Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Zīgels, F.

F.Ju.Zīgels.

Tungusas meteorīta kā citplanētiešu kosmosa kuģa teoriju atbalstījis arī pazīstamais F.Zīgels, kas 1983.gadā nonācis pie secinājuma, ka avarējusi citplanētiešu zonde – anhilācijas sprādzienā. Lai kaut cik izskaidrotu šīs pretrunīgās liecības, daži zinātnieki, piemēram, tas pats F.Zīgels, izvirzījuši hipotēzi, ka ķermenis ir mainījis kustības virzienu - tātad bijis vadāms.

 

Žaka de Molē lāsts

Lāsts, ko degot uz sārta saviem pāridarītājiem uzlicis tempļa ordeņa pēdējais lielmestrs Žaks de Molē.

Leģenda vēsta, ka Molē degot nolādēja pāvestu un karali, nozīmējot tiem tikšanos jau tai saulē. Tiešām - abi divi nomira tai pat gadā.
Morisa Druona vēsturiskaja romānā "Dzelzs karalis" apgalvots, ka Žaks de Molē (un citi dedzinātie laikam arī) nolādējuši savus vajātājus: "Pāvests Klements... ševaljē Gijoms de Nogare, karalis Filips... Nepaies ne gads, kad es saukšu jūs Dieva tiesas priekšā un jūs saņemsiet taisnīgu sodu! Lāsts! Lāsts jūsu dzimumam līdz trīspadsmitajai paaudzei!..."
Dīvaini, bet apmēram tā arī viss noticis.

20.aprīlī - t.i. 40.dienā pēc sārta pāvests Klements V nomira ar asiņainu caureju un briesmīgos krampjos.

Gandrīz uzreiz pēc pāvesta mira arī karaļa zīmoga glabātājs un templiešu apsūdzētājs Gijoms de Nogare.

Tai pašā 1314.gada 29.novembrī 46 gadu vecumā medību laika satrakojies mežakuilis nogalēja karali Filipu IV (vai tomēr insults?).

Lāsta vara izplatījās arī uz Filipa IV dēliem. 14 gadu laikā tie gāja bojā neskaidros apstākļos, aiz sevis neatstājot mantiniekus. Līdz ar pēdējā - Kērļa IV nāvi 1328.gadā aprāvās Kāpetingu dinastija, kas Francijā bija valdījusi 3 ar pusi gadsimtus.

Kaunpilnas nāves piemeklēja arī citus bruņinieku mocītājus: 1315.gadā pakāra Angerānu de Mariņjī, ziņotāju de Floirānu nodūra ar dūci, bet ziņotājus Žerāru Lavernu un klīriķi Bernāru Pelē pakāra.

Kā zināms, Molē nolādēja savus pāridarītājus līdz 13.paaudzei. Kad pie varas nāca Valuā dzimta, kas bija atzars no Kāpetingu dzimtas, viņiem tūdaļ uzbrucis Molē lāsts. Drīzumā sākās bezgalīgais Simtgadu karš (1337.-1453.g.), kas atnesa vairākas karaļu nāves: Jānis II Labais mira angļu gūstā, Kārlis IV sajuka prātā. Varmācīgā nāvē mira arī Indriķis II (1547.-1559.g.) - gāja bojā bruņinieku turnīrā, Francisks II (1559.-1560.g.) - nomira no galma ārstu pārcentības, Kārlis IX (1560.-1574.g.) - viņu noindēja, Indriķis III (1574.-1589.g.) - nogalināja fanātiķis ar dūrienu vēderā. Tādejādi izbeidzās arī Valuā dinastija.

Lāsts turpinājies arī pret Burboņu dinastiju, kas kāpa Francijas tronī XVI gs. beigās. Tš dibinātājs karalis Indriķis IV tika slepkavas nodurts ar kinžalu. Pēdējam tās pārstāvim - Ludviķim XVI nocirta galvu uz ešafota Lielās Franču revolūcijas sākumā. Interesanti, ka Ludviķi XVI pirms nāvessoda ieslodzīja Tempļa tornī, tas kāreiz bija bijis templiešu militārais atbalsta punkts. Tā laika avoti arī apgalvo, ka pēc galvas nociršanas uz ešafota uzkāpis kāds nepazīstams vīrs vidējos gados, ar roku pieskāries monarha asiņainajam kaklam un tad, demonstrējot pūlim asiņaino roku, teicis: "Žak de Molē, atriebība sasniegusi ienaidniekus!"

