Aliens

Junkers, Žans Klods

Eiropas komisijas priekšsēdētājs.

Šogad maijā samērā klusi pasaulē tika atzīmēta Kārļa Marksa divsimtā jubileja. Lielāko uzmanību izpelnījās Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera piedalīšanās šajos jubilejas pasākumos un labējo aprindu pārmetumi par šo klātbūtni.

Jellhaugenas kapulauks

Otrs lielākais Norvēģijas kapukalns.

Atrašanās vieta. Norvēģijas DA, apmēram 1 km no Oslas fjorda.

Atklāšana un izpēte. Kad arheologi 2018.gadā, izmantojot ģeoradaru, apsekoja Jellhaugena apkārtni pirms tur plānotajiem meliorācijas drenu guldīšanas darbiem, tie atklāja ar agro vīkingu laikmetu (800.–900.g.) datēto kuģa kapu. Iegūtajā ģeoradara attēlā skaidri iezīmējās kādreizējā kapukalna robežas un tā vidū zem zemes līmeņa apraktais kuģis. Izpētē tika atklāti vēl vairāki nolīdzināti, iepriekš nezināmi kapukalni.
Jellestades kuģa kapu virs zemes nekas neiezīmēja – iespējams, tur kādreiz pastāvējušo uzkalnu vietējie zemnieki bija nolīdzinājuši, lai iegūto platību varētu izmantot lauksaimniecībā.
Apkopojot kuģa kapa un citu jaunatklāto Jellestades senvietu (vīkingu laikmeta garā māja (ap 60 m) un 13 nolīdzināti kapukalni) apzināšanas un izpētes rezultātus, pētnieki uzskata, ka Skandināvijas dzelzs laikmetā (apm. 550.–1050.), kurā iekļaujas arī vīkingu posms, šeit atradies sabiedrības virsslānim piederošu personu kapulauks, kas vienlaikus bijis reģionāli nozīmīgs varas, tirdzniecības un reliģiskais centrs.

Aplūkojamie objekti.
Jellestades kuģa kaps. Atrodas Jellestades ciemā, 200 metru attālumā no Jellhaugena kapukalna. Ar agro vīkingu laikmetu (800.–900. g.) datēto kuģa kapu atklāja 2018.gadā, kad arheologi, izmantojot ģeoradaru, apsekoja Jellhaugena apkārtni pirms tur plānotajiem meliorācijas drenu guldīšanas darbiem. Iegūtajā ģeoradara attēlā skaidri iezīmējās kādreizējā kapukalna robežas un tā vidū zem zemes līmeņa apraktais kuģis. Izpētē tika atklāti vēl vairāki nolīdzināti, iepriekš nezināmi kapukalni.
Jellestades kuģa kapu virs zemes nekas neiezīmēja – iespējams, tur kādreiz pastāvējušo uzkalnu vietējie zemnieki bija nolīdzinājuši, lai iegūto platību varētu izmantot lauksaimniecībā.
2019.gadā norvēģu kultūras pieminekļu aizsardzības speciālisti veica nelielus izrakumus kuģa vietā, kuros noskaidrojās, ka kuģa paliekas ir stipri bojātas un tās pārņēmis pelējums. Atstāt kuģa izpēti nākamajām paaudzēm nozīmētu neatstāt tām neko no koka konstrukcijām. Tāpēc 2020.gadā tika nolemts veikt pilnu kuģa atsegšanu, kas bija pirmā saglabājušās vīkingu kuģa arheoloģiskā izpēte Norvēģijā kopš Osebergas kuģa atrakšanas 1904.gadā.
23 līdz 24 metru garais un 4 metrus platais kuģis saglabājies tomēr bija slikti – izdevās iegūt tikai daļu no gandrīz pilnībā satrūdējušā korpusa. Pēc daļēji saglabājušās ķīļa uzbūves arheologi secināja, ka tas drīzāk bijis airu kuģis bez buras. Izrakumos atrada apmēram 8000 priekšmetu, galvenokārt dažādus dzelzs kniežu un naglu fragmentus. Atrada arī kāda liela dzīvnieka kaulu paliekas. Liecības par cilvēku apbedījumiem kuģī neuzgāja. Dendrohronoloģiski datējot ķīļa izgatavošanā izmantoto koku, ieguva nociršanas laiku – 732.gadu. Tas nozīmē, ka kuģis tika būvēts laikā no VIII gadsimta II puses līdz IX gadsimta sākumam.
Jellestades kuģa konservētās atliekas bija paredzēts izstādīt Vīkingu kuģu muzejā Oslā. Šobrīd muzejs ir slēgts un tiek reorganizēts. Kā Vīkingu laikmeta muzeju to no jauna atvērs 2027.gadā.

