Aliens

Abīda

Abydos.
Senpilsēta Ēģiptē, viena no vecākajiem politiskajiem un reliģiskajiem (Ozīrisa kults) centriem Augšēģiptē.

Atrašanās vieta. Atrpdas Augšēģiptē, 11 km uz rietumiem no Nīlas upes, netālu no mūsdienu pilsētām Arabmafdunas (El Araba el Madfun) un Baljanas (Al Baljan), 98 km uz ziemeļiem no Denderas, 480 km uz dienvidiem no Kairas. Tuvākais ciems ir Arabata (El Arabata), kas burtiskā tulkojumā nozīmē "aprakta Arabata," atrodas tikai 10 km attālumā no Abīdas.
Lai nokļūtu Abīdā, no Luksoras jābrauc uz ziemeļiem līdz provinces galvaspilsētai Kenai, tad jāpārbrauc pāri Nīlas tiltam uz upes rietumkrastu. Tālāk jādodas uz industriālo centru Naghamādu. No Naghamādas 50 km uz ZR zemes iekšienē aizvijas šoseja līdz pat Abīdai. 

Vēsture. Cilvēki te sāka apmesties ap 4000.g.pmē.
Abīda Nagādas kultūras periodā. Lielāko daļu Augšēģiptes Abīdas valdnieki apvienoja jau Nagādas III periodā (3200.–3000.g.pmē.), iekarojot un pakļaujot konkurējošas pilsētas, piemēram, Nekenu. Konflikti, kas noveda pie Abīdas kļūšanas par dominējošo centru, iespējams, varētu būt attēloti jau Nagādas II perioda reljefos, piemēram, uz Džebelarakas naža vai Hierakonopoles 100.kapa frīzes.
Lielā tuksneša līdzenumā pie Abīdas, vietā, ko sauc par Ummelkābu (Umm El Qa'ab – arābu valodā “podu māte”) atrodas pirmsdinastiju un agrīno dinastiju – I un II dinastijas – valdnieku apbedījumi. Lai arī nekropolē kopš II dinastijas laikiem vairs netika apbedīti valdnieki, kulta vajadzībām, īpaši Ozīrisa pielūgšanai, tā tika izmantota līdz pat XXX dinastijai.
Abīdā apbedīja I dinastijas faraonus, tostarp Narmeru (kapenes B17 un B18), kurš tiek uzskatīts par šīs dinastijas dibinātāju, un viņa pēcteci Ahu. Lai arī vairums eģiptologu uzskata, ka Narmers ir tas pats leģendārais Meness, kurš pieminēts ķēniņu sarakstos, tomēr joprojām pastāv šaubas par šādu identifikāciju. Līdz ar to joprojām nav skaidrības par to, kas bija Meness un kurš apvienoja Ēģipti.
Agrīno dinastiju laikmetā tapa arī tā sauktās “Abīdas laivas” – ceremoniālas koka laivas, kas apbedītas blakus faraonu kapenēm. Arī vairāki II dinastijas valdnieki tika apbedīti Abīdā.
Tuksnesī aiz pilsētas trīs II dinastijas valdnieki uzcēla apbedījumu iežogojumus, kurus mūsdienās nereti nepareizi uzskata par “fortiem.” Vislabāk saglabājies no tiem ir Hašehemvī būvētais Šunetelzebibs (Shunet el-Zebib).
Abīda seno ķēniņu laikā. Jau kopš pirmo dinastiju laikmeta bija nozīmīga valdnieku apbedījumu vieta: tur apbedīti visi senākie senēģiptiešu ķēniņi - septiņi I dinastijas faraoni Meness, Džers, Denudims, Džets, Anedžibs, Semerhets, Ka un valdniece Merneta (Mernetha).
