Aliens

Maltas ordenis

Nosaukums - "Neatkarīgais Maltas Bruņinieku ordenis" jeb "Neatkarīgais militārais un hospitālais Maltas bruņinieku ordenis." Saukts arī par Jāņa Bruņinieku ordeni, tā locekļi - par joanītiem. Pilns nosaukums - "Neatkarīgais hospitālais militārais svētā Jāņa, Jeruzālemes, Rodas un Maltas ordenis."
Itāliski - Sovrano Militare Ordine Ospedaliero di San Giovanni di Gerusalemme di Rodi e di Malta.
Angliski - Sovereign Military Hospitaller Order of Malta; S.M.H.O.M.

Viduslaiku bruņinieku ordenis, kas radies un izveidojies Krusta karu laikos no Romas katoļu baznīcas viduslaiku Hospitāliešu bruņinieku mūku ordeņa, trešais vecākais, pastāv vēl šodien, kad tas ir valstisks veidojums, starptautisko tiesību subjekts ar ierobežotu tiesībsubjektību, 

Ordeņa devīze: "Aizstāvēt ticību un kalpot nabadzīgajiem." Latīniski: Tuitio Fidei et Obsequium Pauperum. Tā administratīvais centrs atrodas Romā vienā mājā Kondoti ielā.

Vēsture. 
Hospitāliešu pirmsākumi. 1080.gadā Jeruzālemē tirgotāji no Amalfi pilsētas (Itālija) iekārtoja hospitāli - vietu, kur ārstēties kristiešu svētceļniekiem. Vēlāk šeit tika atklāta arī Sv.Jāņa (Predteči - krieviski) baznīca. Ar laiku šī vieta kļuva arvien apmeklētāka, palielinājās hospitālī un baznīcā kalpojošo skaits. Pamazām tos visus sāka saukt par Sv.Jāņa brāļiem - joanītiem.
1099.gadā, kad krustneši I Krusta kara laikā uzbruka Jeruzālemei, joanīti apbruņojās un uzbruka musulmaņiem pilsētā no aizmugures. Laikam jau tieši tādēļ Jeruzālemes pirmais kristiešu karalis Buljonas Gotfrīds un viņa pēctecis Balduīns ļoti labvēlīgi izturējās pret Jāņa brāļiem, tos atbalstīja - piešķīra dažādas privilēģijas. Pamazām Jāņa brālībā ideja par svētceļnieku medicīnisko apkopi transformējās idejā par cīņu pret musulmaņiem.

Sv.Jāņa ordeņa dibināšana. Galu galā kāds no Jeruzālemes krustnešu bruņiniekiem - Pjērs Žerārs de Martigs (vēl dēvē arī par Dieva svētīto Žerāru) nolēma dibināt biedrību, kas iestātos vienlaicīgi gan par reliģiskiem, gan militāriem principiem. 
Žerārs izstrādāja biedrības statūtus, pamatos ielikdams mūku ordeņu noteikumus, kādi tolaik eksistēja Eiropā.
1113.gadā statūtus apstiprināja pāvests Pashālijs II. Pjēram Žerāram de Martigam arī tika uzticēta ordeņa vadišana, par ordeņa aizbildni tika pieņemts Jānis Kristītājs.
Par ordeņa simbolu kļuva balts astoņstūru krusts. Sākumā to piešuva melnam apmetnim pie kreisā pleca. Pēcāk sāka nēsāt sarkanu apmetni un krusts tika šūts uz krūtīm.

Ordeņa strulktūra. Iestājoties ordenī, katram tā dalībniekam bija jāizpilda 3 solījumi: paklausības, apgaismības un nabadzības. Bija jāatsakās noi visa īpašuma par labu mantiniekiem vai arī tas jāatdod ordenim. Vēlāk tomēr locekļiem bija ļauts iegādāties muižas, taču tās novēlēt viņiem bija jāapņemas tikai ordenim.
Kā jau mūku ordenī, tā dalībniekiem bija jāatsakās no laicīgās dzīves un jānēsā mūku drēbes. To pienākums bija ar ieročiem rokās sargāt Svēto zemi, līdztekus mūku pakāpei, tika piešķirta arī militārā.
Visi ordeņa locekļi piederēja kādai no 3 kategorijām - bruņiniekiem, kapelāniem vai mūkiem.

