Dominikāņu ordenis, dominikāņi
- Detaļas
- Publicēts 09 Februāris 2013
- Autors Aliens.lv
Latīniski - Ordo Prædicatorum, saīsināti - OP.
Neoficiālais nosaukums - "Dieva suņi" (Domini Canes), tā sauca sevi paši ordeņa locekļi. Šis dominikāņu nosaukums iegājās arī starp vienkāršajiem laudīm.
Tā kā dominikāņi virs baltā apģērba valkāja melnu mēteli un kapuci, tad viņus sauca ari par "melniem brāļiem."
Sv.Dominika 1215.gadā Tulūzā dibināts mūku ordenis neticīgo atgriešanai pie katoļu ticības.
Vēsture. Ordeni dibinājis Sv.Dominiks 1215.gadā Tulūzā.
Rezultātā, lai cik tas arī neliktos parodoksāli, Dominiks piedāvāja katoļu garīdznieku darbības pamatā likt kataru statūtus. Tāpat viņš uzskatīja, ka katoļu garīdzniekiem jābūt pieticīgiem apģērbā un sadzīvē, līdzīgi apustuļiem tiem būtu jāklaiņo pa zemes virsu sludinot dievvārdus. Ordeņa locekļiem bija jābūt dziļi ticīgiem, izglītotiem, kas nebaidītos visu to grūtību, kādas bieži var rasties misionāriem.
1216.gadā ordeni apstiprināja pāvests Honorijs III, kā pretstatu albiģiešiem.
1233.gadā pāvests Gregors IX nodeva dominikāņu rīcībā inkvizīcijas procesu. Laiks pēc tā ir uzskatāms par ordeņa uzplaukuma laiku, tā rindās bija ap 150 000 cilvēku 45 provincēs, no kurām 11 atradās ārpus Eiropas.
Tomēr ar laiku no sprediķošanas un skolām karaļu galmos tos izspieda jezuīti. Šī iemesla dēļ ordeņa ietekme un dalībnieku skaitliskais daudzums jūtami mazinājas. Daudzi klosteri un vairākas provinces tika slēgtas.
Viduslaiku mistiskais filozofs J.Ekharts savā dzīves laikā XIV gs. sākumā ieņēma svarīgus amatus ordenī.
XVIII gs. sākumā ordeņa pozīcijas atkal kļuva stiprākas. 1720.gadā ordenī bija 1200 klosteri un 200 mājas. Dominikāņu misionāri darbojās Amerikā un Rietumindijā, biedru skaits tuvojās 40 000.
Nākamajos 100 gados dominikāņu skaits atkal strauji samazinājas. Un atkal tika aizvērti daudzi klosteri. Šo procesu sekmēja antiklerikālais noskaņojums Rietumeiropā un spiediens no laicīgo varas iestāžu puses.
Dominikāņi un Inkvizīcija. Dominikāņi bija patiesi fanātiski katoļi. Piemēram, pats Dominiks uzstāja, lai tie ķeceri, kas neatsakās no savām mācībām, tiktu ne tikai tiesāti, bet arī iznīcināti. Ne velti pāvests Gregors IX 1233.gadā nodeva inkvizīcijas procesu dominikāņu rokās. Par pirmo ģenerālinkvizitoru kļuva tieši Dominiks, kurš visai raiti nosūtīja ķecerus uz sārtu.
Daudziem tieši dominikāņu vārds saistās ar inkvizīciju, jo dominikānis bija slavenais XV gs. inkvizitors Tomass Torkvemada.
Dominikāņi un izglītība. Ka uzskata, dominikāņi visā Eiropā "aizdedzināja zināšanu lāpas," savos daudzajos klosteros iekārtodami skolas un izveidojot universitātes - Boloņā (dibināta gan jau 1088.gadā!), Ķelnē, Oksfordā (dibināta gan jau 1191.gadā!) u.c. Eiropas pilsētās. Bez tam dominikāņi vadīja dievvārdības katedras Parīzes, Padujas, Prāgas u.c. universitātēs.
Tomēr Dominiks nosodīja izmēģinājumu un novērojumu metodi zinātnē un uz šā pamata aizliedza dominikāņu ordeņa locekļiem studēt dabas zinātnes un medicīnu. Tas stipri aizkavēja medicinās nozaru, piemēram, ķirurģijas attīstību Eiropā.
No dominikāņu mūku vidus nākuši daudzi viduslaiku apgaismības darbinieki, kas savu progresīvo uzskatu dēļ vajāti, ieslodzīti, spīdzināti (T.Kampanella) un pat nogalināti (Dž.Bruno).
Dominikāņu misionāru darbība. Praktiski visā ordaņe darbības laikā dominikāņi bija aktīvi kā misionāri. Kā tādi tie apmeklēja daudzas pasaules zemes, arī tālas - Persiju un pat Ķīnu. Misionāru darbības laikā dominikāņi dibināja simtiem klosteru, piemēram, pie Kijevas, kur 1228.-1233.gados eksistēja dominikāņu kopiena.
Dominikāņi Latvijā. Bīskaps Alberts jau 1215.gadā Romā Laterāna koncilā iepazinās ar Sv.Dominiku, un arī pāvesta legāts Livonijā bīskaps Viļums bija dedzīgs dominikāņu atbalstītājs. Laikam Viļuma ietekmē bīskaps Nikolajs 1234.gadā piešķīra dominikāņiem pili Rīgā. Tāpat dominikāņus atbalstīja Rīgas domkapituls, kas 1210.-1373.g. dzīvoja pēc tā paša ordeņa statūtiem. Drīz pēc sava klosteŗa celšanas Rīgā viņi cēla ari Sv.Jāņa baznīcu, ko bija spiesti atstāt 1524.gadā reformācijas nemieru laikā. Viņi paglābās dominikāņu klosterī Narvā.
Slaveni dominikāņi.
Akvīnas Toms (1226.-1274.g.).
Alberts Lielais (1193./1200.-1280.g.).
Džordano Bruno (1548.-1600.g.). Pats izstājās un bēguļoja.
Johans Ekharts (~1260.-1327./1328.g.).
Tomass Kampanella.
Tomass Torkvemada (1420.-1498.g.).
