Aliens

Pleskavas kņazi (-1510.g.)

Jaroslavs (?-1233.g.). Krieviski - Ярослав Владимирович.
Radniecība. Cēlies no Smoļenskas kņazu dzimtas.
Dzīvesgājums. Valdīja Pleskavā līdz 1233.gadam, kad viņu no turienes padzina, iespējams, par simpātijām pret katoļiem (krieviski tos sauca par латинянам).Pēc tam kņazs vairākas reizes mēģināja atkal sagrābt Pleskavu, cerēdams uz livoniešu palīdzību. Pirmais mēģinājums bija pavisam neilgi pēc padzīšanas - tika sakauts un nonāca gūstā pie Aleksandra Ņevska tēva Jaroslava Vsevolodoviča.
Pēc atbrīvošanas atkal devās uz Livoniju.
1240.gadā Jaroslava vienība piedalījās pierobežas cietokšņa Izborskas ieņemšanā, bet pēc tam kopā ar livoniešiem sakāva palīgā nosūtīto pleskaviešu vienību.
Viņa karadraudze pievienojās livoniešiem karagājienā pret Pleskavu un Novgorodu, jo ar to palīdzību cerēja sev atgriezt valdīšanu Pleskavā. Nav zināms, vai kņaza karadraudze ņēma dalību tā saucamajā Ledus kaujā. Zināms vienīgi tas, ka pēc miera noslēgšanas ar Livoniju Alekandrs Ņevskis atļāva viņam atgriezties Krievzemē. Viņam piešķīra valdīšanu Toržkā, vēlāk piedalījās Aleksandra rīkotos karagājienos pret leišiem, ne pret livoniešiem.

      Daumants (1266.-1299.g.). Daumants kļuva par visveiksmīgāko Pleskavas kņazu un novaldīja pilsētā 33 gadus. Viņa valdīšanas laikā Pleskava kļuva spēcīga, faktiski kļuva neatkarīga.

1348.gadā Pleskavas zemes atdalījās no Novgorodas republikas.

Andrejs (1325.-1399.g.).
Radniecība. Tēvs - leišu karalis Aļģirds.
Vecākais brālis - leišu karalis Jagailis.
Dzīvesgājums. Dzimis 1325.gadā.
Bijis par kņazu Pleskavā, Polockā, Trubčevskā.
Piedalījies Kuļikovas kaujā un karagājienos pret Livonijas ordeni.
Gājis bojā cīņā pret tatāriem.

Ap 1480.gadu uz Pleskavu savus vietvalžus nosūtīja Maskavija.

Saites.
Pleskavas kņaziste.