Ordeņa pieaugšana spēkā. Tā nu pēc Jeruzālemes ieņemšanas Sv.Jāņa brālība kļuva par hospitāliešu ordeni - bagātu un iespaidīgu militāru spēku, ar kuru bija jārēķinās uz sauszemes un jūrās. Sākumā tie kļuva par nozīmīgu spēlētāju Palestīnā.
1118.gadā Palestīnas Krusta karu laikā hospitālieši nodibināja savu biroju Romā - vienas Mājas-valsts formā, no kurienes vēlāk pārvaldīja visus savus īpašumus.
1155.gadā Ordeņa vadītājs pieņēma lielmaģistra titulu. Tāpat to dēvēja par "Jeruzālemes viesu nama sargu" un "Kristus draudzes uzraugu." Lielmestra amats bija uz mūžu un tos izraudzījās no uzticamāko bruņinieku vidus. Lielmaģistra regālijas bija kronis, "ticības zobens" un zieģelis ar lielmestra attēlu.

1187.gadā Sv.Jāņa ordenis bija spiests pamest Jeruzālemi, kuru iekaroja Saladins, un apmetš Akrā.

Sv.Jāņa ordenis Kiprā (1291.~1301.g.). 1291.gadā joanīti pameta Akru, un pārcēlās uz Kipru.

Sv.Jāņa ordenis Rodā (~1301.-?). Krusta karu laikā tur apmetās Sv.Jāņa Bruņinieku ordenis, kas tur ienāca ap 1301.gadu no Kipras. Rodā Sv.Jāņa pirāti sastapās ar pirātiem no Ziemeļāfrikas, tomēr bez lielām grūtībām atsita to uzbrukumus. XIV gs. Sv.Jāņa bruņinieki atsita arī Ēģiptes sultāna uzbrukumu.
Šādi paši aplaupīšanas plāni kā pret Tempļa ordeni Francijas karalim Filipam IV Skaistajam esot bijuši attiecībā arī Sv.Jāņa ordeni (lielmestrs Folkuā de Vilarets), taču tie netika realizēti sakarā ar paša karaļa nāvi 1314.gadā.
Osmaņu sultāns Suleimans I Lieliskais 1522.gadā iekaroja Rodas salu, un hospitāliešiem sala bija jāpamet. 

Ierašanās Maltas salā. Pēc padzīšanas no Rodas salas, veselus 7 gadus Sv.Jāņa bruņinieki nevarēja atrast sev pastāvīgu mītnes vietu. 1530.gadā joanīti nonāca Maltā, dēļ kā arī ieguva mūsdienās pazīstamo nosaukumu - Maltas ordenis.
Tas kļuva iespējams, jo Sicīlijas valdnieki Sv.Romas impērijas imperators Kārlis V un viņa māte Huana I Bezprātīgā (Juana I la Loca) ar pāvesta Klementa VII atbalstu to piedāvāja padzītajiem Jāņa bruņiniekiem par dzīvesvietu - Kārlis V uzdāvināja Maltas salu ordenim. Vienīgais noteikums - katru gadu Visu Svēto dienā ordenim bija karaļa pārstāim jānodod vienu Maltas vanagu.

Sv.Jāņa bruņinieki apkaro pirātismu. Maltas salas nodošanas darījuma mērķis bija pirātisma apkarošana Vidusjūrā, jo pirāti no Ziemeļāfrikas briesmīgi laupīja Eiropas piekrastes pilsētas, gūstīja un pārdeva cilvēkus verdzībā tirgos Marokā, Alžīrijā un Turcijā. Sv.Jāņa bruņinieki, saņemot dāvanā Maltu, faktiski nonāca pirātisma epicentrā.
Pirātisma apkarošana bruņiniekiem vedās visai labi, jo pieredze bija iegūta vēl no Rodas salas laikiem. Arī paši bruņin ieki šai cīņa pielietoja īsteni vardarbīgas metodes - izslepkavoja veseliem ciemiem, pielietoja nežēlīgu spīdzināšanu, laupīja un izvaroja. Paši bruņinieki ar saviem kuģiem siroja apkārt un, neskatoties uz nabadzības solījumu, daļu salaupītā paturēja arī ordeņa locekļi.

Maltas ordeņa saimniekošana salā. Turpmākos 268 gadus bruņinieki saimniekoja salā un pārveidoja to pēc savām vajadzībām. Tā laika dokumentos var lasīt, ka "...maltieši plauka uz bruņinieku vēlmes rēķina uzturēt augstu dzīves līmeni, pie kura bija raduši. Ordeņa valdīšanas laikā maltiešu skaits pieckāršojās, radās jaunas ražošanas un amati, un salas kļuva par mājvietu viena no plaukstošākajām Eiropas sabiedrībām."
Saskaņā ar ordeņa hronistu sniegtajām ziņām, viens no Maltas labklājības avotiem bija vergu tirdzniecība. Vēl XVIII gs. sākumā, kad Eiropā jau savas zobgalības rakstīja Voltērs un pilnā sparā darbojās franču enciklopēdisti, Maltā vēl bija vismaz 2000 vergu - pārsvarā mauri, arābi un nēģeri. Melnos vergus neieveda no Āfrikas, bet gan, važās piekaltus pie airiem, noņēma no sagrābtajiem turku kuģiem. Tādējādi vergu saimnieki mainījās no musulmaņiem par kristiešiem.