No Abīdas varētu būt cēlusies II dinastija (pēc Manetona).
Abīda kā Ozirisa kulta vieta. Pirmo 4 dinastiju laikā tā bija arī Senās Ēģiptes galvaspilsēta. Jau tad Abīda tika uzskatīta par svētu vietu.
V dinastijas laikā tā kļuva par mirušo valstības dieva Ozirisa svētvietu, kurš nomainīja senāko vietējo nāves dievu Hentiamentu. Abīda kļuva par svētceļnieku centru un iespaidīgu mistēriju ceremoniju skatuvi. Ikviens ēģiptietis kaut reizi mūžā devās svētceļojumā uz šejieni. Lai gan ir arī dati (Hemaki plāksnīte), ka Abīda bija Ozīrisa kulta vieta jau I dinastijas laikā un vēl agrāk, lai gan šis kults nav Abīdā radies.
Sākot ar V dinastiju, dievība Hentiaments, kas bija sens mirušo dievs, pirmais no rietumniekiem, tika uzskatīts par mirušā faraona izpausmi pazemes pasaulē (jāpiebilst, ka vēl arvien notiek diskusija par to, vai Hentiaments ir identificējams ar Ozīrisu vai Anubisu). Abīdā, blakus Hentiamenta templim, VI dinastijas faraons Pepi I uzcēla “faraona svētnīcu” (faraona “Kā namu,” seno ēģiptiešu valodā ḥwt-kꜣ), kas kalpoja gan valdnieka Kā (dvēseles aspekta) kultam, gan dieva Hentiamenta pielūgšanai. Vēlāk šī celtne tika paplašināta un pārtapa par Lielo Ozīrisa templi, kura drupas vēl joprojām atrodas pilsētas iežogojumā.
Pirmajā starplaikā Hentiaments pakāpeniski saplūda ar Ozīrisu, un Abīda kļuva par nozīmīgu Ozīrisa un Izīdas kulta centru.
Vidējā valsts un II Starpdinastiskais periods. Vidējās valsts XI dinastijas sestais faraons Mentuhoteps II, kuram tiek piedēvēta Ēģiptes atkalapvienošana pēc Pirmā starplaika, Abīdā uzcēla faraona svētnīcu, kas pazīstama kā Mentuhotepa II Mahata kapela.
Cits varens Vidējas valsts XII dinastijas faraons Senusrets III Abīdas dienvidos uzbūvēja plašu apbedījumu kompleksu, kas sastāvēja no milzīgām apakšzemes kapenēm, kenotafa, bēru tempļa un faraona pēcnāves kultam paredzētas pilsētas Vahsutas. Blakus kenotafam tika apbedīti vēl vismaz divi XIII dinastijas faraoni (kapenes S9 un S10), kā arī daži II Starpdinastiskajā periodā valdījušie aizmirstās Abīdas dinastijas faraoni, piemēram, Senebkajs.
Abīda hiksu iebrukuma laikā. II Starpdinastiskajā periodā, kad politisko juku rezultātā Lejasēģipti sagrāba hiksi, Abīdā valdīja tā saucamā Aizmirstā dinastija. Lai gan Augšēģipte kopumā (izņemot tās ziemeļu daļu) ar Abīdu palika hiksu nepakļauta, valsts resursi bija ļoti ierobežoti un ekonomika stagnēja. Šajā laikā, paralēli hiksu XV dinastijai ziemeļos un XVI dinastijai Tēbās, nelielā reģionā ar centru Abīdā valdīja vietējie Abīdas dinastijas faraoni.