Molē lāsts esot turpinājies arī uz nākamajiem pāvestiem. Kā tikko beidzās pāvestības Aviņjonas posms (1309.-1378.g.), tā tūdaļ notika Lielā Rietumu šizma. Tas noveda pie tā, ka vienlaicīgi pāvesta amatā ievēlēja 2 un pat 3 pāvestus, kas viens pret otru izdeva anatēmas. pāvestu kari par troni turpinājās visu XV gadsimtu.
Kā tikko beidzās šizmas sekas, tā sākās reformācija: Jans Huss un vēlāk citi reformatori atņēma pontifikiem ietekmi Centrāleiropā, bet Lielā Franču revolūcija (1789.-1799.g.) no pāvestu ietekmes atbrīvoja arī Franciju.

Jāpiezīmē, ka jau no paša sākuma templiešiem piedēvēja misticismu, tie nodarbojās ar alķīmiju, buršanu un esot uzņēmuši sakarus ar nešķīstiem spēkiem. Kas zina, varbūt ordeņa elitei patiesi bijušas tādas prasmes un ne velti vēl 1208.gadā pāvests Inokents III mēģināja templiešus saukt pie kartības sakarā ar "nekristīgām darbībām" un "garu saukšanu."

Saites.
Žaks de Molē (1292.-1314.g.).

Zālītis, Jānis (1933.-2007.g.)

Latviešu ārsts, hipnoterapeits.

Radniecība. Bijušas 3 sievas.
Dēls Pēteris Zālītis.

Dzīvesgājums. Dzimis 1933.gada 12.maijā Valkas rajona Brantu pagastā.
1949. gadā ģimeni izsūtīja un, neraugoties uz smagajiem apstākļiem, Jānis studēja Tomskas Medicīnas institūtā ķirurģiju un psihoterapiju, apgūstot hipnozi. Neraugoties uz to, ka psihoterapijas radikālākā metode hipnoze nebija populāra mediķu vidū, Jānis Zālītis dedzīgi pievērsies, paša vārdiem sakot, nievātajai un pat aizliegtajai mācībai. 
Līdz 1995. gadam strādājis Valsts onkoloģiskajā centrā, Rīgā, par onkologu un psihoterapeitu.
1990.-1993.gados pasniedzis Latvijas universitātē.
1995.gadā kļuva par psihoterapeitu Valsts ģimenes centrā, "Zālīša Psihoterapijas klīnikā" Raunā.
2002.gadā strādājis Latvijas Transoloģiskās psihoterapijas asociācijas klīnikā par ārstu, bijis lektors Rīgas Stradiņa universitātē. Latvijas Seksologu un seksopatologu un Latvijas Transoloģiskās psihoterapijas asociāciju dibinātājs.
2002.gada 18.novembrī Amerikas Biogrāfiskais institūts, kas vērtē izcilu cilvēku ieguldījumu pasaules vēsturē, par nopelniem onkoloģijā, psihoterapijā un seksoloģijā titulējis ārstu Jāni Zālīti par vienu no izcilākajiem XXI gadsimta cilvēkiem- The Great Mind of the 21st Century.

Miris 2007.gada 28.janvārī Rīgā.

Hipnospējas. Pats apgalvo, ka viņa dzimtā tādas spējas esot piemitušas jau. 
Puikas gados Jāņa tuvākais cilvēks bijis vectēvs, mācītāja palīgs, kurš vadījis dievkalpojumus vietējā draudzē. Vectēvs pratis suģestēt un dievkalpojuma apmeklētājus ievedis transā, tāpēc vēlākā dzīvē Zālītis, atklājot savas hipnologa spējas, tās piedēvējis iedzimtībai un vectēvu mēdzis saukt par savu pirmo skolotāju.
Izmantojis hipnozi vēža ārstēšanā, īpaši taisnās zarnas audzēja ielaistās formas.
Interesanti, ka Amerikas Biogrāfiskais institūts, kas vērtē izcilu cilvēku ieguldījumu pasaules vēsturē, 2002.gada 18.novembrī par nopelniem onkoloģijā, psihoterapijā un seksoloģijā titulējis ārstu Jāni Zālīti par vienu no izcilākajiem XXI gadsimta cilvēkiem - The Great Mind of the 21st Century.

