Aliens

Papirusu villa

Villa dei Papiri.
Savrupmāja vulkāniskā izvirduma apraktajā Herkulānā, kurā uziets liels daudzums pairusa vīstokļu.

Atrašanās vieta. Pie Neapoles līča Herkulānas ZR daļā.

Izpēte. 1750.gadā kolodēzās šahtas urbšanas laikā strādnieki uzdūrās villas grīdas mozaīkai. Darbus vadīja spāņu kara inženieris Roks Hoakins de Alkubjerre (Rocque Joaquin de Alcubierre), kurš darbojās karaļa Kārļa VII uzdevumā. Tika iegūts bagātīgs papirusu klāsts, taču tos nevarēja atritināt un tie sabirza putekļos. Tā kā Albukjerres uzdevums bija atrast karaļa kolekcijai statujas un citus mākslas dārgumus, tad 5 dažādās vietās uzietos nomelnējušos un samīcītos cilindrus, visdrīzāk, uzskatīja par nevērtīgām lietām. Sākumā tos noturēja par kokoglēm, un dažus pat sadedzināja. Šos atradumus neiedokumentēja.
Villa tika uzieta Herkulānas izrakumu laikā jau 1752.gadā, un tajā bija ļoti plaša papirusu ruļļu bibliotēka.
Izrakumi Papirusu villā turpinājās līdz 1765.gadam un tad atkal tika atsākti 1980.gados. Vēl joprojām nav izpētīti ap 3000 kvadrātmetri villas teritorijas.
Pieļauj, ka šī ārkārtīgi greznā, ar kultūras un mākslas priekšmetiem pārpilnā savrupmāja piederējusi Jūlija Cēzara patēvam, senatoram Pizo Cesonīnam. Pavisam Papirusu villā tika atrasti vairāk nekā 1800 pārogļojošies vīstokļi.

Papirusu tīstokļi. Bijušajā Neapoles karaļu pilī, kur mūsdienās atrodas Neapoles Valsts bibliotēka (Biblioteca Nazionale di Napoli), atrodas papirusu restaurācijas darbnīca (Officina dei Papiri). Šeit tiek uzglabāti vairāk kā 1800 visai stipri apdeguši papirusu ruļļi. Tas ir atlikums no apmēram 800 Herkulānas grāmatām.
Uzieti pirms 250 gadiem t.s. Papirusu savrupmājā. Daži fragmenti, iespējams, ir no antīko autoru darbiem. Lielākā to daļa vēl joprojām nav izpētīti, jo vaiāk kā 300 ruļļi joprojām nav atritināti - pastāv to sadrupšanas risks. Tikai tagad parādījušās tehnoloģijas, kas var līdzēt šajā jautājumā.
2015.gadā pētnieku grupa no Parīzes Vēsturiski tekstu izpētes institūta (Institut de recherche et d'histoire des textes) amerikāņu zinātnieka Daniēla Delatres (Daniel Delattre) un fiziķa Vito Močellas (Vito Mocella) no Mikroelektronikas un mikrosistēmu institūta (Istituto per la microelettronica e microsistemi) Neapolē vadībā publicēja tehnoloģiju, kas kļuva par izrāvienu šo tekstu izlasīšanā. Tā pamatojās uz tā nelielā tintes atstātā reljefa, ko tā atstājusi uz papirusa virsmas, noteikšanu ar rentgenstaru palīdzību. Antīkajos laikos izmantoja tinti, kas sastāvēja no sodrējiem vai ogles un saistvielas. Pat pati jaunākā rentgena aparatūra nespēja atšķirt tintes kokogli no pārogļota papirusa. Delatre un Močella piedāvāja citu ideju: nelielo tintes pigmenta pacēlumu varēja noteikt ar rentgena starojuma fāzu nobīdīšanu. Tāds fāzu kontrasts iestājas tad, ja rentgena stari tiek dažādi lauzti dažādos materiālos. Lielākais šāda veida rentgenkontrastu tomogrāfijas ieguvums ir tas, ka iespējams iegūt attēlus pat ar ļoti zemu kontrastu. Metodes trūkums - par starojuma avotam nepieciešams daļiņu paātrinātājs.