Abīda Jaunās valsts laikā. Jaunās valsts laikā XIX dinastijas faraoni Sets I un Ramzess II Abīdā uzcēla savus tempļus līdzās senākajam Ozireonam.
Mīts vēsta, ka dievs Oziriss uz Zemes ieviesis zemkopību un vīnkopību. Taču viņa brālis Sets aiz skaudības nogalināja Ozirisu, sacirta līķi gabalos un nogalinātā dieva ķermeņa daļas izsvaidīja pa visu Ēģipti. Izīda, nogalinātā dieva sieva un arī māsa, savāca visas Ozirisa ķermeņa daļas atkal kopā un nogādāja Abīdā. Viņai pat uz laiku izdevās atsaukt Ozirisu dzīvē, lai ar viņu varētu stāties dzimumsakaros. Izīda palika stāvoklī un dzemdēja dievu Horu, kurš pieaudzis divkaujā uzveica un nogalinaja sava tēva slepkavu Setu.
Pēc leģendas Ozirisa svētvietā, Seta I templī glabājās Ozirisa galva. Tāpēc jau pirmie faraoni un dižciltīgie savas kapenes centās ierīkot Ozirisa kapavietas tiešā tuvumā. Jāteic gan, ka Sets I nav apbedīts Abīdā, bet gan Valdnieku ielejā Rietumtēbās.
Gandrīz visi ticīgie ēģiptieši centās savā īpašumā iegūt kādu kapliču vai vismaz stēlu Abīdā. Ptolemaju laika Abīda gan bija panīkusi.
Kristiešu fanātiķi pilsētā sasita visas figūras, kurās bija attēloti intīmi žesti, kas vienoja vīriešus un sievietes ar viņu senajiem dieviem. 

Atklāšana un izpēte. XVIII gs. francūzis Dr.N.Granžērs (miris 1733.g.) no Dižonas Abīdā atklāja bagātīgi rotāto XIX dinastijas faraona Seta I templi, kas bija aprakts zem smiltīm. N.Granžērs atraka kādu Seta I tempļa logu un bija pirmais cilvēks, kas pēc tūkstošiem gadu iekļuva templī.
Tomēr zinātnieki francūža Dr.N.Granžēra atklājumu atcerējās tikai tad, kad 1859.gadā svētvietu no smiltīm atbrīvoja franču eģiptologs Ogists Mariets.
XIX gs. otrajā pusē kāda arheologu ekspedīcija atklāja Seta I templī savādus hieroglifus, kas atgādināja zīmējumus. Tie atradās tieši virs tempļa ieejas, aptuveni 10 m augstumā. Pētnieki konstatēja, ka dīvainie hieroglifi nav sena teksta rakstu zīmes, bet gan kaut kādu nepazīstamu mehānismu attēli.
XX gs. dīvainos hieroglifus Seti I templī Abīdā pētīja eģiptologs Alans Elfrods un secināja, ka tie attēlo tehniskus objektus - helikopteru, zemūdeni un tanku vai lielgaballaivu.
1990.gadā uz Abīdu devās "Senās astronautikas biedrības" organizēta pētniecības ekspedīcija, kurā piedalījās arī H.Verners Zahmans un Reinholds Millers. "Senās astronautikas biedrības" locekļi galveno uzmanību pievērsa jau minētajiem hieroglifiem Seti I templī Abīdā.
Šos hieroglifus apskatīja arī ģeologs un filozofijas zinātņu doktors, profesors no Bostonas universitātes - Roberts Šohs. Tiesa gan, viņš izteica pieņēmumu, ka šāda izskata zīmes radušās šeit nejauši, senēģiptiešiem nokaļot daudz senākas rakstu zīmes. Jāsaka gan, ka tas skan visai nepārliecinoši.
1991.gadā tika uzietas piecas kapenes, kurās apbedījumi bija veikti 300 gadu pirms Hufu faraona. Kapenēs bija liels priekšmetu klāsts mirušo aizkapa dzīvei (dārglietas u.c.). 

Arhitektūra. Gadu tūkstošu ritējumā Abīdā izveidojās plaša pirmskristietisma laika apbedījumu vieta ar milzu tempļiem. Iespaidīgākie Abīdas arhitektūras pieminekļi ir Ozireons, Seta I templis un arī Ramzesa II templis. 

Aplūkojamie objekti. Dienvidēģiptes kultūras centrs, kurā glabāja faraonus.

