Aliens

Ingušu literatūra

Ingušu literatūra sāka attīstīties tikai pēc 1917.gada LIelinieku Oktobra apvērsuma Krievijā uz nacionālās folkloras, krievu klasikas un padomju literatūras pieredzes bāzes.
Ingušu literatūrā pirmais iespiestais darbs ir Z.Malsagova luga "Meitenes nolaupīšana" (1923.g.).
XX gs. 20.gados publicēti T.Bekova, A.Goigova, S.Ozijeva dzejoļi un stāsti. 
30.gados literatūrā sāka darboties dzejnieki H.Osmijevs, H.Mutalijevs, Dž.Jandijevs.
50.-60.gados attīstījusies dzeja, proza - H.Mutalijeva, S.Čahkijeva, A.Bokova, M.Plijeva romāni.
Bērnu literatūrā darbojās U.Gaisultanovs, A.Vedziževs.
60.-70.gados panākumus guvusi ingušu dramaturģija - Čečenijas-Ingušijas Tautas rakstnieks A.Bokovs, S.Čahkijevs.

Saites.
Ingušu valoda.

Indriķis III (1046.-1056.g.)

Sv.Romas impērijas ķeizars no 1046. līdz 1056.gadam.

Dzīvesgājums.
Indriķis III un pāvesti. Tronī tikko kāpušais Sv.Romas imperators Indriķis III 1046.gada rudenī sasauca apspriedi Sutrijā (Itālija), kurā uzaicināja veselus 3 pāvestus - Gregoru VI, Silvestru III un Benediktu IX (trīs laikam tādēļ, ka tie ļoti ātrī mainījās). Pāvesti tika apsūdzēti simonijā (Aliens.lv nezina, kas tas ir!). Benedikts IX un Silvestrs III neieradās, bet klātesošais Gregors VI atzina savu vainu un tika no Vatikāna troņa gāzts. 

Saites.
Sv.Romas impērijas ķeizari (800.-1806.g.).

Intivatāna

Intihuatana - "Tas, kas piesaista Sauli" jeb "Saules akmens."
Inku altārakmens ar neskaidru astronomisku funkciju, kas atrodas Tamputokā.

No laukuma ziemeļu daļas neapstrādātu taisnstūra akmeņu vītņu kāpnes izlocas uz kalna virsotni, kura ir mākslīgi plakana, bruģēta un apjozta ar sienu. Siena veidota no rūpīgi apstrādātiem nelieliem taisnstūra akmeņiem – līdzīgi ķieģeļu sienai. Šāds celtniecības stils uzskatāms jau par inku darbu.
Laukumiņa centrā atstāts dabiskā akmens izcilnis, kurš rūpīgi apstrādāts. Tā radīts monolīts akmens pamats, uz kura uzstādīta neliela akmens kolonna.

Funkcija. Uzskata, ka veidojums izmantots astronomiskiem novērojumiem. Astronoms Rolfs Millers ievēroja, ka akmens novietots pašā augstākajā pilsētas vietā. No šejienes var vērot horizontu visos virzienos, taču cēlāji ar nodomu ir ierobežojuši šo skatu ar sienām. Akmens un tā kolonnas izveides vecums tiek lēsts starp 2100. un 2300.g.pmē.
Pētnieki saka, ka ziemas saulgriežos inki pie šī akmens noturējuši rituālus, lai "piesietu" Sauli un aizturētu tās virzīšanos pa debess jumu uz ziemeļiem. Šamaņi apglvo, ka jūtīgs cilvēks pieskaroties ar pieri pieskaras pie šī akmens, viņš ierauga Garu pasauli.
Galvenā hipotēze ir tā, ka akmens inkiem kalpojis par Saules pulksteni. Izbīdītie akmens izciļņi dažādās dienas stundās metuši dažāda garuma ēnas un inki pē tām skaitījuši laiku. Ar Saules akmeņa palīdzību tie aprēķinājuši ne tikai diennakts laiku, bet arī gadalaiku, no kā bijuši atkarīgi lauksaimniecības sezonālie darbi, karagājieni utt. Tomēr īsti šis Saules pulksteņa noslēpums vēl nav atrisināts.

Šādi altārakmeņi bijuši inku vissvētākie objekti. Ja akmeni saposta, tad pēc inku ticējumiem šīs vietas dievi vai nu mirst, vai to pamet.

Saites.
Inti.
Tamputoka.

Inku metalurģija

"Inku saule" - vistipiskākā zelta un sudraba rotaslieta, ko darina peruāņu juvelieri.