Aliens

Reģistrācija

Bergsmanis, Oto (1989.g.)

Detaļas: Publicēts Ceturtdiena, 30 Oktobris 2025 13:13; Autors Redaktors

Austriešu ārsts, kas veicis līdz šim nozīmīgāko pētījumu par āderu starojuma medicīnisko ietekmi.

Dzīvesgājums. Bija Vīnes universitātes pasniedzējs un iekšķīgo slimību profesors.
1988.-1989.gados šo pētījumu pasūtīja Austrijas Federālās ekonomisko lietu ministrijas Mājokļu pētniecības fonds. Pētījumam bija zinātniska ievirze to veica dažādi profesori ārsti, inženieri un zinātnieki. lai pārliecinātos par izvirzīto hipotēzi, tika uzaicināti 3 rīkstnieki, kuri neatkarīgi viens no otra noteica 8 izteikti negatīva un neitrāla starojuma zonas. Rīkstnieki savos starojumu plānos atzīmēja zonas, kurās bija spēcīgs ūdensdzīslu, hartmaņa līniju, Karija tīkla un Zemes garoas lūzumvietu starojums. Lai novērstu būtisku cilvēka radīta elektromagnētiskā vai mikroviļņu starojuma ietekmi uz pētījumu, elektromehānikas inženieris veica izvēlēto vietu pārbaudi ar atbilstīgām ierīcēm.

Pētījumā piedalījās 985 brīvprātīgie vecumā no 20 līdz 35 gadiem, kuriem kopumā tika veikti 6943 izmeklējumi. Dalībnieki nezināja, kāda starojuma zonā tie ir. Izmeklējumi notika šādā secībā:
1.izmeklējums. 15 min. pēc uzturēšanās neitrālā zonā.
2.izmeklējums. 15 min. pēc uzturēšanās negatīvā zonā.
3.izmeklējums. 15 min. pēc uzturēšanās neitrālā zonā.

Ar pētījumu bija jānosaka, kād aietekme ir negatīvajam starojumam uz cilvēka 24 bioloģiskām funkcijām. Tika konstatēts, ka pēc uzturēšanās negatīvā Zemes starojuma zonā serumā (asins plazmā) bija notikušas cinka, kalcija un seratonīna daudzuma izmaiņas, kā arī secināts, ka starojuma ietekmē 17 no pārbaudāmajām funkcijām, tostarp elpošanu, pulsu, sirdsdarbību, asinsriti, asinsspiedienu un ādas elektrisko pretestību.

Bija pārsteidzoši, ka pat tik neliels laiks negatīvā starojuma zonā spēja ietekmēt imūnsistēmas elementus. Pētījumi pierādīja, ka ilga uzturēšanās ģeopatogēnajā vidē var ļoti ietekmēt cilvēka veselību. Savus pētījumus profesors 1990.gadā publicēja grāmatā "Vietas riska faktori. Rīkstniecība un cilvēks" (Risikofaktor Standort - Rutengāngerzone und Mensch).

Saites.
Āderes, ģeopatogēnais starojums.

Beta starojums

Detaļas: Publicēts Piektdiena, 24 Oktobris 2025 16:44; Autors Redaktors

1899.gadā E.Rezerfords atklāja urāna atoma radioaktīvajā starojumā alfa un beta starojumu.

Brojī vilnis

Detaļas: Publicēts Ceturtdiena, 11 Septembris 2025 08:11; Autors Redaktors

Viens no kvantu mehānikas pamatlicējiem L.V. de Brojī pirmais izvirzījis ideju, ka matērijas daļiņām ir viļņu īpašības - de Brojī vilnis, par ko 1923.gadā saņēmis Nobeļa prēmiju.

Kvantu mehānikā brīvas daļiņas kustību attēlo kā plakanu monohromatisku vilni - de Brojī vilni, kam viļņa garums λ=h/mv, kur h - Planka konstante, m - daļiņas masa, v - daļiņas ātrums. Elektroniem, kuru enerģija 20-100 keV, λ=0,08-0,03 Å, brīviem vieglajiem atomiem un molekulām (H, H2, He) istabas temperatūrā λ=ap 1 Å, bet neitroniem, kas ir termiskā līdzsvarā 100oC, λ=1,33 Å.