Aliens

Kartaljaks, Emīls de

Franču alu mākslas pētnieks.

Dzīvesgājums. Altamīras alas atklājējs Sautuola nomira 1888.gadā, tā arī nesagaidījis atzīšanu, kas nāca tikai 1902.gadā pēc franču zinātnieku abata A.E.P.Breila un Emīla de Kartaljaka kopīgas ekspedīcijas alā.
1902.gadā Altamīras alu apmeklēja Emīla de Kartaljaka vadīta ekspedīcija, kuras sastāvā bija arī nākamais slavenais alu mākslas pētnieks abats A.Breils. Šis gads tiek uzskatīts par oficiālu paleomākslas arheoloģijas rašanās gadu.
Ekspedīcija alā strādāja veselu mēnesi, pēc kā nāca klajā ar paziņojumu, ka alu gleznojumi ir patiesi veci un veidoti paleolītā. E. de Kartiljaks krasi mainīja savu viedokli 1902.gadā publicēdams žurnālā L’Anthropologie eseju Mea Culpa d’un sceptique. Tajā viņš ar atbruņojošu atklātību rakstīja, ka „veselus divdesmit gadus biju maldījies, un par to tagad paziņoju visiem dzirdot... Zinu, ka man jānoliec galva patiesības priekšā un jāatzīst, ka M.de Sautuolam bija taisnība.”
Uzreiz pēc tam Eiropā oficiāli ņēmās pētīt alas ar gleznojumiem. To galvgalī stājās tie paši A.Breils un E.Kartaljaks, kas kļuva par jaunās mācības centrālo personu. Viņš pat nopirka paša iepriekš kritizēto Marsulas alu, lai saglabātu to nākamo paaudžu pētniekiem.
E.Kartiljaks kapitulēja pilnīgi. 1902.gada 6.oktobra intervijā laikrakstam El Cantabrico viņš sacīja, ka Altamīras gleznojumi „ir apbrīnojami skaisti un atstāj pašu spēcīgāko iespaidu... Spānija var lepoties ar tādu brīnišķīgu vietu un tai jāparūpējas par tās saglabāšanu, lai pētnieki no visas pasaules arī turpmāk gūtu iespēju to pētīt.”
Pēc trīs dienām 9.oktobrī viņš rakstīja savam draugam: „Gan es, gan abats Breils vēlētos, lai Jūs būtu ar mums Altamirā. Tā ir pati brīnišķīgākā, pati neparastākā no visām alām, kas rotātas ar zīmējumiem...”
Altamīras atklāšana sagrāva visas tai laikā valdošās teorijas. Bez tam tā laika pētniekus stipri mulsināja alas gleznojumu mākslinieciskais augstvērtīgums – viņi bija gaidījuši prastākus, kas labi atbilstu teorijai par mežonīgajiem un primitīvajiem cilvēkiem.

Abata Breila laikmets. E.Kartaljaks nomira 1921.gadā, lai gan no vēstures skatuves viņš nogāja jau agrāk, atstādams nozares pārziņu savam palīgam abatam Breilam. Tālāk pētījumi virzījās pateicoties šai neordinārai personībai. Savā ziņā viņš bija vēl stingrāks, pašapzinīgāks un valdonīgāks savās izpausmēs, nekā aizgājušais priekštecis.
 

Kniedes

Uzietas vīkingu kuģos.

Klusā okeāna karš (1879.-1883.g.)

Karšs no 1879. līdz 1883.gadam, kurā Peru un Bolīvija karoja pret Čīli.

Bolīvija karā piedalījās Anglijas spiesta. Zaudēja Atakamas tuksneša daļu ar bagātām salpetra atradnēm un izeju uz Kluso okeānu. Peru un Čīlei ir bijušas asas diskusijas par abu valstu robežu kopš 1879.-1883.gada kara, kad Peru zaudēja trīs provinces, kuras tagad ietilpst Čīles galējo ziemeļu reģionā.

Miera līgums starp Peru un Čīli tika parakstīts 1883.gadā Ankonā (Peru).

Aplūkojamie objekti.
      Boloņezi laukums Limā. Tam dots Klusā okeāna kara varoņa vārds.
 

Konungi

Kuģu kapos, kuros mirušais tika guldīts bagātām kapa piedevām pildītā lielā jūras kuģī, tika apblabātas tikai sabiedrības virsslāņa ievērojamākās un bagātākās personas – tādas kā konungi un jarli. 

      Herlogs.