J.Zālīša sublimācijas teorija. "Sublimācija ir seksuālās enerģijas pārvēršana garīgajā enerģijā.Liela problēma ir tā, ka bērni uzsāk agru dzimumdzīvi un negrib vairs mācīties. Likumsakarība ir šāda: ja mēs neko ar savu bērnu nedarām, viņu nemācām, nepieradinām pie darba, tad viņu smadzenes pilnībā pārņem seksualitāte. Tur ir agresija un libido. Viens ņem virsroku. Viņā dzīvo tikai sekss. Bet sekss ir vajadzīgs, lai tauta vairotos, nevis izvirst pārmērībās. Seksualitāte cenšas pārņemt visu cilvēku, viņam nekas cits vairs neeksistē. Bet ja mēs seksualitāti pārvēršam garīgajā enerģijā (mācībās, darbā, dzimtenes un tautas aizsargāšanā sevis veidošanā, zinātnē, mākslā u.tml.), tad darbojas tā pati likumsakarība -sublimētā enerģija cenšas pārņemt visas smadzenes, ieņemot seksualitātes vietu. Cilvēks,kurš sublimējis savu seksuālo enerģiju, kļūst par labuzinātnieku, mākslinieku vai vienkāršispējīgu,pat ģeniālu cilvēku, kurš garīgā spēka ziņā ir pārāks par citiem. Tātad ar sublimācijas palīdzību mēs panākam talantu pamošanos, uzplaukumu un apliecināšanos." /"DDD," Nr. 13 (61), 2004.g. 22.jūn.-8.jūl./

Darbi.
"Mīlestības vārdā." 1981.g. Grāmata par seksoloģija, okupētajā Latvijā izraisījās milzīga ažiotāža. Vēlāk šīs pašas grāmatas dēļ viņš krita varas nežēlastībā, jo grāmatas 2.izdevumu papildināja zīmējumi ar seksa pozām, ko padomju cenzūra atzina par pornogrāfiju. Tādēļ grāmatu izņēma no pārdošanas, iznīcināja, bet autoram aizliedza lasīt lekcijas un publicēties.

"Mīlestības mācība: dzimumaudzināšana." 2001.g. Kopā ar Nadeždu Zālīti. Medicīnas preses apgāds. Šai grāmatā J.Zālītis uzsvēris, ka viss, kas cilvēkam piemīt, ir bioloģiskā un sociālā (cilvēciskā, garīgā) sarežģīta vienība un vēl sarežģītāks pretstats. Viņš ir zinātniski pierādījis, ka sieviešu un vīriešu dzimumu lomu atšķirībām, sievišķības un vīrišķības izkopšanai ir vissvarīgākā nozīme katras tautas un visas cilvēces pastāvēšanā un kvalitatīvā atražošanā. Šis dabas dotais pretstats ir mīlestības pamatā, kura nonivelēšana noved pie mīlestības kraha vai pat tās rašanās neiespējamības.

"Sestā simfonija. Dzīvesstāsts."  2006.g., "Zvaigzne ABC." Autobiogrāfiska grāmata.

Intervija. "Homoseksuālisms ir ārstējams!" "DDD," 2004.g., Nr.25 (73).

Jāņa Andra Oša glezna "Jānis Zālītis."

Filma "Intimitāte." 1980.g. Šamaņa lomā. 

Avoti.
Publikācija "DDD," Nr. 13 (61), 2004.g. 22.jūnijs-8.jūlijs.
"Sestā simfonija. Dzīvesstāsts." 2006.g., "Zvaigzne ABC."

Saites.
Hipnoze un hipnoterapija.

Zālamana salu rakstība

Rakstība Zālamana salās, kas ļoti līdzīga rakstībai Mohendžodarā un Lieldienu salā.

Grāmatā „Lieldienu salas noslēpums” Ketrīna Rautledža ataino piecas zīmes no Zālamana salām, kas ir visai līdzīgas Putnucilvēkam. Uzskata, ka šī rakstība (tāpat kā citas līdzīgās) nākusi no kopēja avota – grimušā Mu kontinenta. Viena no Trobriānas salu grupas salām nes Mu-Navata vārdu.

Saites.
Lemūrija Mu.
Zālamana salas.

Zvaigžņu vārti

Portāli, pa kuriem mūsu pasaulē, iespējams, nonāk Atnācēji.

      Ēģiptes Zvaigžņu vārti.
      Lībijas Zvaigžņu vārti.

      Pakimes Zvaigžņu vārti. Saskaņā ar tarahumāru stāstīto, Pakime ir svēta vieta, kurā gadsimtiem ilgi parādījušies cilvēki no zvaigznēm. Šie noslēpumainie gara auguma un smalki veidotie cilvēki ar gaišajiem matiem parādījušies no durvīm pilsētas drupās. Tarahumāri uzskata, ka zvaigžņu ļaudis arī tagad mīt Čivavas tuksnesī un ir seno Atnācēju pēcteči. Tāpat indiāņi uzskata, ka portāls strādā vēl joprojām.

      Titikakas Dievu vārti.

Saites.
Atnācēji.
Programma "Zvaigžņu vārti."