Aliens

Zvaigžņu kustības pamati

Seno ēģiptiešu astronomisko tekstu krājums, kurā galvenā uzmanība pievērsta mitoloģiskām tēmām, dekānu zvaigžņu cikliem, Saules, Mēness un planētu kustībai, kā arī Saules pulksteņiem.

Šajā tekstu kolekcijā būtiska vieta atvēlēta debesu dievietei Nutai, kas arī ir iemesls tam, kāpēc daži pētnieki šo krājumu dēvē par “Nutas grāmatu.” Tomēr īstais grāmatas nosaukums ir “Zvaigžņu kustības pamati.” Šo nosaukumu atklāja pētniece Aleksandra fon Līvena, kas to identificēja kādā no manuskriptiem un publicēja 2007.gadā.

Viena no galvenajām šīs grāmatas tēmām ir ideja par saullēktu kā mitoloģisku atdzimšanu, kas saistīta ar debesu cikliskumu un saules simbolisko nozīmi seno ēģiptiešu reliģijā un kosmoloģijā.

Eksistē deviņi dažādi “Zvaigžņu kustības pamatu” eksemplāri, un katrs no tiem ir datēts ar atšķirīgu Senās Ēģiptes vēstures periodu. Šie manuskripti sniedz ieskatu par grāmatas attīstību un pielāgošanu dažādos laikmetos, atspoguļojot pārmaiņas gan astronomiskajos novērojumos, gan mitoloģiskajos priekšstatos, kas bija raksturīgi konkrētajam laikposmam.

Trīs “Zvaigžņu kustības pamatu” teksta kopijas ir atrastas uz monumentiem:

    1.  Ramzesa IV kapenēs – faraona apbedījuma kompleksā, kas datēts ar Jaunās valsts periodu (20. dinastija).
    2.  Seti I kenotafā Abīdā – simboliskā apbedījumā, kas tika celts faraona piemiņai, bet ko neizmantoja ķermeņa apbedīšanai (19. dinastija).
    3.  Mutirdis kapenēs (TT410) – XXVI dinastijas augstmanes apbedījumā, kas piederēja Jaunās valsts periodam.

Visi šie teksti ir rakstīti ar hieroglifiem un atrodami uz sienu gleznojumiem vai reljefiem, kas norāda uz grāmatas īpašo nozīmi gan reliģiskajā, gan astronomiskajā kontekstā dažādos senās Ēģiptes periodos.

Vēl seši “Zvaigžņu kustības pamatu” eksemplāri ir saglabājušies papirusos, kas datēti ar mūsu ēras II gadsimtu. Šie papirusi tika atrasti tempļa bibliotēkā senajā Tebnutas pilsētā, kas atradās Faijūmas oāzes dienvidu daļā. Šis atklājums liecina, ka grāmatas astronomiskās un mitoloģiskās tēmas bija aktuālas un nozīmīgas pat hellēnisma un romiešu laikmetā, atspoguļojot seno ēģiptiešu tradīcijas ilgstošo ietekmi.

“Zvaigžņu kustības pamatu” papirusu teksti ir rakstīti dažādās senās ēģiptiešu rakstības formās: hierātiskajā un demotiskajā rakstībā, savukārt atsevišķas teksta daļas ir rakstītas arī ar hieroglifiem. Šī rakstības daudzveidība liecina par teksta pielāgošanu dažādiem lasītājiem un lietošanas mērķiem, kā arī par tā ilgo pastāvēšanu un izmantošanu dažādos ēģiptiešu kultūras un vēstures periodos.

No papirusu manuskriptiem visaugstāk tiek vērtēti demotiskie Karlsberga papirusi I un Ia, kas izceļas ar savu kvalitāti un informācijas kvalitāti. Tos rakstījis viens un tas pats autors.

Tekstu vecums. Ja “Zvaigžņu kustības pamatu” grāmatas datējumu noteiktu tikai balstoties uz materiālām liecībām, piemēram, uz hieroglifu tekstiem, kas atrasti uz monumentiem - Ramzesa IV kapenēs, Seti I kenotafa vai Mutirdis kapenēs, tad ir loģiski secināt, ka teksts radies Jaunās valsts laikā. Tomēr jāatzīmē, ka šī ir piesardzīga pieeja, jo senie ēģiptieši bieži vien izmantoja un pārveidoja vecākus tekstus, kas nozīmē, ka "Zvaigžņu kustības pamatu" saturs varētu būt bijis senāks par materiālajām liecībām, kurās tas saglabāts.
Ņemot to visu vērā, pētnieki secina, ka “Zvaigžņu kustības pamatu” teksts attīstījies ilgākā laika periodā pirms XIX dinastijas faraona Seti valdīšanas laika. Astronomiskie dati, kas iekļauti dekānu sarakstā zem Nutas ķermeņa Seti I kenotafā, norāda uz Vidējās valsts XII dinastiju Senusreta III valdīšanas laiku.
Taču Seti I kenotafā ir divi atšķirīgi dekānu saraksti, kurus nav iespējams saskaņot, tāpēc vienam no tiem būtu jābūt sekundāram. Pēc fon Līvenas domām astronomiskie dati par Vidējo valsti ir sekundāri un senākais saraksts attiecās uz Vecās valsts pirmo dinastiju. Tātad, saskaņā ar fon Līvenas pētījumu, “Zvaigžņu kustības pamatu” pirmsākumi jāmeklē Ēģiptes Senās valsts agro dinastiju periodā - III g.tk.pmē. sākumā.

Saites.
Senēģiptiešu astronomija.
Senās Ēģiptes rakstu avoti.