Aliens

Daugava

Augštecē krieviski - Zapadnaja Dvina.
Upe Latvijā, Baltkrievijā un Krievijā.

Lielākā upe Latvijā.
Garums - 1020 km, no tiem Latvijā 357 km. 
Baseins - 87 900 kvkm.
Gada notece - 21 kubkm.
Vidējais caurplūdums grīvā - 678 kubm/s, maksimums - 9000 kubm/s.

Ģeogrāfija. Sākas Valdaja augstienē netālu no Volgas iztekas. Augštecē tek cauri vairākiem ezeriem. Tālāk paplašinās un tek pa labi izveidotu ieleju ar augstiem krastiem, tikai zemienēs un lejtecē krasti zemi. Baseinā augstienes - Vitebskas, Gorodokas, Latgales, Vidzemes mijas ar zemienēm - Polockas, Austrumlatvijas, Piejūras. Ietek Rīgas jūras līcī.
Kopējais kritums 221 m, Latvijā - 99 m.
Krastos - Zapadnaja Dvina, Dvina, Veļiža, Suraža, Vitebska, Polocka, Krāslava, Daugavpils, Līvāni, Jēkabpils, Pļaviņas, Aizkraukle, Ogre, Rīga.

Vēsture. Daugavas rūnzv. nosaukums tuna lasāms Sēdermanlandes Bēnestādes (Bönestad) rūnakmens zīmējumā.
Vēstures avotos Daugavas upe kā Daugavas tirdzniecības ceļš minēts jau V gs.
I g.tk. 1.pusē ceļš kļuva par nozarojumu "Ceļam no varjagiem uz grieķiem." Vislielākā nozīme Daugavas tirdzniecības ceļam šajā laikā bija preču apmaiņā starp austrumslāvu kņazistēm un Baltiju. Daudzie pilskalni Daugavas krastos sargāja Daugavas tirdzniecības ceļu, tie bija tirdzniecības centri un muitas punkti.
No XII gs. beigām Ziemeļvācijas pilsētu tirgotāji centās sagrābt Daugavas tirdzniecības ceļu.
XIII gs. vācu tirgotāji ar feodāļu palīdzību pakļāva tirdzniecības ceļu savai kontrolei no Daugavas grīvai līdz Daugavpilij. Galvenā nozīme ceļā bija Rīgai.
No 1210.gada īpaši līgumi ar austrumslāvu kņazistēm un pilsētu regulēja t.s. slāvu tirdzniecību pa Daugavu.
1229.gada tirdzniecības līgums par Daugavas tirdzniecības ceļa izmantošanu paredžeja līdzīgas tiesības Krievzemes un Vācijas pilsētu tirgotājiem, bet XIV gs. monopoltiesības ieguva Rīgas tirgotāji.
Pa Daugavu un pa sauszemi (ziemā) uz Rīgu veda vasku, zvērādas, kokmateriālus, darvu, labību, linus, kaņepājus, bet uz austrumiem - sāli, vadmalu, dārgmetālus, garšvielas, vīnus. Krāčainās vietās preces izkrāva no laivām un plostiem un veda pa sauszemi. Preču pārkraušanas vietās XVII gs. izveidojās pilsētas - Jaunjelgava un Jēkabpils.
Livonijas (1558..-1583.g.), poļu-zviedru (1600.-1629.g.), krievu-poļu-zviedru (1653.-1667.g.) kari uz laiku sašaurināja tirdzniecību pa Daugavas tirdzniecības ceļu.
XVI gs. 2.pusē ceļa noslēguma posms nonāca Polijas, bet XVII gs. - Zviedrijas varā, taču ceļa izmantošana netika pārtraukta.
XVIII gs. Latviju iekļāva Krievijas impērijā, Daugava kļuva par vienu no svarīgākajiem Krievijas iekšzemes satiksmes ceļiem.
1797.-1805.gados izraka kanālu, kas savienoja Daugavas pieteku Ullu ar Dņepras pieteku Berezinu, izveidojās Daugavas-Dņepras ūdensceļš.
1831 -1840.gados pa Daugavu Rīgā ienāca gadā caurmērā 670 Daugavas liellaivu - strūgu, bet atsevišķos gados - pat 1400.
Līdz ar Rīgas-Daugavpils dzelzsceļa atklāšanu 1861.gadā un tā pagarināšanu līdz Vitebskai un Orlai 1866.gadā Daugavas tirdzniecības ceļš strauji zaudēja nozīmi. Daugavu izmantoja galvenokārt kokmateriālu pludināšanai. 

Ģeoloģija. Gultnē laukakmeņu un dolomīta krāces, daudz salu, atteku, sevišķi deltas (garums ap 35 km) rajonā. Vietām krastos atsedzas smilšakmens, dolomīti, merģeļi. 

Hidroloģija. Grīvā vidējā gada caurplūde 678 kubm/s, maksimālais - 9000 kubm/s, minimālais - 50 kubm/s.
Puse gada noteces noplūst pavasara palos no marta līdz jūnijam. Palos pie Daugavpils maksimālā līmeņa celšanās 10 m, pie Jēkabpils - 6,5 m virs normālā līmeņa.
Lietus uzplūdienos upes līmenis vidustecē ceļas par 1,5-2,5 m.
Ledus sega no decembra līdz martam.
Lejpus Daugavpils izveidotas 3 ūdenskrātuves - Pļaviņu, Ķeguma un Rīgas. 
Pietekas: kreisā krasta - Meža (259 km), Disna (178 km), Ilūkste ar pieteku Dvieti; labā krasta - Drisa (183 km), Dubna (120 km), Aiviekste (132 km), Ogre (188 km), Mīlgrāvis.
Puse gada noteces pavasara palos.

Ģeoloģija. Vietām atsedzas smilšakmens, dolomīti, merģeļi. Gultne krāces, daudz salu un atteku, seviski deltas rajonā.

Saimniecība. Kuģojama 178 km - lejtecē, ūdenskrātuvēs un no Līvāniem līdz Vitebskai.
Izmanto ūdensapgādei un zvejai.
Energoresursi ap 650 MW. Uzcelta Daugavas HES kaskāde: Pļaviņu HES (1965.g.), Ķeguma HES (1939.g.), Rīgas HES (1976.g.). 4 ūdenskrātuves: Daugavpils ūdneskrātuve (94 kvkm), Pļaviņu ūdenskrātuve (34,9 kvkm), Ķeguma ūdenskrātuve (24,9 kvkm), Rīgas ūdenskrātuve (42,2 kvkm).
Grīvā Rīgas osta, viena no lielajām ostām Baltijas jūras krastā.

Saites.
Daugavas tirdzniecības ceļš.
Baltijas jūra.
Upes.