Anubisa kalna nekropole
- Detaļas
- Publicēts Otrdiena, 03 Jūnijs 2025 12:44
- Autors Redaktors
Nekropole Abīdā, kas nosaukta pēc piramīdveida dabiskā pakalna, ko senie ēģiptieši dēvēja par Anubisa kalnu, uzskatot to par svētu vietu.
Atrašanās vieta. Atrodas Abīdas dienvidos.
Apraksts. Nekropoli veido vairāki nozīmīgi apbedījumi: Vidējās valsts XII dinastijas faraona Senusreta III apbedījumu komplekss, XIII dinastijas faraonu – Neferhotepa I, Sobekhotepa IV un Sahatora – kapenes, kā arī kapenes, kas saistītas ar II Starplaikā pastāvējušo, bet vēlāk aizmirsto Abīdas dinastiju: Senebkaja kapenes un nesen atklātās, līdz šim nezināmā faraona kapenes.
Saites.
Abīda.
Nekropoles.
Angļu literatūra
- Detaļas
- Publicēts Piektdiena, 30 maijs 2025 22:07
- Autors Redaktors
Dž.Čosera daiļrade ievadīja angļu literatūrā pāreju uz renesansi, saglabājot arī viduslaiku literatūras iezīmes.
Jaunu posmu angļu literatūras attīstībā ievadīja ievērojamākais Dž.Čosera darbs - reālistiskais "Kentrberijas stāsti" (sākti rakstīt 1387.g.).
Saites.
Angļu valoda.
Angļi.
Atlatls
- Detaļas
- Publicēts Sestdiena, 24 maijs 2025 00:38
- Autors Redaktors
Cilvēka rokas garums un spēks nosaka ierobežojumus precīzam šķēpa mešanas attālumam un lidojuma ātrumam. Kaut kad vēlajā paleolītā, tā pēdējā posmā, ko zinātniskajā literatūrā sauc par epipaleolītu (20 000-10 000 g.pmē.), vairākās vietās šai problēmai tika rasts risinājums, izgudrojot šķēpmetēju. Šis palīglīdzeklis ļauj nosacīti pagarināt cilvēka roku un, to prasmīgi izmantojot, šķēpu var aizmest pat 100 metrus tālu. Metiena precizitāti gan iespējams nodrošināt tikai līdz apm. 50 m attālumam. Eiropas arheoloģiskajās vietās ir atrasti vairāki šķēpmetēji, kas datēti ar 18 000 līdz 11 000 gadu senatni. Parasti tie ir izgatavoti no kaula vai raga un ir ap 30-50 cm gari; nereti izrotāti ar iegrebumiem, kuru vidū biežs motīvs – medījamie dzīvnieki. Netiešas liecības par šķēpmetēja pielietošanu iegūtas no vēl senākas - 30 000 gadu pagātnes.
Ziemeļamerikā, kur šķēpmeti pēc acteku vārda parasti sauc pat atlatlu, senākais šī rīka eksemplārs uziets 2020.gadā, izrakumos Sanestebanas grotā, Ziemeļfloridā. Līdz ar atlatlu grotā atrada arī dzīvnieka ādas gabalu, noasinātus šķēpu galus, strēlas (šķēpu vai bultu koka daļas) ar un bez iestiprinātiem krama ieliktņiem. Vairums priekšmetu bija salauzti. Atradums datēts ar aptuveni 7000 gadu senatni.
Saites.
Pīķi un šķēpi.
Araukāņi
- Detaļas
- Publicēts Svētdiena, 20 Aprīlis 2025 10:43
- Autors Redaktors
Senatnē Čīles teritorijā dzīvoja araukāņi, aimari, čoni u.c. indiāņu ciltis.
XV gs. sākumā Čīles ziemeļu daļas ciltis pakļāva inki un mūsdienu Čīles ziemeļi un centrālā daļa ietilpa vislielākajā Inku valsts provincē - Koļjasuijā.
XVI gs. sākumā araukāņiem mātes ģints vietā sāka veidoties tēva ģints.
XVI gs. 30.gados Čīles teritorijā iebruka spāņu konkistadori un notika nežēlīgi kari pret vietējiem iedzīvotājiem. Araukāņi vairākkārt sacēlās pret kolonizatoriem - 1553., 1571., 1655. un 1723.gados.
Araukāņu daiļradē saglabājusies senās mūzikas kultūra. Indiāņu mūzikas pamatā ir pentatonika. Daudz solo un kolektīvu dziesmu un deju. Araukāņu mūzikas instrumenti: truktruka (pūšaminstruments), kultruns (timpānu paveids).
Avoti.
A. de Ersiljas i Sunjigas episkajā XVI gs. poēmā "Araukāna" iecere slavināt kolonizatoru uzvaras pārtapusi araukāņu varonīgās pretošanās attēlojumā.
Saites.
Dienvidamerikas indiāņi.
