Aliens

Sarasvāta

„Ezeru piepildītība” (visai neveikls tulkojums, iesakiet labāku).
Sanskritā: सरस्वती

Gudrības dieve hindu mitoloģijā.

Sinonīmi un analogi. Saskatāma zināma līdzība ar senēģiptiešu debesu dievi Nutu. Kā mākslu aizbildne – ar Hatoru. Kā mīlas dievi – Afrodīti un Venēru.

Radniecība. Gan tēvs gan vīrs – Brāma.
Meita – Bramī.

Ikonogrāfija. Dieve tiek attēlota ar četrām rokām. Vienmēr tā atēlota jauna, mierīga un ļoti skaista. Parasti tā sēž uz lotosa zieda un nēsā tikai baltu apģērbu – šķīstības un nosvērtības simbolu.
Vēl to attēlo braucot uz Hamsa gulbja un spēlējot stīgu instrumentu vinu. Reizēm to asociē arī ar pāvu, kas ir Indijas svētais putns. Tādu pāvu attēli ir uz Brāmas svētnīcas sienām Puškarā.

Raksturojums. Sarasvāta tiek uzskatīta par visu zinību iemiesojumu: mākslas, zinātnes un amatniecības. Dieviešu Vakas un Vahas veidolos tā ierodas kā runas un skaņu aizbildne. Tamdēļ dieves statujas attēlo ar koka stīgu instrumentu viņu rokās.
Tāpat Sarasvāta tiek uzskatīta arī par tā mākslas gara aizsākuma aizbildni, kas ir mūzikā, daiļrunībā un skaistumā. Tādēļ no visas Radžastānas uz Puškaru dodas rakstnieki, mākslinieki un citi radošie cilvēki pēc iedvesmas. Bez tam Sarasvāta rokās tur grāmatu – indiešu mitoloģijā viņa tiek uzskatīta par Vēdu iedvesmotāju un sanskrita valodas radītāju.
Sarasvati tur arī malu jeb rožukroni, ar kura palīdzību budisti skaita izpildītās mantras.
Viena no dieves hipostāzēm ir zoss/gulbis Hamss. Tādēļ viņa tiek uzskatīta par dievišķo meiteni-gulbi.
Sarasvātas upe, kas agrāk tecēja caur tagadējo Taras tuksnesi (šodien šīs upes vairs nav) bija nosaukta dieves vārdā un tika uzskatīta par tās turpinājumu. Rigvēdās šī upe tika nosaukta par Piena ceļa Zemes analogu. Viens no Sarasvātas avotiem bija Manasa ezers DR Tibetā.
Sarasvātu pielūdza plašā teritorijā visā Centrālāzijā.
Kad Indijā dzimst bērns, tad viņa vecāmāte ar medu uz mazuļa mēles zīmē piecstaru zvaigzni, kas tiek saukts par sarasvati. Tādā veidā bērnam tiekot atvieglota runas apguve.
Īpaši Sarasvātas tēma izsauc interesi tādēļ, ka viņu uzskata par senākās indiešu civilizācijas (nosacīti – Sarasvātas/Sindas) radītāju, un ar lielu varbūtību – arī dalību Vēdu radīšanā.

Dzīvesgājums. Leģenda vēsta, ka Sarasvāta radusies no Brāmas galvas. Neskatoties uz to, ka Brāma ir arī tās tēvs, tomēr viņš to iekāroja. Iesākumā viņa vairījās Brāmas skatu, taču Brāma izdarīja tā, ka katrā no 4 pusēm Sarasvātas galvai uzradās seja. „Tas tādēļ, lai es tevi labāk varētu redzēt,” – uz Sarkangalvītes jautājumu atbildēja Vilks.
Galu galā Sarasvāta piekrita iziet pie Brāmas par sievu un no to savienības parādījās visi Zemes dzīvnieki.
Tieši Sarasvāta palīdzēja vīram izdzirdēt pirmējo Visuma skaņu – Naada Brahman. Par to liecina viņas auskari, kas pagatavoti no strombīdas gliemežnīcām.
Pēc tam, kas Brāma izvēlējās Puškaru ugunsupurēšanai, uz šo ceremoniju tika ielūgti visi citi dievi ar savām sievām. Tikai Brāmas sieva Sarasvāta nokavēja, jo nebija radusi steigties. Brāma zaudēja pacietību un sievas vietā izvēlējās meiteni, kuru attīrīja tās galvu iebāzdams govs rīklē. Kad Sarasvata beidzot ieradās kopā ar citām dievu sievām, tā konstatēja, ka vieta jau aizsista.
Nu Sarasvāta sāka bārt savu vīru (dieviem nekas cilvēcīgais nav svešs!) un iecirtusies paziņoja, ka viņai lūgsies tikai Puškarā. Sadusmota tā devās uz koniskas formas kailo kalnu ar nosaukumu Ratnagiri, kas atrodas vientuļā vietā dažus kilometrus no ezera. Šī kalna virsotnē tika uzcelta viņas svētnīca, kas līdz pat mūsdienām paliek viena no nedaudzajām Indijā.

Atradumi.
Figūriņa no Bergamas. Šai Kušas impērijas galvaspilsētā izrakumos uzgāja lielisku III gs. ziloņkaula figūriņu, kas attēlo kailu mīlas dievieti jāšus uz gulbja. Iespējams, to varētu uzskatīt par Sarasvatu.  

Tradīcijas.
      Sarasvatas svētki Bengālijā.

Aplūkojamie objekti.
      Svētnīca Ratnagira kalna virsotnē. Viena no nedaudzajām Indijā.

Saites.
Hinduisms.
Sarasvatas upe.