Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Santerija

Sektantiski-pagāniska reliģija Karību salu reģionā.

Reliģijas sākumus var izsekot līdz jorubu ciltij Nigērijā. XVIII gs. to Jaunajā pasaulē ieveda vergi no Āfrikas. Šai reliģijai piekritīgie tic ne tikai viena visvarena Dieva eksistencei, bet arī daudzskaitlīgām citām dievībām - Orišām. Iniciāciju izejošajiem nepueciešams attīrīties veselas nedēļas garumā ar dažādu dabas augu palīdzību. Daudz spēku jāvelta arī daudzo panteona dievību godināšanai. Viens no veidiem ir dzīvnieku upuru nešana - pirmāmkārtām ziedo cāļus un kazas, kas ir arī čupakabras iemīļoti.
1992.gada novembrī, t.i. 3 gadi vēl pirms čupakabras "uznāciena," daudzi floridieši bija uztraukti par to, ka Santerijas reliģijai bija kļuvis daudz piekritēju. Nozīmīga bija kļuvusi Babaluaijes baznīca (dibināta 1974.g.). Rezultātā Haijalijas pilsētā (Maiamideidas apriņķī) pieņēma likumu, kas aizliedza dzīvnieku upurēšanu. 1992.gadā šī baznīca pierasīja likuma atcelšanu, norādot uz to, ka upurēšana ir reliģiskās tradīcijas sastāvdaļa un tāds aizliegums esot pret ASV konstitūciju. 1993.gada 11.jūnijā baznīca lietu vinnēja tiesā.
Upurēšanu veic priesteris, kas ir zinošs visās šīs reliģijas niansēs. Upurēšanai var būt dažādi iemesli, pārsvarā - vēlme palikt bagātam. Rituāls klientam var izmaksāt visai dārgi. Sākumā priesteris ar upurējamo dzīvnieku ierīvē klienta ādu, tādejādi izveidojot "saiti" starp abiem un aktivizēt klienta vēlmes. Tiek uzskatīts, ka dzīvnieka nogalināšana ļaus šīs vēlmes uzzināt Orišiem, kas spējot cilvēkam dot to, ko viņš vēlējies. No dzīvnieka līķa pēc tam tiek vaļā, reizēm to apēd. Asinis savāc kausā, lai tās piedāvātu dieviem, Mūsdienās upurēšana var būt arī tikai simboliska, kad dzībniekiem tikai iešņāpj ādā un tikai izliekas, ka to nogalina.

Čupakabras saistība ar Santeriju. Dažos gadījumos šīs reliģijas sekotājus apsūdz tajā, ka upurēto dzīvnieku ķermeņus tie uzrāda kā čupakabras darbības rezultātus. Pie tā, iespējams, ir vainojami santerijas reliģijas atzarojumi - Maijombe vai Palo Maijimbe. Tām rituāli praktiski ir tādi pat kā Santērijā, taču Palo atsakās tos veikt simboliski.
Palo grupas asiņainās izdarības sākās 1994. vai 1995.gadā. Par visai lielu naudu tā veica bagātības un varas pieburšanas rituālus. Tiek apgalvots, ka tādus rituālus lūguši novadīt daudzi aktieri, politiķi, mūzikanti un pat karaliskas personas. Upurēšana un citi rituāli tika vadīti dziļi džungļos. Protams, Palo novirziens neradīja leģendu par čupakabru, tomēr uzskata, ka dažos gadījumos viņi piesegušies ar čupakabras izdarībām, lai slēptu savus nežēlīgos rituālus. 

Silvestrs III (1045.g.)

146.Romas pāvests īsu laiku 1045.gadā.

Dzīvesgājums. Pāvests Benedikts IX pameta amatu 1044.gada septembrī. Iemesli īsti nav zināmi, bet, domājams, tas noticis tautas sacelšanās dēļ Romā. Lai glābtu savu dzīvību, Benedikts IX paslēpās Montekavo kalnu cietoksnī. Tikmēr par pāvestu īsu laiku 1045.gadā sabija Silvestrs III. 
Jau 1045.gada 10.aprīlī pāvesta amatā atgriezās Benedikts IX.

Saites.
Romas katoļu pāvesti (30.g.-patlaban).

Siksts I (115.-124.g.)

7.Romas bīskaps no 115. līdz 124.gadam.

Dzīvesgājums. Cēzarejas Eisēbijs savā "Baznīcas vēsturē" par to raksta: "Trešajā tās pašas valdīšanas [Trajāna] gadā mira bīskaps Aleksandrs, kas desmit gadus vadīja Romas baznīcu; par viņa pēcnācēju kļuva Siksts." 

Saites.
Romas katoļu pāvests (30.g.-patlaban).

Spoguļi

Ķīnai Haņu dinastijas laikā (III gs.pmē.-III gs.mē.) raksturīgi bronzas spoguļi. 

Skanderbegs

Albāņu nacionālais varonis. 

Nospiedums civilizācijā.
"Zemes varonis" (1937.g.). A.Z.Čajupi drāma par albāņu nacionālo varoni.