Taišebaina
- Detaļas
- Publicēts Ceturtdiena, 24 Oktobris 2024 08:48
- Autors Redaktors
Ap Erebunu un netālo Taišebaina cietoksni (VII gs.pmē.) izveidojās plaša pilsēta.
VII gs.pmē. pilsēta zaudēja savu nozīmību, un tās dārgumus pārveda uz jauno centru - Taišebainu.
Saites.
Urartu kultūras centri.
Tibetiešu rakstu avoti
- Detaļas
- Publicēts Otrdiena, 15 Oktobris 2024 09:29
- Autors Redaktors
Tibetiešu senie raksti.
Kandžūrs.
Mirušo grāmata.
Tandžūrs.
Saites.
Tibetieši.
Teofilakts I (?-924.g.)
- Detaļas
- Publicēts Sestdiena, 12 Oktobris 2024 12:53
- Autors Redaktors
Romas senators un ietekmīgas dzimtas galva Romā X gs. 1.pusē.
Radniecība. Sieva - Teodora.
Meita - Morozija, kas bija pāvesta Sergija III mīļākā.
Itāļu X gs. vēsturnieks Kremonas Liutprands raksta, ka Sergijs III atradās mīlas sakarā ar Moroziju - grāfa Teofilakta I meitu. Tā viņam esot dzemdējusi dēlu, kas vēlāk kāpis tronī ar Jāņa XI vārdu. Šo "prieka meitu periodu" sekmēja Teofilaktu dzimta, kam X gs. 1.pusē piederēja reālā vara Romā.
Dzīvesgājums. Pirmo reizi viņa vārds hronikās parādās 901.gadā - jau pāvesta Benedikta (900.-903.g.) pontifikāta laikā, kad bija jau Romas senators un tika uzskatīts par Sv.Romas impērijas ķeizara Provansas Ludviķa uzticības personu.
Ar Teofilakta I dzimtas atbalstu 904.gadā par pāvestu kļuva Sergijs III. Teofilakts I sāka pārvaldīt arī Pāvesta valsti (tolaik teokrātiska valstiņa centrālajā Itālijā), un ieņēma tajā konsula, virspavēlnieka un pāvesta mantziņa amatus. Tādejādi Sergijs III, pateicībā par savu izvirzīšanu pontifikātam, nodeva Teofilakta I un Morozijas rokās visu laicīgo varu savā valstiņā, un tie savās rokās sakoncentrēja neierobežotu varu. Galu galā divas sievietes - Morozija un Teodora (Teofilakta I sieva) pēc būtības sāka kontrolēt nākamo pāvestu iecelšanu. Viņu ietekme skaidrojama ar politiskās ietekmes, bagātības, skaistuma un mīlas intrigu kombināciju.
Miris 924.gadā.
Saites.
Vatikāns.
Tandžūrs
- Detaļas
- Publicēts Otrdiena, 15 Oktobris 2024 09:24
- Autors Redaktors
Seni tibetiešu teksti.
Raksti tiekot glabāti budistu pazemes klosteros.
Tandžūrā un Kandžūrā tiek runāts par lidojošām mašīnām, kas līdzinoties pērlēm debesīs un par caurspīdīgām bumbām, kādās dievi retumis parādoties cilvēkiem.
Tandžūrs. Ola kā kosmosa kuģa simbols...Tandžuras otrajā nodaļa „Citralakshanā” rakstīts, lūk, kas: „Kad pasaules olas stingrums bija novērsts, caur zelta olu tika pārvarēta tumsa, un no ūdens viss radās. No šīs zelta olas iznāca zemes ciltstēvs.”
Saites.
Tibetiešu rakstu avoti.
