Aliens

Maltas ordeņa lielmestri

Maltas ordeņa vadītāji.

1155.gadā Ordeņa vadītājs pieņēma lielmaģistra titulu. Tāpat to dēvēja par "Jeruzālemes viesu nama sargu" un "Kristus draudzes uzraugu." Lielmestra amats bija uz mūžu un tos izraudzījās no uzticamāko bruņinieku vidus. Lielmaģistra regālijas bija kronis, "ticības zobens" un zieģelis ar lielmestra attēlu.

Pjērs Žerārs de Martigs. Saukts arī par Dieva svētīto Žerāru.
Dzīvesgājums. Galu galā kāds no Jeruzālemes krustnešu bruņiniekiem - Pjērs Žerārs de Martigs hospitaliešu brāļu kopienas vietā nolēma dibināt biedrību, kas iestātos vienlaicīgi gan par reliģiskiem, gan militāriem principiem.
Žerārs izstrādāja biedrības statūtus, pamatos ielikdams mūku ordeņu noteikumus, kādi tolaik eksistēja Eiropā.
1113.gadā statūtus apstiprināja pāvests Paskāls II. Pjēram Žerāram de Martigam arī tika uzticēta ordeņa vadīšana, par ordeņa aizbildni tika pieņemts Jānis Kristītājs. 

Žans Parizo de la Vallets. 1565.gadā osmaņu turki pielika lielus spēkus, lai iekarotu Maltas salu - notika tā sauktais Lielais aplenkums. Tas ilga no 20.maija līdz 11.septembrim un otro maltiešu nocietinato bāzi Sentandželu saracēņi tā arī neieņēma. Valetas ostu aizsargāja joanītu bruņinieki, kas noturējās līdz spāņu papildspēku atnākšanai. Pateicībā par cīņas iznākumu Maltas galvaspilsēta tika nosaukta bruņinieku lielmestra Žana Parizo de la Valleta vārdā - par Valletu.
Vareno otomāņu sakāve pie Maltas salas stipri pacēla ordeņa prestižu Eiropā un pasaulē.

Pāvils I. Pēc tam, kad Napoleons I padzina ordeni no Maltas, bruņinieki vērsās pēc palīdzības pie krievu ķeizara Pāvela I. Tas tādēļ, ka Pāvels I Eiropā tika uzskatīts par tādu kā romantiķi tronī.
Šai sadarbībā tomēr bija būtiskas nesaskaņas, jo Maltas ordenis bija katoļu organizācija un tā dalībnieki deva bezlaulību solījumu. Pāvils I, protams, bija pareizticīgs un divreiz precējies.
Tā nu Pāvils I bruņiniekiem tomēr neatteica - ordenis paglābās Pēterpilī, pats ķeizars saņēma ordeņa lielmaģistra titulu un Krievijas impērijas ģērbonī tika iekļautas Maltas krusts. Maltas bruņiniekiem par rezidenci tika piešķirta grāfa Voroncova pils.
Pāvilu I virzīja ne tikai romantika, bet pavisam nopietni tika arī izskatīts jautājums Maltu iekļaut Krievijas impērijā. Ar viņa pavēli Akadēmijas kalendārā salu pat sāka dēvēt kā Krievijas "guberņu." Pāvila I plānos bija arī Maltā izveidot Krievijas flotes bāzi.
Tikmēr frančus no salas padzina angļi, kuri bija citādos ieskatos par turpmāko salas piederību. Šā jautājuma dēļ stipri samežģījās Anglijas un Krievijas attiecības pēdējos Pāvela I valdīšanas mēnešos. Visdrīzāk, Maltas jautājums bija arī viens no iemesliem, kādēļ britu finansētā valsts apvērsumā Pāvels I tika nogalināts.
Tādejādi Pāvela I sekotājs Aleksandrs atteicās no ordeņa lielmaģistra titula, aizvāca Maltas krustu no Krievijas impērijas ģērboņa un neuzturēja pretenziju par Maltas salu, jo vēlējās uzlabot attiecības ar Angliju. Maltiešiem Krievija bija jāpamet.

Saites.
Maltas ordenis.