Aliens

Baznīcas

Kristiešu dievnami ir sakrālas vietas, kur ticīgie ar kristīgo mistēriju palīdzību pievienojas dievišķajam.

Baznīcu sakrālā arhitektūra savās formās atspoguļo dažādu laiku un tautu kristīgo pasaules uzskatu - tās ir tuvojošās Dieva valstības vizuāls simbols.

Pareizticīgo baznīcas. To celtniecības un izdaiļošanas tradīcijas sakņojas vēl Vecās derības laikos. Tikai IV-VIII gadsimtos pareizticīgo baznīcu simbolika tika detalizēti izklāstīta Maksima Grēksūdža, Krētas Andreja, Damaskas Jāņa, Soluņas Simeona u.c. dievvāržu darbos.
Kristīgā simbolika evolucionēja pakāpeniski. Iesākumā tā bija Vecās derības telts (skinija), ko Mozus redzēja Sinaja kalnā. Tieši šeit Jāve Mozum parādījis dievnama kopējo plānu un iekārtojumu. Tā žīdi arī iekārtoja savu pārvietojamo dievnama telti, tā Zālamans uzcēla arī svētnīcu Tempļa kalnā Jeruzālemē.
Viss mainījās līdz ar Glābēja nākšanu. Mēdz atzīmēt, ka kristiešu dievnams, tāpat kā savulaik Noāsa šķirsts, glābj ticīgos laicīgajā pasaulē. Tadēļ tam ir izstiepta taisnstūra forma ar uz austreņiem vērstu altāri. Taisnstūra viducis patiesi līdz pat šim laikam vēl tiek dēvēts par "kuģi."
Savukārt pareizticīgo baznīcu simbolika ir visai sarežģīta un skar praktiski katru tās elementu. Tā, piemēram, baznīcas sienas simbolizē Zemes tautas, bet pati baznīca - visu pasauli. Baznīcas sienas iekšpusē apgleznotas ar Jēzus, mātes Marijas un apustuļu dzīves ainām, kādas tās ir izklāstītas evaņģēlijos, arī ar svētajiem, kas ziedojušies ticības vārdā.
Katra baznīcas siena apzīmē vienu no debess pusēm un arī ar kādu baznīcas dzīves sfēru.
Tā, piemēram, ar austreņu sienu saista "dzīvo zemi," Paradīzes svētlaimes apgabalu, jo, saskaņā ar Veco derību paradīze atradusies austrumos (Esības grāmata 2, 8). Bez tam uz austreniem no Jeruzālemes atrodas arī Jēzus debesbraukšanas vieta. Šo iemeslu dēļ baznīcas austrumu daļā atrodas arī galvenais tās elements - altāris, kas novietots uz neliela paaugstinājuma un atdalīts no pārējās dievnama telpas ar ikonostasu. Altāris simbolizē vietu, kur tronī sēž Kristus ar apustuļiem.
Pretēji austreņu sienai, rieteņu siena bija "mirušo valstības" un elles siena, tā simbolizēja "mirstošo" sauli un briesmīgo Pastaro tiesu. Tādēļ nereti tieši pie rieteņu sienas atradās glezniņas, kurās bija attēlotas ellīgās grēcinieku ciešanas, kas tos gaidīja pēc nāves. Tāpat tieši baznīcas rieteņu pusē bija novietota priekštelpa - vieta, kur senatnē drūzmējās grēku nožēlotāji un tie, kas gaidīja savu nokristīšanu. Jocīgi, bet dažreiz piešīs sienas novietoja glezniņas, kas attēloja jautru un bezbēdīgu cilvēku līksmošanos, tādejādi norādot, ka tāda vieglprātīga uzvedība arī noved pie grēkā krišanas un elles.
Pie ziemeļu un dienvidu sienām atrodas Vispasaules koncilu attēli - svarīgākie Baznīcas notikumi.
Ciparu nozīme: 1 - simbolizē Dievu;
                          2 - simbolizē dievišķās un cilvēciskās būtības vienotību Jēzū;
                          3 - simbolizē Sv.Trīsvienību;
                          4 - simbolizē 4 evaņģēlijus un to izplatību uz 4 debess pusēm;
                          5 - simbolizē Jēzu un 4 evaņģēlistus;
                          7 - simbolizē 7 Baznīcas sakramentus un 7 Vispasaules koncilus;
                          9 - simbolizē 9 eņģeļu pakāpes un 9 taisnajo pakāpes debesu Baznīcā;
                         13 - simbolizē Jēzu un 12 apustuļus;
                         33 - simbolizē Glābeja 33 Zemes gadus.

Kristiešu zemēs, kuras bija atbrīvojušās no musulmaņu kundzības, baznīcu celtniecībā tika izmantotas islāma celtniecības tradīcijas. Tā, piemēram, Spānijā radās īpašs baznīcu mauritāņu arhitektūras stils - mudehārs. Stils sevī apvienoja kristiešu un arābu tradīcijas, tādā veidā celtas baznīcas Tolēdā - Santjago de Arabelas baznīca, Sv.Andresa baznīca u.c.
      
      Kapelas. Maza baznīca bez altāra.

Saites.
Kristietība un kristieši.