Seta I svētnīca. Jaunās valsts laikā XIX dinastijas faraons Sets I Abīdā uzcēla savā vārdā nosauktu lielu svētnīcu.
Pirms vairāk nekā 3000 gadiem celtajam templim ir četrstūrainas izrotātas galvenās ieejas kolonnas, tā ārsienas un pilonus grezno dabisku izmēru cilņi ar laicīgu saturu, piemēram, vienā cilnī attēlots faraons Seti I ar dēlu medībās, liela zāle ar reliģisku motīvu attēliem. Šajā zālē redzamās freskas tiek uzskatītas par skaistākajām un reālistiskākajām visā Ēģiptē.
Seta I tempļa kompleksa katram no septiņiem galvenajiem dieviem bija izbūvēta atsevišķa kulta telpa - Ozirisa, Izīdas, Hora un citu dievu svetnīcas. Templī ir 24 milzu smilšakmens kolonnas.
Pēc leģendas Ozirisa svētvietā, Seta I templī glabājās Ozirisa galva. Tāpēc jau pirmie faraoni un dižciltīgie savas kapenes centās ierīkot Ozirisa kapavietas tiešā tuvumā. Jāteic gan, ka Sets I nav apbedīts Abīdā, bet gan Ķēniņu ielejā Rietumtēbās.
Abīdas ķēniņu saraksts. Šaurā gaitenī, kuru nereti dēvē par “Valdnieku galeriju” vai “Valdnieku eju,” uz sienas ar hieroglifiem iegravēti pirms viņa valdījušu 76 faraonu vārdi.
Nutas attēls. Laikam šai pašā templī (uz kenotafa griestiem) atrodas klasisks izliekušās dieves Nutas attēls. Blakus tās kailajam tēlam atrodas saule un zvaigznes, ir paskaidrojošs uzraksts:
      "Bieza tumsa, dievu mājoklis,
       Vieta, no kuras atlido putni...
       Atvērta Duatā, kas novietota ziemeļu pusē,
       Ar lejasdaļu austrumos un galvu rietumos." 
Tanku un helikopteru attēli. Šeit un nesošajām sijām var saskatīt lidmašīnu un helikopteru attēlus. Interesanti, ka tādi nejauši izveidojušies hieroglifu pārkalšanas rezultātā. 

Ozireons. Ozīrisa svētnīca, ko uzcēlis XIX dinastijas faraons Sets I. Pa pusei smiltīs ierakta milzu tempļa, tā sauktā Ozireona drupas, atrodas Seta I tempļa kompleksa rietumu pusē. Ozireons ir celts no masīviem granīta bluķiem, kuri savienoti bez saistvielām. Ozireons stila ziņā ir pilnīgi atšķirīgs no blakus esošā Seti I tempļa. 

Amosa piramīda. Celta ap 1530.g.pmē. īpaši faraonam Amosam. (Jahmesam II?). Uzskata par jaunāko no Ēģiptē celtajām piramīdām.

Umelkābas faraonu kapsēta. Umm el-Qaab - “podu māte" (arābu val.). Faraonu dzimtas kapsēta. Uzbērumkalns ar kapu bedri pamatā.
Džera kaps Umelkābā. Abīdā tas ir lielākais no pirmās dinastijas faraonu apbedījumu kompleksiem, kas pazīstams ar to, ka tajā atrasti aptuveni 318 pavadošie apbedījumi, kuros guldīti upurētie cilvēki.

