Aliens

Dāņu literatūra

Senākie dāņu literatūras pieminekļi ir rūnu raksti.
XII gs. radās darbi latīņu valodā. Ievērojamākais no tiem - Sakša Gramatiķa "Dāņu darbi" (Gesta Danorum).
XIII un XIV gs. arvien lielāku nozīmi ieguva literārie darbi dāņu valodā: tautas balādes, tulkojumi no latīņu un zviedru valodām.
XVI gs. dominēja reliģiskā literatūra, arī satīra. Attīstījās grāmatniecība - pirmā grāmata dāņu valodā izdota 1495.gadā. K.Pēdersena Bībeles tulkojums kļuva par pamatu dāņu literārās valodas attīstībai. 
XVI gs. beigās un XVII gs. literatūra attīstījās itāļu un holandiešu renesanses, vēlāk - franču klasicisma ietekmē. Uzplauka galvenokārt zinātniskā literatūra, tika vākti un publicēti skandināvu literatūras pieminekļi un tautas balādes.
XVIII gs. ievērojamais apgaismības rakstnieks L.Holbergs lika pamatus dāņu reālisma literatūrai. Viņa lugās izmantotas Moljēra un itāļu delartiskās komēdijas tradīcijas, ietverta sociālpolitiska satīra. 
Lielās Franču revolūcijas idejas paustas J.Bagesena un J.L.Heiberga daiļradē.
No XIX gs. sākuma dominēja romantisms. Tā ievērojamākais pārstāvis Ā.Ēlenšlēgers cildināja skandināvu pirmsfeodālo kultūru.
N.F.S.Gruntvigs mīlestību pret tautas senatni savienoja ar kristietības slavinājumu.
S.S.Blikers attēloja sava laika zemnieku dzīvi un dabu.
H.K.Andersens guva ievērību ar pasakām, populāri kluva arī viņa romāni.
40.gadu sociālie konflikti ietekmēja radikālās preses, politiskās lirikas un satīras attīstību. 
S.kirkegors prozas darbos un esejās sniedza buržuāziskās sabiedrības cilvēka garīgās dzīves psiholoģisko raksturojumu; tas būtiski ietekmēja skandināvu literatūras attīstību.
70.gados pastiprinājās cittautu reālisma literatūras ietekme, sākās novēršanās no romantisma. Radikālās kustības priekšgalā bija literatūras kritiķis G.Brandess, kas aizstāvēja patiesu īstenības attēlojumu. Ievērojamākie reālisti: J.P.Jākobsens, kas pievērsās inteliģences traģiskā likteņa attēlošanai, plašu reālisma ainu meistars H.Pontopidans, novators lirikā H.Drahmanis, sociālu drāmu autors E.Brandess. 
80.gadu vidū radās atsevišķas individuālisma un simbolisma tendences H.Banga, E.Brandesa, H.Drahmaņa un K.Gellerupa darbos. 
XIX gs. 90.gados un XX gs. sākumā reālisms pastiprinājās daudzu rakstnieku daiļradē: H.Banga, J.V.Jensena, H.Pontopidana romānos, K.Mikaēlisas, J.Okēra zemnieku dzīves tēlojumos, G.Vīda satīriskajās drāmās, psiholoģiskajos romānos un novelēs. 
XX gs. jaunu posmu literatūras attīstībā sāka M.Andersens-Nekse - spilgts reālisma pārstāvis dāņu literatūrā.
I Pasaules kara ietekmē lirikā guva izpausmi vientulības, posta un baiļu tēma, it īpaši T.Kristensena dzejoļos, arī viņa prozā.
20.gados prasību aktīvi iejaukties dzīvē pauda V.Heinesens un ievērojamākais XX gs. dāņu dzejnieks O.Gelsteds.
20.gadu beigās un 30.gados uzplauka reālisma sociālkritiskā proza. Patiess darbaļaužu dzīves tēlojums raksturīgs K.Bekera, H.Herdāla, H.Kirka, M.Klitgora un T.Kristensena romāniem. 
30.gados publicēti satīriķa H.Šerfiga pirmie romāni. Drāmas uzplaukums saistīts ar K.Ābela, K.Munka un K.Ē.Sojas darbiem. Pret nacismu vērsās M.Andersena-Nekses, H.Bekera, H.Kirka, H.Šerfiga, H.Vulfa prozā, O.Gelsteda dzejā. Sociālas problēmas atainojuši arī H.K.Branners, M.A.Hansens, P.Sēbergs, K.Sēnerbijs. Psiholoģiskais reālisms raksturīgs K.Bliksenes, T.Ditlevsenes un H.L.Jepsena darbiem.