Atrastos vīstokļus, jau sākot no XVIII gadsimta, centās atvērt un izlasīt. Tā kā tie pēc pārogļošanās ir ļoti trausli, liela daļa atvēršanas mēģinājumos tika iznīcināti. Tomēr daļu, izmantojot dažādas palīgierīces, izdevās atritināt un atklātos tekstus pārrakstīt. Ja to tūlīt neizdarīja, teksts ātri izdzisa.

Pizo bija ievērojama I gadsimta epikūriešu filozofa – Gadaras Filodēma – patrons un vairums Papirusu villas tekstu, kā tas bija sagaidāms, pieder Epikūra un viņa sekotāju, tostarp Filodēma spalvai un ir uzrakstīti grieķu valodā. Bibliotēkā bija arī nedaudz stoiķu grāmatas un daži latīņu prozas un dzejas teksti. Tāpat arī dažādi darbi par mūziku, retoriku, teoloģiju un zinātni.

Izprotot Herkulānas vīstokļu vērtību un to saglabāšanas nozīmību, vairākas zinātnieku grupas, sākot no 2000.gadiem, centās ar jaunāko tehnoloģiju palīdzību tos nolasīt virtuāli, fiziski neietekmējot. Tika izmantotas tādas skenēšanas tehnoloģijas kā rentgenstaru fāzes kontrasta tomogrāfija, kodolmagnētiskā rezonanse u.c. Tomēr sekmes tekstu atpazīšanā bija vājas, jo esošās datorprogrammas nespēja sakārtot iespējamos burtu fragmentus atpazīstamos vārdos.

Tagad skenējumu nolasīšanai palīgā tiek ņemtas arī MI programmas. Oksfordas universitātes Bodlija bibliotēkas pētnieki februāra sākumā paziņojuši, ka viņiem, izmantojot mašīnmācīšanās atpazīšanas programmu, izdevies nolasīt dažus vārdus vienā no trim bibliotēkā glabātajiem Herkulānas vīstokļiem, kas 2024.gada jūlijā tika noskenēts ar Lielbritānijas nacionālo sinhotronu paātrinātāju “Diamond Light Source.” Vīstoklī ar kataloga numuru PHerc. 172 nolasītie vārdi ir "muļķīgi" (ἀδιάληπτος), "pretīgi" (διατροπή), "bailes" (φοβ) un "dzīve" (βίου). Zinātnieki ir pārliecināti, ka arī šis ir Filodēma rakstu darbs, jo filozofs esot bieži izmantojis vārdu “muļķīgs.”

Projektā izmantotā programma ir rakstīta tā, lai tā atpazītu un meklētu vietas uz papirusa, kurās atrodamas tintes pēdas. Programma nesaprot valodu un neatpazīst burtus, tāpēc atklāto tekstu transkripcija un tulkošana jāveic pašiem zinātniekiem. Šāda metode izvēlēta, lai programma neveiktu spekulatīvus pieņēmumus par to, kāds burts kurā vietā nosakāms un tādējādi nerastos kļūdainas interpretācijas.

Kā noprotams, šobrīd nolasītie vārdi atrodas vīstokļa ārējā tinumā. Interesanti, vai izdosies nolasīt arī dziļākos slāņus...

Tīstokļa izpēte veikta, Bodlija bibliotēkai piedaloties 2023.gadā uzsāktajā “Vesuvius Challenge” sacensībā, kuras dibinātāji piesaistījuši Silīcija ielejas tehnoloģiju uzņēmumu finansējumu, lai veicinātu Herkulānas vīstokļu nedestruktīvu izpēti, izmantojot MI rīkus. Pētnieki, kuriem pirmajiem izdodas sasniegt “Vesuvius Challenge” uzstādītos projekta mērķus (ar katru jaunu sasniegumu tiek nosprausta augstāka latiņa), saņem ievērojamas naudas balvas, kas viņiem ļauj turpināt darbu un attīstīt iestrādes.

Saites.
Herkulāna.