Kari pret osmaņu turkiem. 1538.gadā osmaņu un berberu pirātu admirālis Haidaradīns Sarkanbārdis sakāva spāņu un venēciešu apvienoto floti pie Prevezas līča Grieķijā. Šī uzvara nodrošināja osmaņu hegemoniju Vidusjūras baseinā. 1538.gadā pie Prevezas līča notika izšķirošā cīņa starp "Svētās līgas" (Spānija, Pāvesta apgabals, Venēcijas un Dženovas republikas, Maltas Bruņinieku ordenis) floti un Sarkanbārdas eskadru. Darguta vienība no 20 galērām un 10 galiotiem bija novietota otrās līnijas centrā. Kopā ar diviem saviem galiotiem viņš sagrāba pāvesta galēras, kuras komandēja bruņinieks Džambatista Dovīzi. Todien tikai nolaidusies nakts paglāba kristiešus no pilnīgas iznīcināšanas.
1551.gada augustā Draguts kopā ar Salihreisu un Sinanpašā aplenca un sagrāba Tripoli (Lībijā), kas bija Maltas Bruņinieku ordeņa valdīšanā no 1530.gada. Tikai nesaskaņas turku komandieru starpā neļāva tiem veikt karagājienu uz Maltu un galīgi sagraut Maltas ordeni.

Maltas aplenkums. Maltas aplenkums kļuva par pēdējo izcilā osmāņu admirāļa Draguta kauju. Suleimana I flote ieradās pie salas 1565.gada maija vidū. Turki sāka bombardēt Sentelmas fortu, kas bija viena no trim Sv.Jāņa bruņinieku uzceltajām un nocietinātajām bāzēm salā. Šo fortu bombardēt izvēlējās tādēļ, ka tas valdīja pār diviem šauriem līčiem, tādejādi traucēdams turku flotei.
Ieradies pēc dažām dienām, 80-gadīgais Draguts, tobrīd ieņemdams Tripoles beja amatu, personīgi komandēja aplencēju karaspēku. Ir ziņas, ka Draguts bijis pret forta aplenkumu, taču to aizkavēt vairs nav varējis. Neskatoties uz skaitlisko pārspēku, turki iestrēga pie forta uz veselu mēnesi, jo to sagrāba tikai 23.jūnijā - pēc 31 dienas. Vienā no pēdējiem uzbrukuma etapiem Draguts gāja bojā.
1565.gadā osmaņu turki pielika lielus spēkus, lai iekarotu Maltas salu - notika tā sauktais Lielais aplenkums. Tas ilga no 20.maija līdz 11.septembrim un otro maltiešu nocietinato bāzi Sentandželu saracēņi tā arī neieņēma. Valetas ostu aizsargāja joanītu bruņinieki, kas noturējās līdz spāņu papildspēku atnākšanai. Pateicībā par cīņas iznākumu Maltas galvaspilsēta tika nosaukta bruņinieku lielmestra Žana Parizo de la Valleta vārdā - par Valletu.
Vareno otomāņu sakāve pie Maltas salas stipri pacēla ordeņa prestižu Eiropā un pasaulē.

Turpmākie kari. XVI gs. Svētās Līgas sastāvā piedalījās slavenajā Lepantas jūras kaujā pret osmaņu turku floti 1571.gada oktobrī. Atkāpjoties turki sagrāba Maltas ordeņa flagmaņa galēru.
1578.gadā Venēcija oficiāli nodeva Kipras pārvaldes tiesības Osmaņu impērijai. No kādreiz varenās salu impērijas venēciešiem palika tikai Krēta, Paras sala un Sv.Jāņa bruņinieku valdījumi.
Lai gan pamazām Maltas bruņniecība izvirta sakldkaislē un venēriskās slimībās, tomēr jūrā tie joprojām bija draudīgs spēks. Kad pie Ziemeļāfrikas krastiem parādījās kuģi ar sarkanām burām un baltiem krustiem, alžīriešu pirātu bandām atlika tikai murmināt allahu akbar un pēc iespējas ātrāk nozust.
1683.gadā 6 Maltas ordeņa galēras uzbruka turku jūras konvojam, kas devās no Tripoles uz Konstantinopoli un kuru apsargāja 3 lieli karakuģi. Maltieši uzbrukumā bija tik efektīgi, ka sagrāba ne tikai konvoju, bet arī visus 3 karakuģus.