Latvijā jau 1790.gadā kļuva pazīstams L.Holberga komēdijas "Kalna Jepe" lokalizējums. Kopš 1859.gada latviski tulkotas H.K.Andersena pasakas, XIX gs. 90.gados pirmoreiz latviski tulkoti H.Pontopidana, J.P.Jākobsena, H.Drahmaņa un G.Vīda darbi, tika iepazīti G.Brandesa estētiskie uzskati. 
XX gs. sākumā tulkoti M.Andersena-Nekses stāsti, viņa romāni izdoti pēc II Pasaules kara. Izdoti arī V.Heinesena, H.L.Jepsena, P.Sēberga, H.Šerfiga un H.Vulfa darbi, dāņu noveļu krājums "Skumju druva" (1977.g.).

Saites.
Dāņu valoda.

Danieljana, Aikanuša (1893.-1958.g.)

Armēniski - Հայկանուշ Դանիելյան.
Armēņu liriskā koloratūrsoprāna operdziedātāja.

Dzīvesgājums. Dzimusi 1893.gada 15.decembrī.
1920.gadā beigusi Pēterpils konservatoriju.
1922.-1932.gados Gruzijas Operas un baleta teātra soliste.
1933.-1948.gados Armēnijas Operas un baleta teātra soliste.
1943.-1951.gados Erevanas konservatorijas pedagoģe. 
1939.gadā saņēmusi PSRS Tautas skatuves mākslinieka goda nosaukumu.
Kopš 1941.gada KP biedre.
No 1949.gada profesore Erevānas konservatorijā.
Lomas: Anuša A.Tigranjana "Anušā," Olimpija T.Čuhadžjana "Aršakā II," Antoņida M.Gļinakas "Ivanā Susaņinā," Margarita Dž.Meierbēra "Hugenotos," par divām pēdējām lomām 1946.gadā saņemta Staļina prēmija.
Mirusi1958.gada 19.aprīlī.

Saites.
Armēņu opera.

Danielsons, Nikolajs (1844.-1918.g.)

Pseidonīmi - N-ons, Nik.-ons, Nikolajs-ons, -ons.
Krievu ekonomists, liberālā narodņicisma ideologs.

Dzīvesgājums. Dzimis 1844.gadā.
XIX gs. 60.-70.gados bija saistīts ar revolucionāroraznočincu jaunatni.
1870.gadā tika arestēts.
N.Danielsons pabeidza G.Lopatina iesākto K.Marksa "Kapitāla" pirmo tulkojumu krievu valodā. Pie tā strādājot, N.Danielsons sarakstījās ar K.Marksu un F.Engelsu. Vēstulēs aplūkoti arī Krievijas ekonomiskās attīstības jautājumi.
1893.gadā tika izdota N.Danielsona grāmata "Apcerējumi par mūsu pēcreformas sabiedrisko saimniecību," kas kopā ar  V.Voroncova darbiem bija liberālā narodņicisma galvenais ekonomiskais pamatojums.
V.Ļeņins asi kritizēja N.Danielsona Ļeņinaprāt, reakcionāros uzskatus: sabiedrības attīstības objektīvo likumu, kapitālistisko ražošanas attiecību neizpratni un šķiru cīņas noliegumu.
Miris 1918.gada 3.jūlijā.

Saites.
Narodņicisms un narodņiki.

Dāni, Eiropas

Ģermāņu cilts.

Dzīvoja Skandināvijas pussalas dienvidu daļā. V-VI gs. pārcēlās uz Dānijas arhipelāga salām un Jitlanes ziemeļdaļu. VIII-XI gs. dāni piedalījās Skandināvijas normaņu (vīkingu) pirātiskajos uzbrukumos Rietumeiropas krastiem. VI-VIII gs. sāka irt pirmatnējā kopiena, nostiprinājās konungu (cilšu vadoņu) vara. 

No dāniem veidojusies dāņu tauta un cēlies Dānijas nosaukums.

Saites.
Dānija.
Ģermāņu tautas.