Haralds I Skaistmatis (882.-930.g.)
- Detaļas
- Publicēts 12 Septembris 2016
- Autors Redaktors
Harald I Haarfager/Hārfagr.
Senziemeļnieku - Haraldr Hárfagri.
Norvēģijas karalis (konungs) no 882. līdz 930./932.gadam, Norvēģijas valsts pirmais apvienotājs un Hārfageru dinastijas dibinātājs.
Radniecība. Tēvs - Halfdans Melnais, sīks konungs Norvēģijas DA.
Dēli - Eiriks Asinscirvis, Bjorns Kuģotājs u.c.(?)
Dzīvesgājums. Dzimis ap 850.gadu.
874.gadā Vestfoldes (Vestfold) novada ķēniņš Haralds Skaistmatis mēģināja uzkundzēties pārējai Norvēģijai, bet citu novadu ķēniņi un rieteņu krasta vikingi tam pretojās.
Haralds Skaistmatis savus pretiniekus sakāva 882.gadā Havsfjordā (Hafrsfjordr). Tad arī sākās Norvēģijas apvienošana, jo Haralds kļuva par Rieteņnorvēģijas (Vestlandet) karali, pārvaldot arī pārējo Norvēģiju - atsevišķo fulke konungi tika vai nu nogalēti, vai pakļauti.
Saskaņā ar nostāstiem, Haralds I pirmo reizi ieviesis Norvēģijā galvasnaudu, cīnījies pret zviedru konungu Ēriku Emundsonu par varu Vermlandes provincē, veicis karagājienus uz Orkneju salām un Skotiju.
Haralda I panāktā valsts apvienošana nebija noturīga. Nākamajos valdīšanas gados viņš valsti sadalīja valdījumos saviem dēliem, par galveno konungu nozīmējot vienu no tiem - Eiriku Asinscirvi.
1866.gadā, Karmojas salā, pie Avaldsnes, kas tiek uzskatīta par ķēniņa Haralda I Skaistmaša galvenās muižas vietu, tika atrakts Storhauga kapukalna kuģis.
Saites.
Norvēģijas karaļi (?-patlaban).
