Aliens

Slovāku literatūra

Senākie slovāku rakstu pieminekļi bija reliģiski teksti senslāvu valodā, kas radās IX un X gs. mijā sakarā ar Kirila un Metodija un viņu skolnieku darbību.
XVI gs. sākumā Slovākijā sāka lietot čehu rakstu valodu ar slovāku tautas valodas elementiem.
XVII gs. pēc reformas kustības apspiešanas Čehijā un Slovākijā nostiprinājās feodāli katoliskā reakcija un rakstītajā literatūrā par noteicošo kļuva latīņu valoda. Čehu grāmatas iznīcināja, daudzi anonīmi autori tās pārrakstīja rokrakstos. Sevišķu nozīmi ieguva tautas mutvārdu daiļrade.
XVIII gs. beigās un XIX gs. 1.pusē sākos atmodas kustība, cīņa par slovāku valodas, nacionālās kultūras, valodas un literatūras patstāvību. 
Slovāku litaerārās valodas normu izveidē nozīmīgu darbu veica filologs A.Bernolāks.
Dzejā apgaismības idejas pauda P.Safaržīks un J.Kolārs. Patriotiskas tēmas risināja dzejnieki J.Boto un slovāku dramaturģijas aizsācējs J.Halupka.
XIX gs. vidū slovāku literatūrā spēcīgu izpausmi guva romantisms - Ļ.Štūra, J.Krāļa, A.Slādkoviča lirika.
Reālisms slovāku literatūrā ienāca vēlāk nekā čehu literatūrā - XIX gs. 80.gados - P.Hvjezdoslava sabiedriskā lirika un poēmas, kapitālistiskā laikmeta zemniecības tēlojums M.Kukučīna prozā.
90.gados nostiprinājās kritizētājs reālisms - J.Jesenska, J.Tajovska, Timravas stāsti par zemniecības un inteliģences dzīvi.
XIX un XX gs. mijā vērojama literāro tendenču daudzveidība.

Saites.
Slovāki.

Samo valsts (623.-659.g.)

623.-659.gados Čehijas teritorija ietilpa slāvu kņaza Samo valstī.

Servinakuja

"Izmēģinājuma laulības" - inku paraža.

Tāda saglabājusies Kuskas un arī vēl citos departamentos - Huninā, Ajakučā, Punā, Vankavelikā, Arekipā, Ankašā u.c., t.i. praktiski visā Sjerrā.

Atkarībā no rajona paražai ir dažādas formas. Piemēram, Činčērosā (netālu no Kuskas) paraža ļoti atgādina tās sākotnējo variantu un to sauc par "balodīša nozagšanu" (urpi pusai - kečvu val.). meiteni, kas saistīta ar ziedu vītnēm, draudzenes ieved viņas mājā, kur to sagaida līgavainis. Viņš piedāvā cienastu, un, ja meitene to pieņem, laulības līgums skaitās noslēgts, un to apstiprina skūpsts. Pēc tā visa, dejotāju un dziedātāju pavadīti, jaunlaulātie dodas uz līgavaiņa mājām.
Tā paša Kuskas departamenta Kanas, Akomajas un Čumbivilkas provincēs ir saglabājusies kāda cita ar indiāņu laulību attiecībām saistīta sena paraža, kas balstīta nevis uz līgavaiņa romantisku jūtu uzliesmojumu, bet gan uz sāncenšu rupju fizisku spēku. Tā ir čiarahe - tuvcīņa kā mūris pret mūri, lai gūtu "skaistu jaunavu mīlestību." Kopš senseniem laikiem čiarahe tiek rīkota Tokto pampā 4000 m augstumā virs jūras līmeņa. Divas grupas zemnieku puišu, bruņojušies ar lingām, akmeņiem un nūjām, savā starpā cīnās, gluži kā atdarinādami kādu senu karotāju rituālu. Bet "skaistās jaunavas" it kā uzmundrinādamas karotājus, šajā laikā dzied tradicionālas dziesmas. Cīņas mēdz pūt at nežēlīgas, dažkārt tajās piedalās vairāki simti cilvēku, tās irlst 1-3 stundas un pat vairāk. Čiarahes fināls nev neko labs - ir nogalinātie, ievainotie un sakropļotie. Līgavas dodas uz uzvarētāju nometni, kur pret viņām izturas ar pienācīgu cieņu. Pēc nedēļas bijušie cīnītāji un viņu radinieki pulcējas uz svētkiem, "lai atstātu pagātnē visas nesaskaņas" un publiski paziņotu vai nu par "izmēģinājumu laulībām," vai par līgavu atdošanu viņu vecākiem.

Samgukjuss

Samguk Yusa.- "Triju karaļvalstu piemiņlietas."
Korejiešu leģendu, pasaku un vēsturisku nostāstu kopojums par trim Korejas valstīm - Kogurju, Pekdži un Šillu, kā arī citiem laika posmiem un valstīm pirms Trīs karaļvalstīm, to laikā un pēc tām.

Saites.
Korejiešu folklora.
Korejiešu literatūra.