Aliens

Kjerega akmens

Norvēģiski - Kjeragbolten.
Varens klintsbluķis, kas iesprūdis Līsefjorda kraujas malas plaisā, iespējams, slavenākais akmens pasaulē.

Atrašanās vieta. Norvēģijas dienvidi, Kjerega kalns.

Šis klintsbluķis iestrēdzis Kjerega kalna plaisā apmēram pirms 50 000 gadu. Tā tilpums ir 5 kubm, svars - ap 15 t un tas atrodas 1110 m vjl. Aiza zem viņa ir 984 m. Akmens sastāv no gneisa - izturīga metamorfiska ieža

Bluķa augšējā virsma ir plakana, noiet pa to nav grūti. Drosmīgākie var mēģināt uz tā nostāties, lai fotografētos. Fotagrafēties gribētāju reizēm ir tik daudz, ka nāksies pastāvēt rindā. Pie akmens nav nekādu drošības ietaišu, tādēļ viss, ko cilvēki šeit dara, ir uz viņu pašu atbildību. Vietējie pavadoņi neiesaka uz tā kāpt divatā, bet arī šo normu īpaši neviens neievēro.

Saites.
Norvēģija.

Kjusju sala

Viena no Japāņu salām. 

Činsana kapene ar NLO gleznojumiem.

Kampānija

Itāliski - Campania.
Reģions Itālijas dienvidos.

Iedzīvotāji - ap 5,8 miljoniem, otrais visblīvāk apdzīvotais Itālijas reģions.
Administratīvais centrs - Neapole.

Ģeogrāfija. Atrodas Itālijas dienvidu daļā. Rieteņos to apskalo Tirēnu jūra, sauszemē robežojas ar četriem Itālijas reģioniem: ar Lāciju ZR, ar Molīziju ziemeļos, ar Apūliju ZA un Bazilikātu austreņos. Reljefs ir kalnains, reģionā atrodas vairāki vulkāni - vienīgais aktīvais no tiem ir Vezuvs (1281 m).
Kampānijā administratīvi ietilpst arī Flegreju un Kapri salas.

Vēsture. Mūks Benedikts kopā ar vairākiem domubiedriem apmetās Montekasīnā - nelielā Kampānijas provinces pilsētiņā. Romas patrīcietis Tertulls iedalīja viņiem zemi tuksnešainā pakalnā, kur 529.gadā Benedikts nodibināja pirmo un visievērojamāko benediktiešu ordeņa abatiju - Montekasinu, kas pārdzīvojusi viduslaikus un saglabājusies līdz mūsdienām. Šeit dibinātajā klosterī Benedikts dzīvoja un strādāja līdz pat mūža galam. Te viņš beidzot uzrakstīja klostera statūtus, kurus lietošanai pieņēma ne tikai Benediktīniešu ordenī, bet arī lielākā vairumā citu katoļu klosteru.

Aplūkojamie objekti.
      Neapole. Kampānijas administratīvais centrs.
      Kapri sala. Sala Tirēnu jūrā.
      Vezuvs. Lielākais Itālijas vulkāns.
      Herkulāna. Vezuva izvirdumā bojā gājusi pilsēta (tāpat kā Pompejas).
      Pompejas.

Saites.
Itālija.

Koijotbutas Dabas parks

Coyote Buttes.
Dabas parks Arizonā (ASV).

Aplūkojamie objekti.
Vilnis. The Wave. Neparasts smilšakmens veidojums tuksnesī. Tas veidojies pirms 190 miljoniem gadu, pārakmeņojoties smilšu kāpai. Sirreālai gleznai līdzīga ainava, visvairāk fotogrāfētais Ziemeļamērikas dabas objekts.
Apraksts. Kārtainās kāpas sacietēja vetikālos un horizontālos slāņos. Dzelzs oksīdi piešķir smilšakmenim laša krāsu. Hematīti un getīti pievieno dzeltenos, oranžos, brūnos un purpura toņus. Dzīvē tiešām izskatās kā bildē - nereāls. Paslēpts kalnu grēdas ielokā, apkārtējās klintis nav ne tuvu līdzīgas.
Tūristam. ASV Vides aizsardzības birojs bažījas, ka liels apmeklētāju skaits dabas objektu var izpostīt un tādēļ noteicis, ka Vilni katru dienu drīkst apmeklēt ne vairāk par 20 cilvēku. 10 tiek izlozēti uz vietas (Kanabas informācijas centrā) un 10 citi – interneta izlozē. Tūrisma sezonas laikā iespējas ir 10:1. Izloze notiek Bigvoteras pilsētā. 5 dolāru dalības maksa izsolē.
No stāvvietas jāiet kājām, jāņem līdzi 4 litri ūdens, lai noietu nepieciešamos 5 km (4 km no autostāvvietas). Līdz ar izlozēto atļauju tiek iedota karte un bilžu norādes kā klinti atrast. Gājiens ir vidēji grūts, tāpēc norādes palīdz, jo apvidū nav iestaigātu taku.
Interneta izsolē var pieteikties adresē www.blm.gov/az/arolrsmain.

Saites.
Dabas parki.
Arizonas pavalsts.