Aliens

Itāļu literatūra

F.Flora "Itāļu literatūras vēsture" (1.-2., 1940.-1942.g.).

Saites.
Literatūra.

Intiraima svētki

Saulei un to pārstāvošai dievībai Inti veltīti inku reliģiskie svētki, vissvarīgākie Inku impērijā, kas pārveidoti, bet tiek atzīmēti arī mūsdienās.

Svinēšanas laiks. Inku laikos ar šiem svētkiem atzīmēja vasaras saulgriežus, kas dienvidu puslodē iekrīt laikā starp 21. un 22.decembri.
Pēc konkistadoru ierašanās, pēc visa spriežot, jēdziens "vasaras saulgieži" tika aplūkots caur eiropiešu prizmu un katoļu baznīcas darbības rezultātā pagāniskos Saules svētkus sāka svinēt 24.jūnijā - spāņiem Sv.Huana diena, bet mums, latviešiem, Jāņu diena.
Tādejādi, mūsdienu inku pēcteči, paši to īsti nesaprazdami, sākuši svinēt Intiraima svētkus nevis vasaras atnākšanas brīdī (kā vēsturiski bija agrāk), bet gan patiesībā laikā, kad dienvidu puslodē iestājas ziema, par kuru peruāņu senči nemaz tā nepriecājās.

Mūsdienās Intirama svētkus svin vairākās (daudzās?) bijušās Inku impērijas kultūras vietās.
      Korikanča. Šeit katru gadu 24.jūnijā (Jāņos!) notiek "Saules svētki" (Ind Raimi). Kečvu indiāņi turpina pielūgt šo viņiem svēto vietu un svētki caurausti ar dziļu mistisku jēgu.
      Saksavamāna. Ik gadus to rīko Saksavamānas laukumā. Šurpu sabrauc tūkstošiem tūristu, lai redzētu šo lielisko izrādi: Inkas un viņa svītas ierašanās, lamas upurēšana, karavīru parāde, tautas dejas utt.

Saites.
Inti.
Inku reliģija.
 

Igdrasils

„Iga ērzelis," "zirgs” - „uz kā Igs drasē.”
Pasaules koks ģermāņu mitoloģijā - svētais osis.

Eddas “Dievu dziesmās” iekļautajā “Zintnieces pareģojumā” stāstīts, ka “Saule kļūst melna,” zvaigznes krīt no debesīm, notiek zemestrīce, dreb pasaules koks Igdrasils, zeme nogrimst jūrā.

Odins sava šķēpa caururbts, deviņas dienas un naktis karājies svētajā Igdrasila kokā (šajā laikā Odins iemācījies deviņas (vēlāk minēts 18) maģiskas dziesmas un rūnas). Tā Odins it kā pats sevi upurējis. Šī upurēšana bija nevis kareivja, bet tipisks šamaniska iniciācija. Tas ir mīts par pirmā šamaņa iesvētīšanu. 

Saites.
Ģermāņu mitoloģija.

Ingušu literatūra

Ingušu literatūra sāka attīstīties tikai pēc 1917.gada LIelinieku Oktobra apvērsuma Krievijā uz nacionālās folkloras, krievu klasikas un padomju literatūras pieredzes bāzes.
Ingušu literatūrā pirmais iespiestais darbs ir Z.Malsagova luga "Meitenes nolaupīšana" (1923.g.).
XX gs. 20.gados publicēti T.Bekova, A.Goigova, S.Ozijeva dzejoļi un stāsti. 
30.gados literatūrā sāka darboties dzejnieki H.Osmijevs, H.Mutalijevs, Dž.Jandijevs.
50.-60.gados attīstījusies dzeja, proza - H.Mutalijeva, S.Čahkijeva, A.Bokova, M.Plijeva romāni.
Bērnu literatūrā darbojās U.Gaisultanovs, A.Vedziževs.
60.-70.gados panākumus guvusi ingušu dramaturģija - Čečenijas-Ingušijas Tautas rakstnieks A.Bokovs, S.Čahkijevs.

Saites.
Ingušu valoda.