Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Daugavas tirdzniecības ceļš

Viena no lielākajām tirdzniecības un satiksmes maģistrālēm Austrumeiropā feodālisma laikā.

Vēsture. Vēstures avotos minēts jau V gs. 
I g.tk. 1.pusē ceļš kļuva par nozarojumu "Ceļam no varjagiem uz grieķiem." Vislielākā nozīme Daugavas tirdzniecības ceļam šajā laikā bija preču apmaiņā starp austrumslāvu kņazistēm un Baltiju. Daudzie pilskalni Daugavas krastos sargāja Daugavas tirdzniecības ceļu, tie bija tirdzniecības centri un muitas punkti.
No XII gs. beigām Ziemeļvācijas pilsētu tirgotāji centās sagrābt Daugavas tirdzniecības ceļu.
XIII gs. vācu tirgotāji ar feodāļu palīdzību pakļāva tirdzniecības ceļu savai kontrolei no Daugavas grīvai līdz Daugavpilij. Galvenā nozīme ceļā bija Rīgai.
No 1210.gada īpaši līgumi ar austrumslāvu kņazistēm un pilsētu regulēja t.s. slāvu tirdzniecību pa Daugavu.
1229.gada tirdzniecības līgums par Daugavas tirdzniecības ceļa izmantošanu paredžeja līdzīgas tiesības Krievzemes un Vācijas pilsētu tirgotājiem, bet XIV gs. monopoltiesības ieguva Rīgas tirgotāji. 
Pa Daugavu un pa sauszemi (ziemā) uz Rīgu veda vasku, zvērādas, kokmateriālus, darvu, labību, linus, kaņepājus, bet uz austrumiem - sāli, vadmalu, dārgmetālus, garšvielas, vīnus. Krāčainās vietās preces izkrāva no laivām un  plostiem un veda pa sauszemi. Preču pārkraušanas vietās XVII gs. izveidojās pilsētas - Jaunjelgava un Jēkabpils.
Livonijas (1558..-1583.g.), poļu-zviedru (1600.-1629.g.), krievu-poļu-zviedru (1653.-1667.g.) kari uz laiku sašaurināja tirdzniecību pa Daugavas tirdzniecības ceļu.
XVI gs. 2.pusē ceļa noslēguma posms nonāca Polijas, bet XVII gs. - Zviedrijas varā, taču ceļa izmantošana netika pārtraukta.
XVIII gs. Latviju iekļāva Krievijas impērijā, Daugava kļuva par vienu no svarīgākajiem Krievijas iekšzemes satiksmes ceļiem.
1797.-1805.gados izraka kanālu, kas savienoja Daugavas pieteku Ullu ar Dņepras pieteku Berezinu, izveidojās Daugavas-Dņepras ūdensceļš.
1831 -1840.gados pa Daugavu Rīgā ienāca gadā caurmērā 670 Daugavas liellaivu - strūgu, bet atsevišķos gados - pat 1400.
Līdz ar Rīgas-Daugavpils dzelzsceļa atklāšanu 1861.gadā un tā pagarināšanu līdz Vitebskai un Orlai 1866.gadā Daugavas tirdzniecības ceļš strauji zaudēja nozīmi. Daugavu izmantoja galvenokārt kokmateriālu pludināšanai.

Saites.
Daugava.
Tirdzniecība.