Aliens

Finanšu oligarhija

Monopolistiskā kapitālisma varas virsotne - lielāko kapitālu īpašnieki, ietekmīgākie rūpniecības, tirdzniecības un finanšu monopolu parstāvji.

Finanšu grupa

Monopolistiska apvienība; finanšu kapitāla galvenā organizācijas forma.

Tā sāka veidoties, brīvās konkurences kapitālismam pāraugot monopolistiskajā kapitālismā, banku monopoliem saaugot ar tirdzniecības, rūpniecības un transporta monopoliem. Finanšu grupa ir privātkapitāla monopolizācijas augstākā pakāpe. Finanšu grupas kodols ir viens vai vairāki spēcīgi monopoli, ap kuriem grupējas pārējie uznēmumi. Finanšu grupas virsotnē parasti ir finanšu oligarhijas dzimtas.

Katras atsevišķas kapitālistiskas valsts kapitālu pārstāv vairākas finanšu grupas. ASV XX gs. 70.gadu vidū bija ap 30 finanšu grupu - Morgani, Rokfelleri, Meloni, Diponi, Fordi, Čikāgas grupa. Plašā ietekmes sfērā valda Kalifornijas militāri rūpnieciskās grupas.

Daži desmiti finanšu grupu valda Rietumeiropas valstu un Japānas ekonomikās, piemēram, Rotšīldi - Francija un Lielbritānijā, Sīmensi - Vācijā, Dai-Iči - Japānā.

Finanšu grupu struktūru ietekmē kapitāla koncentrācija un centralizācija, monopolu ekonomiskais stāvoklis, monopolu saaugšana ar valsti. Pēc II Pasaules kara līdzās finanšu grupām ar valdošo holdingkompāniju prieksgalā radušās daudzas finanšu grupas, kam nav viena koordinēta centra, bet, kur tas ir, rodas tendence peļņas palielināšanas nolūkā realizēt visiem grupas posmiem vienādu politiku. Pēckara laikā radušās finanšu grupas, kur atsevišķu oligarhijas dzimtu galvenās funkcijas pārņēmusi uz lietiškiem sakariem dibināta rūpniecības finanšu magnātu savienība. Pastiprinās valdošo finanšu grupu universalizācija, kas sekme tālāku ekonomisko monopolizāciju. Lielākā daļa finanšu grupu zaudējušas specializāciju pa nozarēm. Piemēram, Rokfelleri līdz II Pasaules karam valdīja vienīgi naftas rūpniecībā, bet pēckara laikā grupas kapitāls iespiedās arī elektrotehniskajā, elektronikas, pārtikas rūpniecībā, finanšu un kredītu sfērā. Morhgani valda ne tikai banku sfērā, bet arī naftas, gāzes, elektrotehniskaja rūpniecībā u.c. nozarēs. Rotšīldu kapitāls, kas bija nostiprinājies banku sfērā, iespiedās kalnrūpniecībā u.c. ražošanas nozarēs. Līdzīgi procesi notiek arī citās kapitālistiskajās valstīs, lai gan joprojām ir arī izteikti specializētas finanšu grupas - raksturīgas Lielbritānijai, Francijai, Beļģijai, Nīderlandei.

Starp finanšu grupām notiek asa konkurence. Pastiprinās kapitāla pārplūšana no nozares uz nozari; savstarpēji savijas dažādu finanšu grupu kapitāls. Pēc II Pasauules kara pastiprinājusies finanšu grupu saaugšana ar valsti - it īpaši Rietumeiropā (Francijā, Itālijā, Zviedrijā). Parasti finanšu grupu un valstu saaugšana notiek, apvienojot īpašumus ražošanas vai finanšu un kredīta sfērā. Tirgu un ietekmes sfēru iekarošanā finanšu grupas izmanto valsts palīdzību. Finanšu grupu dalībnieki bieži vien ir valdību locekļi. No dažādu monopolistisko grupējumu pārstāvjiem veidojas izpildvaras un likumdevējvaras orgāni.  60.-70.gados izvērsies finanšu grupu internacionalizācijas process.Liela daļa finanšu grupu aktīvu tiek izvietota ārvalstīs. Tas raksturīgs ASV finanšu grupām, kā arī Rietumeiropas (EEA) un Japānas finanšu grupām. Kapitālistiskā integrācijas procesa dēļ radies jauns finanšu kapitāla apvienību tips - starptautiskas banku apvienības. Sākušas veidoties starptautiskas finanšu grupu apvienības, kuru kopējo interešu pamatā ir noteikta specializācija.

Saites.
Finanšu kapitāls.
Finanses.

Finanšu kapitāls

Ar monopolistisko rūpniecisko kapitālu saaudzis monopolistiskais banku kapitāls.

Tā rašanās un kundzība ir viena no galvenajām imperiālisma pazīmēm. 

