Čerskis, Jans (1845.-1892.g.)
- Detaļas
- Publicēts Sestdiena, 08 Marts 2025 00:05
- Autors Redaktors
Poliski - Jan Stanisław Franciszek Czerski.
Krieviski - Ян Доминикович Черский.
Poļu ģeologs, paleontologs, ģeogrāfs un Sibīrijas pētnieks.
Dzīvesgājums. Dzimis 1845.gada 15.maijā Drisas apriņķī.
Mācījies Viļņā.
1863.-1864.gados piedalījies Polijas sacelšanās kustībā, tāpēc iesaukts karadienestā un nosūtīts uz Omsku, tās apkaimē sāka pētījumus.
1871.gadā pārcēlās uz Irkutsku.
Sadarbojies ar Ģeogrāfijas biedrības Sibīrijas nodaļu, 1873.-1882.gados pētījis Sajānus, Baikālu, Angāras, Selengas un Ņižņajatunguskas baseinu.
No 1885.gada strādāja Pēterpils ZA muzejā.
1891.gadā devies ekspedīcijā uz Kolimu un Indigirku.
J.Čerskis ir pirmās Austrumsibīrijas tektoniskās shēmas autors.
Miris 1892.gada 7.jūlijā Kolimas lejtecē.
J.Čerska vārdā nosaukti: grēdājs Sibīrijas ZA - Čerska grēdājs, grēda Aizbaikālā - Čerska grēda un 2 virsotnes Piebaikālā.
Saites.
Ģeogrāfija un ģeogrāfi.
Čerņigovskis, Vladimirs (1907.-1981.g.)
- Detaļas
- Publicēts Svētdiena, 02 Marts 2025 15:39
- Autors Redaktors
Krieviski - Влади́мир Никола́евич Черни́говский.
Krievu fiziologs.
Dzīvesgājums. Dzimis 1907.gada 1.martā.
1930.gadā beidzis Permas universitāti.
1941.-1952.gados strādājis Jūras kara medicīnas akadēmijā Pēterpilī, šīs akedēmijas profesors no 1944.gada.
1950.gadā kļuva par PSRS Medicīnas ZA akadēmiķi.
1952.-1959.gados strādājis PSRS Medicīnas ZA Normālās un patoloģiskās fizioloģijas institūtā.
1959.-1977.gados bijis PSRS ZA Fizioloģijas institūta direktors.
1960.gadā kļuva par PSRS ZA akadēmiķi.
1962.-1966.gados PSRS AP deputāts.
1965.gadā kļuvis par Rumānijas ZA ārzemju korespondētājlocekli.
Pētījis galvenokārt interoceptīvos refleksus un funkcionālo sakaru starp galvas smadzenēm un iekšējiem orgāniem, asinsrites reflektoro regulāciju, kosmiskās medicīnas problēmas.
Miris 1981.gada 31.maijā.
Saites.
Fizioloģija un fiziologi.
Černovs, Dmitrijs (1839.-1921.g.)
- Detaļas
- Publicēts Sestdiena, 01 Marts 2025 13:33
- Autors Redaktors
Krieviski - Дмитрий Константинович Чернов.
Krievu metalurgs, metālmācības speciālists.
Dzīvesgājums. Dzimis 1839.gada 1.novembrī.
1858.gadā beizis Pēterpils Tehnoloģisko institūtu.
1859.-1866.gados Pēterpils Tehnoloģiskā institūta docētājs.
1866.-1868.gados atklājis tērauda polimorfisko pārvērtību kritiskās temperatūras un to atkarību no oglekļa daudzuma. Ar to tika iezīmētas galvenās līnijas dzelzs-oglekļa stāvokļa diagrammā.
No 1899.gada Mihailovas Artilērijas akadēmijas profesors.
Izveidojis tērauda termiskās apstrādes teorētiskos pamatus un izstrādājis tēraudņa lietņu kristalizācijas procesa teoriju.
D.Černova darbi sekmēja metalurģijas pārtapšanu zinātnes disciplīnā. Viņam ir arī nopelni metalurģisko procesu intensificēšanā.
D.Černovs bijis Londonas Karaliskās biedrības loceklis.
Miris 1921.gada 2.janvārī.
Saites.
Metalurģija un metalurgi.
Čerņajevs, Iļja (1893.-1966.g.)
- Detaļas
- Publicēts Svētdiena, 02 Marts 2025 08:42
- Autors Redaktors
Krieviski - Илья Ильич Черня́ев.
Krievu ķīmiķis neorganiķis.
Dzīvesgājums. Dzimis 1893.gada 20.janvārī.
1915.gadā beidzis Pēterpils universitāti, Ļ.Čugajeva skolnieks.
1915.-1934.gados Pēterpils universitātes docētājs, no 1932.gada profesors.
No 1934.gada PSRS ZA Vispārējās un neorganiskās ķīmijas institūta laboratorijas vadītājs, no 1941.gada tās direktors.
1935.-1941.gados Maskavas Naftas institūta profesors.
1943.gadā kļuvis par PSRS ZA akadēmiķi.
No 1945.gada Maskavas universitātes profesors.
Pētījis platīna un platīna metālu komplekso savienojumu ķīmiju, atklājis t.s. adendu transefektu - Čerņajeva efektu.
1946.-1952.gados saņēmis 4 Staļina prēmijas.
Miris 1966.gada 30.septembrī.
Saites.
Ķīmija un ķīmiķi.
Černišovs, Teodosijs (1856.-1914.g.)
- Detaļas
- Publicēts Sestdiena, 01 Marts 2025 00:18
- Autors Redaktors
Krievu ģeologs un paleontologs.
Dzīvesgājums. Dzimis 1856.gada 24.septembrī.
1880.gadā beidzis Pēterpils Kalnu institūtu.
No 1882.gada strādājis Ģeoloģiskajā komitejā.
1897.gadā kļuva par Pēterpils ZA akadēmiķi.
No 1900.gada Pēterpils ZA Ģeoloģijas muzeja vadītājs.
No 1903.gada Ģeoloģijas komitejas direktors.
No 1908.gada Pēterpils Kalnu institūta profesors.
Izstrādājis paleozoja stratigrāfijas shēmu Urāliem, kas izmantota arī Arktikā, Altajā un Vidusāzijā; pētījis Urālu petrogrāfiju un tektoniku kā arī Arktikas devona faunu; 1892.gadā Donbasā vadījis kartēšanu.
Vadījis ekspedīcijas Dienvidurālos, pa Timana skraustu, uz Špicbergenu.
Miris 1914.gada 15.janvārī.
Nospiedums civilizācijā. F.Černišova vārdā nosauktas grēdas Urālos un Aizbaikālā, kalns un ledājs Novajazemļā, līcis Taimiras pussalā.
Saites.
Ģeoloģija un ģeologi.
Paleontoloģija un paleontologi.
