Aliens

Pitrijs, Viljams Metjū Flinders (1853.-1942.g.)

Angliski - Sir William Matthew Flinders Petrie.
Britu eģiptologs, kas veicis nenovērtējamu devumu nozares attīstībā, viens no zinātniskās eģiptoloģijas dibinātājiem.

Dzīvesgājums. Dzimis 1853.gada 3.jūnijā Londonas tuvumā.

F.Pitrijs un Stounhendža. Savu senatnes pētnieka darbību iesāka Anglijā un pirmo darbu veltīja neolīta apmetnei Stounhendžā. Viņa vārdā nosauktas bedrītes kompleksā.

Pārcelšanās uz Ēģipti. 1880.gadā 27gadu vecumā aizbrauca uz Ēģipti, kur ar pārtraukumiem izrakumos pavadīja 46 gadus – līdz pat 1926.gadam. Dzīvoja tieši Gīzas plato un veica kompleksa būvju precīzus mērījumus, uz kuriem atsaucas vēl šodien.
1882.gadā publicēja darbu "Gīzas plakankalnes piramīdas."
1892.gadā viņš iecelts par profesoru universitātes koledžā 39 gadu vecumā.

Atklājumi.
Uzgāja grieķu koloniju Naukrati.
Nebešē no gruvešiem izraka kāda Ramzesa svētnīcu. 
Kantaras tuvumā no kapu uzkalniņiem attīrīja Psametiha I kara algotņu nometni.
Apmeklēja Memnona kolosus.

F.Pitrijs un Nošķiebtā piramīda. 1880.gados pētījis Nošķiebto piramīdu Dašūrā. Ar proves rakumiem noskaidrojis, ka kaut kādu iemeslu dēļ senie celtnieki nav vis būvējuši piramīdu uz cieta klints pamata (varbūt tur tāda nemaz nav?), bet tās pamatā ir oļi, šķembas un māls, to aprakstījis. 

F.Pitrijs un Lahūnas piramīda (1888.-1913.g.). Arheologs F.Pitrijs pie Lahūnas piramīdas nonāca 1888.gadā un līdz 1913.gadam veicis te izrakumus. Viņš iekļuva piramīdas iekšienē un uzgāja, pēc viņa vārdiem, pašu skaistāko piramīdu sarkofāgu.

1889.gadā uzgāja Amenemheta III kapeni, bet tā bija jau izlaupīta. Kapenē bija divi uzlauzti un tukši sarkofāgi. Vēl uzgāja alabastra trauku uz kura bija faraona vārds - pēc šī atraduma noteica kapeņu piederību.
Vienreizējo un noslēpumaino apakšzemes akmens celtni Abīdā par Ozireonu nosauca Flinders Pitrijs.
Liekas, viņš bija pirmais no eiropiešu pētniekiem, kas pārsteigts konstatēja modernu akmens apstrādes tehnoloģiju pēdas - F.Pitrijs aprakstīja kvalitatīvos urbumus Abusīras akmeņos un zāģa pēdas uz sarkofāga Lielajā piramīdā.

1896.gadā F.Pitrijs vadīja arheoloģiskos izrakumus Tēbās, kur uzgāja t.s. Merneptaha stēlu - svarīgu atradumu Bībeles arheoloģijā.

1903.gadā kādā Abīdas svētnīcā uzgāja faraona Hufa zīloņkaula statueti.

Pitrijs aizsāka kuftiju skolu, t.i. apmācīja vietējos ļaudis darboties arheoloģiskajos izrakumos. Tāda kārtība Ēģiptē izrakumu laikā pastāv vēl šodien - ārzemju arheologi nedrīkst ņemt rokā lāpstu, bet šādus darbus izrakumos veic kuftiji.

Kādā XX gs. 20.gadu beigu publikācijā, kā Senās Ēģiptes valsts izveidošanos laiku nosauca 4553.g.pmē.

Atradumi.
Faraona Hufa statuete. Pašreiz vienīgo zināmo Hufa atveidu - 6,5 cm augsto zīloņkaula figūriņu F.Pitrijs uzgāja 1903.gadā kādā Abīds svētnīcā.

Darbi. Viņa zinātniskās publikācijas aizņem 90 sējumu.
       „Desmit gadi izrakumos Ēģiptē.” Darbs tapis laikā no 1881.-1891.gadam. Iznāca 1892.gadā.
       „Ēģiptes vēsture.” Trijsējumu darbs, rakstīts laikā no 1894.-1905.gadam.

Aplūkojamie objekti.
      Stounhendža. Viņa vārdā šeit nosauktas bedrītes.
      Pitrija Eģiptoloģijas muzejs Londonā.
      Nošķiebtā piramīda. Pētījis 1880.gados.

Saites.
Stounhendža.
Eģiptoloģija un eģiptologi.
Pitrija Eģiptoloģijas muzejs.