Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Folklorizācija

Literāro darbu, galvenokārt dzejoļu (dziesmu) iekļaušana folkloras tradīcijā, kad literārs darbs iegūst tautas daiļradei tipiskas iezīmes - mutvārdu izplatību, variēšanos, anonimitāti un sabiedrisko funkciju.

Latvijā literāro darbu folklorizācija plašāk sākās XVIII gs., kad mutvārdu folkloras iezīmes ieguva G.F.Stendera dzejoļi un vācu dzejnieku sentimentālo dziesmu lokalizējumi, t.s. ziņģes. XIX gs. 2.pusē ziņģu repertuāru papildināja arī latviešu autoru E.Šēnberga, M.Vītiņa, E.Dinsberga, M.Reinberga u.c. dziesmas. Ap XIX un XX gs. miju sāka folklorizēties Ausekļa "Dar' man, tēvis, pastaliņas," A.Pumpura "Stāsti manim, Daugaviņa," M.Kaudzītes ""Brūklenājs" u.c. latviešu, kā arī cittautu dzejnieku darbui, nereti ar tautas radītām melodijām. 
1905.-1907.gadu revolūcijas laikā, kā arī 20.-30.gados Latvijā populārās strādnieku un revolucionāru dziesmas bija dzejnikeu darbi ar profesionālu komponistu vai tautas sacerētām melodijām - E.Veidenbauma "Kā gulbji," J.Akuratera ""Ar kaujas saucieniem uz lūpām," L.Paegles "Mežabrāļu dziesma" un "Centrāles dziesma," N.Ņekrasova "Vienu vienīgu vietu man rāda," poļu dzejnieka V.Sveņcicka "Varšavjanka," D.Bednija "Keisā marseljēza" u.c.  

Saites.
Folklora un folkloristi.

Ēģiptes Tūrisma un senlietu ministrija

Šī gada janvārī Pensilvānijas universitātes Penna muzeja un Ēģiptes arheologi, sadarbojoties ar Ēģiptes Tūrisma un senlietu ministriju, senajā nekropolē pie Anubisa kalna Abīdā, Ēģiptē, septiņu metru dziļumā zem smiltīm atklāja masīvas kaļķakmens kapenes ar vairākām telpām un grezni dekorētu ieeju.

Elizabete, svētā

1237.gadā apmēram 1000 bērnu slepeni no Erfurtes devās uz Darmštati, lai piedalītos Sv.Elizabetes kanonizācijas ceremonijā.

Saites.
Kristiešu svētie. 

Ebersa papiruss

Senā Ēģipte ir ne tikai pazīstama ar saviem iespaidīgajiem arhitektūras brīnumiem, piemēram, piramīdām un tempļiem, bet arī ar nozīmīgiem sasniegumiem medicīnas jomā. Senie ēģiptieši bija vieni no pirmajiem, kas sistemātiski pievērsās cilvēka veselībai, apvienojot praktiskās zināšanas ar garīgo izpratni par slimību cēloņiem un ārstēšanu. Viņu medicīniskie dokumenti, tādi kā Ebersa papiruss un Smita papiruss, sniedz ieskatu tajā, kā ārsti veiksmīgi ārstēja dažādas slimības, tostarp izdziedināja pat faraona deguna dobuma iekaisumu.

Saites.
Senās Ēģiptes rakstu avoti.

Estatijs, Saloniku

Saloniku Eistatijs sagatavoja Homēra, Aristofāna, Pindara darbu tekstu komentārus.