Finanšu kapitālu centušies analizēt ekonomisti - anglis Dž.Hobsons u.c. No marksisma pozīcijām finanšu kapitāla teoriju mēģināja izstrādāt viens no II Internacionāles līderiem - R.Hilferdings. Finanšu kapitālu viņs traktēja kā banku kapitālu, kas pieejams rūpnieciskajiem kapitālistiem un, saaugot ar rūpniecisko kapitālu, gūst varu pār to. Viņam nepiekrita lielinieku Ļeņins - esot ignorēta ražošanas un kapitāla koncentrācija, monopolu izšķirošā nozīme: "Ražošanas koncentrācija; monopoli, kas no tās izaug; banku saplūšana vai saaugšana ar rūpniecību, lūk, finanšu kapitāla rašanās vēsture un šā jēdziena saturs."
Pretēji K.Kautska koncepcijai, ka rūpnieciskajam kapitālam ir noteiciša nozīme, Ļeņins uzsvēra: "Imperiālismam raksturīgs tieši nevis rūpnieciskais, bet finanšu kapitāls."

Finanšu kapitāla laikmets sākās XIX gs. beigās - XX gs. sākumā. Pastiprinoties banku koncentrācijai, kas cieši saistīta ar ražošanas koncentrāciju, bankas no starpniekiem pakāpeniski parvērtās par spēcīgiem monopoliem, radās jaunas banku operācijas - ilgtermiņa kredīti, līdzdalība rūpniecības monopolu akciju kapitālā, trestu operācijas, vērtspapīru izlaišana u.c.. Bankas sāka kontrolēt un pakļaut rūpniecības uzņēmumus. Tajā pašā laikā bankas kļuva arvien atkarīgākas no monopolistiskā rūpnieciskā kapitāla. Galvenais monopolistisko banku un monopolistiskā rūpniecības kapitāla saaugšanas mehānisms ir t.s. līdzdalības sistēma. Plaši izplatīta saaugšanas forma ir arī personālūnija.

Finanšu kapitāls paplašina kapitālistiskās ekspluatācijas sfēru, līdzās algotajiem strādniekiem iekļaujot arī visas kapitālistiskās pasaules esošo darbaspēku. Finanšu kapitāls savienojas ar  tirdzniecības kapitālu, zemes privātīpašuma monopolu, apdrošināšanas sabiedrībām un valsts monopoliem.

Galvenā finanšu kapitāla organizatoriskā forma ir finanšu grupas. Finanšu kapitāla kundzība nozīmē, ka valdošais stāvoklis kapitālistiskajā sabiedrībā ir rantjē un finanšu oligarhijai. Tas ir cieši saistīts ar pārējām imperiālisma pazīmēm. Finanšu kapitāls ir arī galvenā kapitāla eksporta bāze, tas nosaka pasaules ekonomisko un teritoriālo sadalīšanu starp kapitālistu savienību un imperiālistiskajām lielvalstīm; finansiāli monopolistisko grupu cīņa par pasaules pārdalīšanu ir imperiālistisko karu cēlonis. Pēc II Pasaules kara, sabrūkot koloniālisma pasaules sistēmai, finanšu kapitāls radījis neokoloniālās kundzības sistēmu.
XX gs. 60.-70.gados tas militāri rūpnieciskā kompleksa formā ir saaudzis ar valsti, stimulē bruņošanos, kas ir ienesīgas peļņas avots monopolistiskajiem kapitālistiem.

Ekonomisti un sociologi finansiālā kapitāla kundzību bieži mēģina maskēt ar "tautas kapitālisma," "kapitāla demokratizācijas," "īpašuma difūzijas" u.c. koncepcijām. Sīko akciju izplatīšana iedzīvotājiem, pašfinansēšanās, likumiski ierobežojumi finanšu un kredīta sfērā u.c. ekonomiskie pasākumi daļēji mīkstina finanšu kapitāla kundzību.

"Imperiālisms ir finanšu kapitāla un monopolu laikmets." /V.Ļeņins/

Saites.
Imperiālisms.

Finanses

Franču val. vārds finances - "naudas līdzekļi" nāk no latīņu valodas.
Ekonomiskās (naudas) attiecības, kas saistītas ar nacionālā ienākuma sadalīšanu un pārdalīšanu, centralizētu un decentralizētu naudas līdzekļu fondu veidošanu, sadalīšanu un izmantošanu.

Finanses veidojās, attīstoties preču-naudas attiecībām, kā arī valstij un tās vajadzībām pēc naudas resursiem. Finanšu būtību, sabiedrisko nozīmi, attīstības likumsakarības nosaka sabiedrības sociālekonomiskā iekārta. Pirmskapitālistiskajās sabiedrībās valsts vajadzības apmierināja galvenokārt dažādas naturālas klaušas un nodevas. Valsts kase reizē bija monarha kase. Sairstot feodālajai iekārtai un attīstoties kapitālistiskajām attiecībām, galveno nozīmi guva valsts naudas ieņēmumi un izdevumi. Nodaloties "valsts kasei" XVI gs. Francijā radās jēdziens "valsts finanses," ar ko saprata valsts izdevumu, valsts budžeta un valsts kredīta kopumu.

Finansēm bija liela nozīme kapitāla sākotnējās uzkrāšanas procesā.

Saites.
Nauda.