Saites.
Kuģu kapi.
Norvēģija.

Jarlsbergas kuģis

Pirmās liecības par iespējamo kuģa kapa atrašanos laukā pie Jarlsbergas muižas Vestfoldā parādījās 2018.gadā, kad arheologi, veicot teritorijas apzināšanu ar metālmeklētāju, tur atrada lielas dzelzs kniedes.

Veicot vietas izpēti ar ģeoradaru, apstiprinājās kādreizēja kapukalna uzbēruma pastāvēšana. Lai iegūtu vairāk senlietu un, ja paveiktos, noskaidrotu vai iepriekš atrastās kniedes nākušas no laivas jeb tomēr no kuģa, tika nolemts veikt pārbaudes izrakumus, kas divu nedēļu garumā notika 2024.gada vasaras sākumā. Izrakumus vadīja Kristians Loksens Rodsrūds (Christian Løchsen Rødsrud), kurš pirms tam bija vadījis arī Gjellstades kuģa vietas izpēti. Tūlīt pēc izrakumu noslēguma Rodsrūds paziņoja: “Tagad, balstoties uz kniežu daudzumu un izmēru, mēs pavisam droši varam teikt, ka šeit atrodas vīkingu kuģa apbedījuma atliekas.”

Izrakumos atrada apmēram 70 kniedes, kuru izmērs liecina, ka tās izmantotas, lai sastiprinātu līdz 2,5 cm biezus dēļus. Divi dzelzs priekšmeti, kas sākotnēji tika uzskatīti par kniedēm, pēc uzmanīgākas izpētes izrādījās pie zirgu pakaviem stiprināmi ledus dzelkšņi. “Zirgs un kuģis ir divas arvien atkārtojošās tēmas vīkingu laikmeta mītoloģijā un apbedīšanas tradīcijās,” - teica izrakumu vadītājs. “Pārbaudot vietu ar metālmeklētāju, tas pīkst gandrīz bez apstājas, tas nozīmē, ka zemē visdrīzāk vēl atrodas simtiem, ja ne tūkstošiem kniežu un citas apbedījuma piedevu paliekas, kuras lauksaimnieku arkls katru gadu arvien vairāk sajauc un izkliedē,” - Rodsrūds piebilda.

Pēc Rodsrūda domām nozīmīgais Jarlsbergas kuģa atklājums liecina par vietas nozīmi vīkingu laikmetā – “vairākās augstienēs apkārt Jarlsbergas muižas atrodas lielāki un mazāki laivu kapi, tie itkā norāda uz šo vietu, kā centrālo punktu.” Varētu pat būt, ka šeit atradies vīkingu ķēniņa Bjorna Kuģotāja, Haralda Skaistmaša dēla kaps. Pēc Snorres Sturlusona sāgās vēstītā Bjorna brālis Ēriks Asinscirvis ap 934.gadu viņu nogalināja pie Sema ciemata, netālu no Jarlsbergas.

Saites.
Kuģu kapi.

Jarlsbergas muiža

Pēdējos pāris gados Norvēģijā atrasti vismaz četri jauni kuģu apbedījumi – viens no tiem pie Jarlsbergas muižas Norvēģijas DA piekrastē.

Saites.
Norvēģija.