Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Citvarsēklas

Izžāvēti neizplaukuši cērmju vērmeles (Artemisia cina) ziedu kurvīši.

Drogas pareizais nosaukums - cērmju vērmeles ziedi (Flores Cinae). Drogu un no tās iegūto preparātu santonīnu lieto par prettārpu līdzekli askaridozes ārstēšanā.

Citrulīns

NH2CONH(CH2)3 . CHNH2COOH.
Alfa-amino-sigma-ureīdbaldriānskābe.
Aizstājama aminoskābe.

Atrodas augos - arbūzu sulā, tauriņziežu gumiņos un dzīvniekos - asinīs, aknās. Olbaltumvielu sastāvā neietilpst. Svarīga nozīme urīnvielas un arginīna biosintēzē.

Saites.
Aminoskābes.

Citrusi, citrusu ģints

Citrus.
Rūtu dzimtas ģints.

Tropiskajā DA Āzijā un Zunda salās. 16 sugas. Pie citrusiem reizēm pieskaita arī 2 citas ģintis: kinkānus (Fortunella, 6 sugas) un trejlapu citronu (Poncirus trifoliata), ko lieto selekcijā un par potcelmiem, lai iegūtu ziemcietīgākas citrusu formas.

Mūžzaļi vai ziemzaļi, līdz 10 m augsti koki un krūmi ar ērkšķainiem dzinumiem. Lapas spīdīgas, veselas. Ziedi balti vai sārti, smaržīgi. Auglis - cirkņos dalīta oga. Citrusus kultivē visās subtropu un tropu piejūras zemēs.

Vēsture. Vieni no senākajiem tropu, arī subtropu augļu kokiem. Kultivē aromātisko, vitamīniem C, A, B, P bagāto augļu dēļ, ko lieto svaigus vai pārstrādā marmelādēs, cukātos, bezalkoholiskos dzērienos, liķieros. No ziediem, lapām, zariem, augļu mizām iegūst ēteriskās eļļas, esences, pektīnvielas, citronskābi.
Pasaulē gadā ražo 30-40 miljonus tonnu citrusaugļu. Latvijā citrusu augļus ieved, retumis audzē kā telpaugus un iegūst arī augļus.

Ilgstošā selekcijā izaudzēts daudz starpsugu hibrīdu un šķirņu. Pēc ziemcietības citrusi sakārtojami šādi: mandarīns, pomerance, bergamote (Citrus aurantium ssp. aurantium un ssp. bergamia), apelsīns, greipfrūts, pampelmūze (Citrus grandis), citrons, cedrāts (Citrus medica) un laimi (Citrus aurantifolia, Citrus limetta).

      Citrons.

Saites.
Rūtu ģints.

Citronskābe

C6H8O7.
Monooksitrikarbonskābe.

Bezkrāsaini kristāli. Kušanas temperatūra - 153oC. Šķīst ūdenī un etilspirtā. Monohidrāta kušanas temperatūra ir 70-75oC. 

Veido ēsterus un sāļus - citrātus. 175oC temperatūrā atšķeļ ūdeni - rodas akonītskābe.

Citronskābe izplatīta dabā augļos - citronos, dzērvenēs, augu lapās - mahorkā, veidojas dzīvo organismu šūnās vielmaiņas procesā (trikarbonskābes cikls), uztur skābju-sārmu līdzsvaru.

Iegūst galvenokārt fermentatīvi no saharozes šķīduma ar pelējumsēni Aspergillus niger, arī no augiem vai sintētiski. Latvijā ražo no melases pēc LPSR ZA Mikrobioloģijas institūta Bioķīmisko preparātu rūpnīcā izstrādātas metodes.

Izmanto pārtikas, farmaceitīskā rūpniecībā, fotogrāfijā, audumu krāsošanā.

Saites.
Citroni.

Citrons

Citrus limon.
Citrusu ģints suga.

Neliels, mūžzaļš augļu koks. Savvaļā nav konstatēts. Kultivē subtropos, galvenokārt Vidusjūras zemēs - Itālijā, Spānijā, Alžīrijā, arī Kaukāzā un Vidusāzijā.

Augļi eliptiski, ar strauji norauktu galotni un pabiezu, koši dzeltenu mizu. Aromātiski, skābi, labi uzglabājami un transportējami. Tajos daudz skābju, augstvērtīgas ēteriskās eļļas, C vitamīns. Lieto pārtikā, farmaceitiskajā un parfimērijas rūpniecībā.

Iegūst 150-300 augļu no koka, galvenā ražas novākšana oktobrī un novembrī. Latvijā audzē kā telpaugu (galvenokārt Pavlovskas, Meijera citronus), ko uzpotē citrona sēklaudžiem vai trejlapu citronam (Poncirus trifoliata).

Saites.
Citrusu ģints.
Citronskābe.
Kultūraugi.