Aliens

Baltkrievu valoda

Pieder indoeiropiešu saimes slāvu grupas austrumslāvu apakšgrupai, tuva krievu un ukraiņu valodām.

Vēsture. Sākusi veidoties XIII gs. no kopējās senslāvu valodas (senslāvu rakstība no IX gs. 2.puses). Bijusi oficiālā valoda Lietuvas valstī (sākot ar XII-XIV gs.).
Baltkrievijas diktators A.Lukašenko pēc Putina Krievijas uzbrukuma Ukrainai laikam sācis beidzot apjēgt nacionālas valsts nozīmi. Tādēļ pēdējā laikā veicis pasākumus, kas mazliet palielina baltkrievu valodas nozīmi - valsts svētkos baltkrieviski uzrunājis iedzīvotājus, pirmajās klasēs daži priekšmeti sākti pasniegt baltkrievu valodā. Viņš it kā atzīmē - "Mēs neesam krievi, mēs esam baltkrievi!"

Saites.
Baltkrievu literatūra.
Baltkrievi.
Austrumslāvu valodu apakšgrupa.

Baku komisāri

26 lielinieku komisāri Baku, ko nošāva angļu interventi 1918.gada 30.septembrī.

Pēc Oktobra apvērsuma Antantes dalībvalstis uzskatīja, ka Krievijā pie varas nākuši spēki, kas orientējas uz Vāciju. Jau 1917.gada 23.decembrī starp Lielbritāniju un Franciju tika noslēgta vienošanās par ietekmes sfēru sadalīšanu bijušās Krievijas impērijas teritorijā. Briti "atbildēja" par Kaukāzu un kazaku apdzīvotajiem apgabaliem; franči - par Ukrainu, Krimu, Besarābiju; amerikāņi un japāņi - par Sibīriju un Tālajiem Austrumiem. 
Drīzi pēc tam angļi izsēdināja lielu vienību Arhangeļskā, bet japāņi aktivizējās Piejūrā un Aizbaikālā. Pēc Vācijas sakāves 1918.gada novembrī Antantes karaspēks tika nosūtīts uz Aizkaukāza Melnās jūras piekrastes pilsētām. Kopumā Antantes bruņoto spēku pavēlniecība tiecās izvairīties no plašas dalības Krievijas Pilsoņu karā. Pēc miera līguma noslēgšanas 1919.gada jūnijā Versaļā starp Antanti un Vāciju pakāpeniski arī tika samazināta palīdzība "balto" kustībai, kas jau tāpat nebija visai dāsna. Tādejādi Antantes spēku iesaiste Krievijas Pilsoņu karā bija visai ierobežota, tomēr visai grūti to nosaukt par ko citu kā intervenci.

      Ivans Fioļetovs.

Baltijas Atlantīda

Sena laukakmeņu siena, kas patlaban atrodas Baltijas jūrā zem ūdens.

Atrašanās vieta. Baltijas jūras dienvidu piekrastē, Meklenburgas līča dibenā.

Vecums. Ap 10 000 gadu, tapusi laikā, kad cilvēki aktīvi sāka apgūt Ancilus ledus ezera krastus.

Atklāšana un izpēte. Sienu 2024.gadā atklāja Ķīles universitātes (Vācija) pētnieki, kad pētīja Meklenburgas līča dibenu Baltijas jūras dienvidu daļā. 21 m dziļumā zinātnieki uzdūrās gandrīz 1 km garai sienai no laukakmeņiem. Akmeņi bija izkārtoti ļoti līdzeni jun regulāri, tādēļ tika noraidīta sienas dabiska izcelsme. Atradumu tūdaļ nosauca par "Baltijas Atlantīdu."
Sākumā izvirzīja versiju, ka siena varētu būt kādas senas un nezināmas pilsētas aizsardzības sistēmas daļa.
Tomēr arheoloģiskie pētījumi pārliecinoši parādīja, ka sienu uzcēluši mednieki. Rostokas universitātes pētnieks Marsels Bredtmellers paziņoja: "Tā laika visas Ziemeļeiropas iedzīvotāju skaits, droši vien, nebija vairāk par 5000 cilvēkiem. Viens no galvenajiem pārtikas avotiem bija ziemeļbriežu bari, kas sezonāli migrēja caur tā perioda ainavai ar trūcīgo augu segu. Siena, droši vien, tika izmantota, lai novirzītu ziemeļbriežus uz šauro vietu, kur sienai ar krastu piekļaujas ezers vai pat pašā ezerā, kur akmens leikmeta medniekiem bija vieglāk nogalināt nogalināt tos ar saviem ieročiem."
Siena tagad ir zem ūdens, jo Ancilus ezera ūdens līmenis bija būtiski zemāks par tagadējo Baltijas jūras ūdens līmeni. Sienas atrašanās vieta agrāk bija Ancilus ezera krasts.

Saites.
Ancilus ezers.
Baltijas jūra.

Bloka sējums

Kopš XV-XVI gs. mijas iecienīts ķieģeļu kārtojuma veids sienas ārējā virsmā, kurā laidu kārtas mijas ar galenieku kārtām.

Šai sējumā netiek ievērota vertikālo šuvju sakritība.

Saites.
Mūrēšana.