Kopumā tomēr XVI gs. beigās sākās ordeņa varenības noriets

Franči padzen bruņiniekus no salas (1798.g.). Napoleona I Ēģiptes karagājiena laikā 1798.gada jūlijā franču flote veikli aizlavījās garām britu flotei ar admirāli H.Nelsonu priekšgalā un bez kaujas ieņēma Maltas salu. Maltas ordenis no salas tika padzīts - atkal bez pretestības izrādīšanas. Paši bruņinieki to skaidroja ar to, ka ordeņa statūti aizliedzot tiem karot pret kristiešiem, kas, bez šaubām, franči ir.

Maltas ordenis Krievijas impērijā. Tā paša gada vasarā bruņinieki vērsās pēc palīdzības pie krievu ķeizara Pāvela I. Tas tādēļ, ka Pāvels I Eiropā tika uzskatīts par tādu kā romantiķi tronī.
Šai sadarbībā tomēr bija būtiskas nesaskaņas, jo Maltas ordenis bija katoļu organizācija un tā dalībnieki deva bezlaulību solījumu. Pāvils I, protams, bija pareizticīgs un divreiz precējies.
Tā nu Pāvils I bruņiniekiem tomēr neatteica - ordenis paglābās Pēterpilī, pats ķeizars saņēma ordeņa lielmaģistra titulu un Krievijas impērijas ģērbonī tika iekļautas Maltas krusts. Maltas bruņiniekiem par rezidenci tika piešķirta grāfa Voroncova pils.
Pāvilu I virzīja ne tikai romantika, bet pavisam nopietni tika arī izskatīts jautājums Maltu iekļaut Krievijas impērijā. Ar viņa pavēli Akadēmijas kalendārā salu pat sāka dēvēt kā Krievijas "guberņu." Pāvila I plānos bija arī Maltā izveidot Krievijas flotes bāzi.
Tikmēr frančus no salas padzina angļi, kuri bija citādos ieskatos par turpmāko salas piederību. Šā jautājuma dēļ stipri samežģījās Anglijas un Krievijas attiecības pēdējos Pāvela I valdīšanas mēnešos. Visdrīzāk, Maltas jautājums bija arī viens no iemesliem, kādēļ britu finansētā valsts apvērsumā Pāvels I tika nogalināts.
Tādejādi Pāvela I sekotājs Aleksandrs atteicās no ordeņa lielmaģistra titula, aizvāca Maltas krustu no Krievijas impērijas ģērboņa un neuzturēja pretenziju par Maltas salu, jo vēlējās uzlabot attiecības ar Angliju. Maltiešiem Krievija bija jāpamet.

Mūsdienu ordenis. Mūsdienās ordenis nodarbojas ar labdarību, politiskā darbībā nepiedalās. Maltas ordeņa filiāles ir vairumā Eiropas valstu, tam ir novērotāja statuss ANO.
2019.gadā pie Maltas ordenī bija akreditēti 108 valstu diplomātiskie pārstāvji. Mūsdienās ordenī ir aptuveni 13 500 locekļu, un tā ir viena no daudzskaitlīgākajām katoļu organizācijām pasaulē. 
Mūsdienās notiek tiesvedība, kurš no atzariem tad īsti ir senā ordeņa tiesiskais pēctecis.

Maltas ordenis un  Latvija. Maltas ordenī svarīgus amatus ieņēmuši arī Borhu dzimtas pārstāvji - tie, kas bez pārtraukuma apmēram 500 gadus saimniekojuši Preiļos. 
Mūsdienās Latviju ordenī pārstāv vēstnieks.

Maltas krusts. Joanītu ordeņa simbols - astoņstūru krusts. 8 stūri simbolizē 8 dažādas tautas un valstis, kas izveidoja ordeni.

Aplūkojamie objekti.
Pati mazākā pasaules valsts. "Māja-valsts." Neliela privātmāja Romā, Kondoti (Via Condotti) ielā, kas ir suverēna Maltas ordeņa teritorija. Mazzināms fakts, ka tieši tā ir pasaules mazākā valstiņa, nevis Vatikāns.
Māja-valsts ir dibināta 1118.gadā Krusta karu laikos. Viduslaikos tās pārvaldē atradās plašas teritorijas Austrumos un Rietumeiropā, piemēram, Kipra, Rodas sala un Malta. Pamazām Maltas ordenis savus ārējos īpašumus zaudēja, un tagad tam atlikusi tikai šī viena māja. Tomēr tai ir visi valstiskuma atribūti - savas pases, bruņotie spēki (tiesa gan, tikai daži cilvēki) un diplomātiskais korpuss.

Saites.
Maltas ordeņa lielmestri.
Malta.