Aliens

Nuta

Debesu dieve senēģiptiešu mitoloģijā. Heliopolē Nutu pielūdza kā koku - pasaules koku.

Radniecība. Tēvs - gaisa dievs Šu, māte - mitruma dieve Tefnuta.
Vīrs un brālis - Gebs.
Četri bērni: Ozīriss, Izīda, Sets un Nebthata. (Neftīda?)

Epitets. "Milzīga zvaigžņu māte." Tāpat Nuta (gan arī Hatora) tika saukta par "Sikimoras Saimnieci " vai "Koka Saimnieci." 

Ikonogrāfija. Nuta attēlota kā sieviete, kura paceltās rokās tur saules disku. Nutas tēls bieži rotā sarkofāgu vāku iekšpusi. 
Visbiežāk tomēr tā attēlota kaila, izliekusies kā loks virs uzbudinātā Geba - viņus tikko kā atdalījis Šu, un Nuta kļuvusi par debesīm virs Geba (attēlo zemi). Šāds tipisks Nutas attēlojums sastopams Abīdā uz faraona Seti I ksenotafa griestu gleznojuma veidā. 
"Mirušo grāmatas" daļā - Ani papirusā 59.nodaļā tā attēlota sēžam sikimores kokā un lejam ūdeni no krūkas traukā, ko tur mirušais cilvēks (šai gadījumā nelaiķa Ani). 

Dzīvesgājums. Dievu laikos valdījusi Ēģiptē kopā ar vīru Gebu kā 4.dievi.
Viņa bija precējusies ar savu brāli, zemes dievu Gebu. Sākumā šis dievu pāris dzīvoja saticīgi. Taču kādu dienu Gebs ievēroja, ka Nuta katru rītu aprij savus bērnus (zvaigznes) un naktī atkal atrij. Viņš par to ļoti sadusmojies un sācis strīdēties ar Nutu. Strīdu pārtrauca gaisa dievs Šu, abu dievību tēvs, paceļot ar rokām Nutu ļoti augstu, bet Gebu atstājot apakšā pie zemes.

Mīti. Arhaisks kosmogoniskais mīts vēsta, ka Nuta dzemdējusi Sauli un Mēnesi un vada šo spīdekļu kustību pa debess velvi. Katru vakaru Nuta aprij savus bērnus - debess spīdekļus. Un ik rītu tos no jauna dzemdē. Gebs izteica pārmetumus sievai. Abi laulātie draugi sastrīdējās. Gaisa dievs Šu atdalīja sievu no vīra, atstājot Gebu apakšā, bet Nutu paceļot augšā.
No šī mīta senie ēģiptieši izdarījuši secinājumu, ka katru rītu debesu dieve Nuta dzemdē sauli.

Teoloģija. Debesu dieviete. Lielās eneādes dievība. Senie ēģiptieši Nutu iedomājās kā govi (arī Hatoru attēlo kā govi), kuras vēders noklāts ar zvaigznēm. Viņas epitets "milzīga zvaigžņu māte" norāda uz tuvību ar citām dievietēm mātēm (Hatoru, Mutu). "Piramīdu tekstos" Nuta tiek saistīta ar mirušo valstību. Viņa paceļ mirušo, viņa Ka uz debesīm. Nuta apsargā mirušo dvēseles un arī kapenes, tāpēc viņas attēls sastopams uz sarkofāgu vākiem (iekšpusē?), lai mirušais varētu raudzīties uz savu debesu māti.

Kā māte viņa dzemdējusi Izīdu - tumšādaino mazuli atrada Denderu svētnīcā. Tādēļ Denderu priesteri uzskatīja, ka šī svētnīca burtiskā nozīmē ir Nutas mājoklis. Tādējādi dieves Nutas nozīmība Denderos pārspēja Hatoras nozīmību un ta kļuva par "Denderu pavēlnieci."     

Hipotēze par Nutas saistību ar Piena ceļu. Tā kā Nuta tiek dēvēta arī par “lielo un plašo zvaigžņu māti, par dievu dzemdētāju,” jau sen vairāki pētnieki mēģināja viņu identificēt ar Piena ceļu. Tomēr viņu mēģinājumi iezīmēt Nutu Piena ceļa kartē bija neveiksmīgi.
Nutas attēlojums seno ēģiptiešu mākslā, kurā viņa redzama kā Zemei pārliekusies sieviete, kuras ķermeni bieži rotā zvaigznes, rada patiešām spēcīgu asociāciju ar Piena ceļu, kas izliecas pāri nakts debesīm. Tomēr eģiptologi, kuri pētīja iespējamo Nutas saistību ar Piena ceļu, nav varējuši vienoties par to, kā atveidot dievietes ķermeni uz Piena ceļa kartes. Šie centieni ir līdzīgi tiem, kur senās astronomijas vēsturnieki seno ēģiptiešu zvaigznājus pielīdzina mūsdienās zināmajiem (piemēram, mūsu Lielais lācis senajiem ēģiptiešiem bija Vērša kāja). Vai Nutas galva būtu novietojama Dvīņu zvaigznājā, bet cirkšņi - Gulbja zvaigznāja, ja viņas ķermeni kartētu uz Piena ceļa? Diemžēl šie mēģinājumi balstījās uz nenoturīgiem argumentiem, kas sabruka pēc pirmās kritiskās analīzes.
Portsmutas universitātes astrofiziķis Ors Graurs 2024.gadā izvirzījis hipotēzi par saikni starp Piena ceļu un Nutu. Balstoties uz senēģiptiešu tekstiem un astronomiskām datorsimulācijām, tiek apgalvots, ka Piena ceļš izcēla Nutas kā debesu iemiesojuma lomu. Autors uzskata, ka ziemā Piena ceļš akcentēja Nutas izstieptās rokas, savukārt vasarā tas debesīs iezīmēja viņas mugurkaulu. Tuvāk par šo tēmju - šeit.
Par jauno hipotēzi arī visai piesardzīgi izsakās pats autors.

Atradumi.
Nutas gleznojumi sarkofāgu iekšpusēs.
Ramzesa VI kapenes gleznojumi Tēbu Ķēniņu ielejā. Te aplūkojami Nutai veltīti izsmalcināti griestu rotājumi, kuros redzama Nuta, kas gatavojoties aprīt Saules disku, - tas ir poētisks saulrieta simbols.

Rakstu avoti.
Zvaigžņu kustības pamati. Seno ēģiptiešu astronomisko tekstu krājums. Tā kā sšais rakstos daudz pieminēta Nuta, tad daži pētnieki to dēvē arī par "Nutas grāmatu."        

Raksti.
Senie ēģiptieši, iespējams, redzēja Piena ceļu kā debesu dievietes Nutas izpausmi.

Saites.
Senēģiptiešu mitoloģija.