Fokins, Mihails (1880.-1942.g.)
- Detaļas
- Publicēts Trešdiena, 04 Jūnijs 2025 21:53
- Autors Redaktors
Krievu baletdejotājs un baletmeistars, baleta reformators.
Dzīvesgājums. Dzimis 1880.gada 23.aprīlī.
1898.gadā beidza Pēterpils Teātra skolu, pēc tam strādāja Marijas teātrī.
No 1918.gada dzīvoja ārzemēs..
iestudējumos balstījās uz progresīvo teātra mākslu un glezniecību.
Iestudējumi: N.Čerepņina "Armidas paviljons," A.Arenska "Ēģiptes naktis," I.Stravinska "Ugunsputns" un "Petruška," K.M.Vēbera "Rozes gars," M.Ravela "Dafnīds un Hloja," "Bolero" un "Valsis," Ž.Ofenbaha "Zilbārdis" un S.Prokofjeva "Krievu kareivis."
1915. un 1925.gados bija viesizrādēs Rīgā.
1929.gadā Latvijas Nacionālajā operā iestudēja polovciešu dejas A.Borodina operā "Kņazs Igors" un "Šopeniānu" (arī galvenajās lomās).
Miris 1942.gada 22.augustā.
Saites.
Krievu balets.
Foiņickis, Ivans (1847.-1913.g.)
- Detaļas
- Publicēts Otrdiena, 03 Jūnijs 2025 10:27
- Autors Redaktors
Krieviski - Иван Яковлевич Фойницкий.
Krievu jurists un kriminālists, socioloģiskās tiesību skolas pārstāvis.
Dzīvesgājums. Dzimis 1847.gada 29.augustā.
1868.gadā beidzis Pēterpils universitāti.
1871.-1913.gados Pēterpils universitātes docētājs.
1876.-1900.gados Senāta kasācijas krimināldepartamenta virsprokurora biers Krievijas impērijā.
1895.-1905.gados Starptautiskās kriminālistu savienības Krievijas grupas organizētājs un vadītājs.
No 1900.gada senators.
Pēc politiskās pārliecības bija monarhists.
Miris 1913.gada 19.septembrī.
Saites.
Kriminālistika un kriminālisti.
Fogti
- Detaļas
- Publicēts Ceturtdiena, 29 maijs 2025 22:45
- Autors Redaktors
Vogt (vācu val.) no latīņu val. vārda [ad]vocatus - "aizstāvis."
Amatpersona feodālajā Eiropā ar dažādu kompetenci un uzdevumiem.
Galvenais fogtu uzdevums bijs spriest tiesu, kaut gan bieži tam bija administratīvas, saimnieciskas un militāras funkcijas.
Vācu feodāļi fogta amatu ieviesa arī Livonijā. Fogti bija pilnvaroti tiesāt visus Livonijas iedzīvotājus - vāciešus un nevāciešus. Tiesājot nevāciešus, fogti balstījās uz vāciešu uzrakstītajām "zemnieku tiesībām," kurās daļēji bija ietvertas arī vietējās paražas. Zemes fogti pārvaldīja ordeņu un bīskapiju valsts novadus - fogtejas. Pilsētu fogti pēc vācu feodālo pilsētu statūtiem bija tiesneši. Vēlāk viņu tiesas varu ierobežoja rāte, kļūstot par augstāko tiesas instanci.
Livonijā par fogtiem sauca arī ordeņa un bīskapa pils pārvaldniekus. Fogtu tiesa Rīgā vēl pastāvēja XIX gs.
Foigts, Vilmošs (1940.-)
- Detaļas
- Publicēts Pirmdiena, 02 Jūnijs 2025 07:59
- Autors Redaktors
Voigt Vilmos.
Ungāru folklorists.
Dzīvesgājums. Dzimis 1940.gada 17.janvārī.
Budapeštas universitātes profesors, no 1979.gada vadījis Folkloras katedru.
Pētījis semiotikas, strukturālisma, salīdzināmās folkloristikas jautājumus.
Galvenie darbi: "Strukturālisms folkloristikā" (1.-2., 1970.-1971.g.), "Folkloras estētika" (1972.g.), "Folkloras tekstoloģiskā vārdnīca" (1974.g.).
Pievērsies arī somugru un baltu filoloģijas problēmām, pētījis un populaizējis latviešu folkloru. Sastādījis, komentējis un uzrakstījis pēcvārdu latviešu pasaku izlasei ungāru valodā "Laima un divas mātes" (1972.g.).
Saites.
Folklora un folkloristi.
Fogacāro, Antonio (1842.-1911.g.)
- Detaļas
- Publicēts Ceturtdiena, 29 maijs 2025 22:23
- Autors Redaktors
Antonio Fogazzaro.
Itāļu rakstnieks.
Dzīvesgājums. Dzimis 1842.gada 25.martā.
1874.gadā sācis literāro darbību ar poēmu "Miranda."
A.Fogacāro darbi radušies pretstatā verismam, tajos atspoguļotas katolicisma atjauninašanas idejas.
Sarakstījis romānus - "Rēgs" (1881.g.), "Daniēle Kortiss" (1885.g.), tetraloģiju "Mūsu senču mazā pasaule" (1895.g.), "Mūslaiku mazā pasaule" (1900.g.), "Svētais" (1905.g.), "Leila" (1910.g.).
Miris 1911.gada 7.martā.
Saites.
Itāļu literatūra.
