Aliens

Huansujs (1875.-1908.g.)

Cinu dinastijas Ķīnas imperators no 1875. līdz 1908.gadam.

Radniecība. Sieva Cisī.

Dzīvesgājums. Faktiski imperatora Sjaņfena otrā sieva Cisī pie varas bija jau kopš 1861.gada, bet 1875.-1889.gados viņa bija Huansuja (?) reģente.
Pēc galma apvērsuma 1898.gadā visu varu savās rokās koncentrēja Cisī, kas izcēlās ar cietsirdību, viltību, attiecībās ar Rietumvalstīm īstenoja piekāpšanās politiku.
Huansujs nomira 1908.gada novembrī, neatstādams mantiniekus.

Saites.
Cinu dinastija (-1917.g.).
Ķīnas imperatori (III g.tk.pmē. sākums- 1917.g.).

Herlogs

Pēc tradīcijas, kas sakņojas Snorres Sturlusona XIII gadsimta sākumā sarakstītajā Heimskringlā jeb Norvēģu ķēniņu sāgās, Herloghaugens ir Numdālas novada konunga Herloga kaps, kurš ap 866.gadu izvēlējās labāk tikt dzīvs apbedīts nekā pakļauties pirmajam visas Norvēģijas ķēniņam Haraldam Skaistmatim.

Pirmie izrakumi Herloghaugenā notika jau XVIII gadsimtā un tajos atrada koka sienas konstrukcijas daļu, bronzas katlu, dzīvnieku kaulus, dzelzs naglas un sēdus pozīcijā novietotu skeletu ar līdzdotu zobenu. Atrasto skeletu kā ķēniņu Herlogu izstādīja Trondheimas katedrāles skolā. Diemžēl visi kapukalnā uzietie atradumi, skeletu ieskaitot, pazuda 1920.gados.

Saites.
Konungi.

Hrizma

Simbols kristīgajā mitoloģijā, X un P burtu attēlojums, dieva iemiesošanās simbols. 

Domājams, parādījies jau apustuliskajā periodā, taču tikai sākot ar IV gs. guva plašu izplatību. 

X u P burti ņemti no grīeķu rakstības vārdam "Kristus," kas nozīmē "mesija" un/vai "dieva izredzētais." Nereti pa labi un pa kreisi no šiem burtiem tika pierakstīti arī grieķu burti alfa un omega, tā ticīgajiem atgādinot Jēzus vārdus: "Esmu septiņi alfas un omegas, sākums un beigas, Pirmais un Pēdējais." Pareizticībā burti X un P tiek atšifrēti kā "Kristus ir dzimis." Šā iemesla dēļ hrizma kļuvusi par "Dieva iemiesošanās" simbolu.

Saites.
Kristietība un kriestieši. 
Simboliskā domāšana.

Herlohaugenas kapukalns

Viens no Norvēģijas lielākajiem kapukalniem, kas atrodas Lekas salā, netālu no jūras krasta.

Atrašanās vieta. Norvēģijas DR, Lekas sala, netālu no jūras krasta.

Vēsture. Pēc tradīcijas, kas sakņojas Snorres Sturlusona XIII gadsimta sākumā sarakstītajā Heimskringlā jeb Norvēģu ķēniņu sāgās, Herloghaugens ir Numdālas novada konunga Herloga kaps, kurš ap 866.gadu izvēlējās labāk tikt dzīvs apbedīts nekā pakļauties pirmajam visas Norvēģijas ķēniņam Haraldam Skaistmatim.

Apraksts. Viens no lielākajiem Norvēģijas kapukalniem, pamatne apmēram 60 m diametā.

Atklāšana un izpēte. Pirmie izrakumi Herloghaugenā notika jau XVIII gadsimtā un tajos atrada koka sienas konstrukcijas daļu, bronzas katlu, dzīvnieku kaulus, dzelzs naglas un sēdus pozīcijā novietotu skeletu ar līdzdotu zobenu. Atrasto skeletu kā ķēniņu Herlogu izstādīja Trondheimas katedrāles skolā. Diemžēl visi kapukalnā uzietie atradumi, skeletu ieskaitot, pazuda 1920.gados.
2023.gada vasarā norvēģu arheologi, sadarbībā ar metālmeklēšanas entuziastiem, veica neliela apmēra apzināšanas izpēti kapukalnā. Izpētes mērķis bija iegūt materiālus precīzai kapukalna datēšanai un noskaidrot, vai tajā neatrodas kuģa apbedījums.
Izpētes gaitā arheologiem izdevās atrast vairākas lielas dzelzs kniedes, turklāt pie dažām bija vēl saglabājušās koka paliekas. Arī citviet kapukalnā atrada koka fragmentus, ogļu slāņus kā arī zirga zobu, kas kopā bija pietiekami, lai veiktu radioaktīvā oglekļa analīzes. Iegūtais datējums norādīja uz laiku ap 700.gadu. Tādējādi izrādījās, ka kapukalnā patiešām ir atradies kuģa apbedījums, taču tas ticis ierīkots gandrīz 200 gadus pirms Herloga tradicionāli pieņemtā dzīves laika. Līdz ar to Herloghaugens šobrīd ir kļuvis par senāko zināmo kuģa kapu Norvēģijā un visā Skandināvijā.

Saites.
Kuģu kapi.
Lekas sala.