Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Hotinas cietoksnis

Hotinas cietoksnis.

 

Heizeriks (428.-477.g)

Pirmais vandāļu ķēniņš no 428. līdz 477.gadam.

Dzīvesgājums. Dzimis ap 390.gadu.
Vandaļu karalis no 428.-477.gadam.
429.gadā pārcēlās pāri Gibraltāra jūras šaurumam, un, izmantodams romiešu vājumu tai rajonā, sagrāba lielu daļu romiešu Ziemeļāfrikas. Tās centru Kartāgu ieņēma 439.gadā.
442.gadā starp vestgotiem un Romas impēriju tika noslēgts miera līgums, pēc kura vandāļiem pienācās: Prokonsulas province, Bizacēna un austreņu Numīdija (tagadējā Tunisija un austreņu Alžīrija).
450.gadā, kad huņņu ķēniņš Atilla gatavojās karam pret Rietumromu, viņu atbalstīja arī Heizeriks, kas grasījās karot pret vestgotiem.
455.gadā Heizerihs sagrāba atikušo Numīdijas daļu, Mauritāniju un Tripolitāniju.
455.gadā vandāļi ieņēma un izlaupīja Romu. Pirms iebrukuma vandāļu ķēniņa Heizeriha iebrukuma Romā Leons I vēlreiz mēģināja to pašu, ko Atilas iebrukuma gadījumā - tika organizēts krusta gājiens ar karogiem, ķērubiem un dziedāšanu. Kaut kādi panākumi tomēr bija, jo Heizerihs apsolīja, ka pilsētu nepostīs un iedzīvotājus neslepkavos. Viņš savu solījumu arī turēja - 14 dienu ilgā Romas iekarojuma laikā neesot nodedzināta neviena māja, kā arī nav ziņu par iekarojuma laikā kritušajiem. Tajā pat laikā Roma tika pilnībā izlaupīta, bet līdzi nepaņemamie mākslas darbi iznīcināti. Tieši šīs Romas ieņemšanas dēļ austrumģermāņu vandāļu cilts vārdu sāka izmantot visu mākslas darbu iznīcinātāju apzīmēšanai.
468.gadā vandāļi iznīcināja milzīgu karafloti, ko pret viņiem sūtīja Austrumroma.
476.gadā imperators Zenons oficiāli atzina vandāļu tiesības uz Āfriku, Korsiku, Sicīliju, Sardīniju un Baleāru salām.
Heizeriha valdīšanas laikā nostiprinājās karaļa vara.
Par oficiālo valsts reliģiju viņš pieņēma kristietības ariāņu novirzienu.  

Saites.
Vandāļu ķēniņi (428.-534.g.).

Huansujs (1875.-1908.g.)

Cinu dinastijas Ķīnas imperators no 1875. līdz 1908.gadam.

Radniecība. Sieva Cisī.

Dzīvesgājums. Faktiski imperatora Sjaņfena otrā sieva Cisī pie varas bija jau kopš 1861.gada, bet 1875.-1889.gados viņa bija Huansuja (?) reģente.
Pēc galma apvērsuma 1898.gadā visu varu savās rokās koncentrēja Cisī, kas izcēlās ar cietsirdību, viltību, attiecībās ar Rietumvalstīm īstenoja piekāpšanās politiku.
Huansujs nomira 1908.gada novembrī, neatstādams mantiniekus.

Saites.
Cinu dinastija (-1917.g.).
Ķīnas imperatori (III g.tk.pmē. sākums- 1917.g.).

Hots, Nestors

Nestor l’Hôte.
Franču eģiptologs, gleznotājs un grafiķis.

Pateicoties Nestora Hota zīmējumiem, eģiptologu rīcībā ir daudzas Ķēniņu ielejas Huja kapeņu (TT40) gleznojumu ainas, jo oriģināli spēcīgi bojāti vai pat nav saglabājušies. 

Saites.
Eģiptoloģija un eģiptologi.

Hrizma

Simbols kristīgajā mitoloģijā, X un P burtu attēlojums, dieva iemiesošanās simbols. 

Domājams, parādījies jau apustuliskajā periodā, taču tikai sākot ar IV gs. guva plašu izplatību. 

X u P burti ņemti no grīeķu rakstības vārdam "Kristus," kas nozīmē "mesija" un/vai "dieva izredzētais." Nereti pa labi un pa kreisi no šiem burtiem tika pierakstīti arī grieķu burti alfa un omega, tā ticīgajiem atgādinot Jēzus vārdus: "Esmu septiņi alfas un omegas, sākums un beigas, Pirmais un Pēdējais." Pareizticībā burti X un P tiek atšifrēti kā "Kristus ir dzimis." Šā iemesla dēļ hrizma kļuvusi par "Dieva iemiesošanās" simbolu.

Saites.
Kristietība un kriestieši. 
Simboliskā domāšana.