Abīdas aizmirstās dinastijas faraonu apbedījumi. Netālu no Senebkaja kapenēm arheologi ir uzgājuši liecības vēl par 16 aizmirstās dinastijas faraonu apbedījumiem. No pagātnes aizmirstības tumsas izceltās dinastijas nekropole ir izvietojusies blakus senākām, Abīdas dienvidu daļā izvietotām Vidējās valsts faraonu kapenēm. Tur, vietā, kuru senatnē dēvēja par Anubisa kalniem, atrodas, piemēram Senvosreta III (XII dinastija, 1880.-1840.g.pmē.) un Sebekhotepa I (1780.g.pmē.) kapenes.
Senebkaja kapene. Pirmie pavedieni, kurus šķetinot 2014.gada janvārī izdevās atklāt vēstures miglā pazudušā Senebkaja kapenes un līdz ar tām arī aizmirsto dinastiju, pie kuras viņš piederēja, tika iegūti 2013.gada vasarā, kad Pensilvānijas muzeja Ēģiptes nodaļas asociētā kuratora Dr.Dž.Vegnera (J.Wegner) vadītā arheologu komanda Abīdas senvietu kompleksa dienvidos uzgāja milzīgu, 60 tonnas smagu, no sarkanā kvarcīta darinātu sarkofāgu. Gigantiskais sarkofāgs, kas izcirsts Džebelahmāras (Gebel el Ahmar) raktuvēs pie Heliopoles (netālu no mūsdienu Kairas) un uz Abīdu transportēts apmēram 500 kilometru augšup pa Nīlu, tika datēts ar Vidējo valsti.
2014.gada sākumā atklātās, iepriekš nezināmā, faraona kapenes ir vienas no septiņām līdz šim atraktajām aizmirstās dinastijas valdnieku apakšzemes kapenēm, kuras Abīdas dienvidos aizņem apmēram 150 metrus diametrā lielu teritoriju. Ar II Starplaiku datētās (1650.-1550.g.pmē.) kapenes sastāv no četrām kamerām, ieskaitot kapa kameru, kuras kaļķakmens sienas apgleznotas ar krāsainām dievu un dieviešu figūrām. Uz baltās sienas, sargājot kanopu lādi, attēlotas debesu dievietes: Nuta, rīta blāzmas dieviete Neftīda, auglības un māšu dieviete Izīda un Selketa, dieviete, kura aizsargāja pret skorpionu un čūsku kodumiem.
Mirušajam ceļā uz aizsauli līdzi dotie priekšmeti kādreiz bijuši pārklāti ar zeltu, taču šīs bagātības, laikam ritot, nonāca kapeņu laupītāju rokās. Arheologi Senebkaja skeletu atrada guļam gruvešos, kopā ar viņa zārka, pēcnāves maskas un lādes fragmentiem.

Sebekhotepa I piramīda. Te viņš ticis apglabāts.

Ramzesa II svētnīca. Seta I dēls Ramzess II blakus tēva celtajam (pārbūvētajam) templim uzcēla savu svētnīcu, kas gan bija nedaudz pieticīgāk iekārtota.

Ramzesa II kapene. Šeit uziets vienīgais Anubisa attēlojums cilvēka veidolā bez jebkādiem dzīvnieku atribūtiem.

Senusreta III kapene. 1902.gadā arheologs Arturs Veigals atrada ieeju milzīgās apakšzemes kapenēs, kuras viņš identificēja kā piederīgas Senusretam III. Tālāk, 1902.–1903.g. kapeņu iekšieni pētīja Čārlzs Gurelijs (Charless Gurrelly), kurš atklāja, ka tās ir milzīgas apakšzemes kapenes, kuras stiepjas 170 m tālu rietumu (dienvidu) virzienā, noslēdzoties apakšā zem blakus esošā kalna. Pēc tam kapenē nekādi izrakumi nenotika. 2005.gadā kapenē izrakumus pēc gadsimtu ilga pārtraukuma sāka Pensilvānijas muzeja arheologu komanda Dž.Vegnera vadībā.
Ar 1850.g.pmē. datētās milzīgās Senusreta III apakšzemes kapenes atrodas Abīdas dienvidos. Ieeja tajās atrodas T formas dubļu ķieģeļu iežogojuma iekšienē pie dabiska piramidālas formas kalna pakājes (seno ēģiptiešu tekstos dēvēta par “Anubisa kalnu”). Senusreta III kapenes Abīdā ir vienas no lielākajām, ja ne pašas lielākas apakšzemes kapenes, kādas jebkad atrastas Ēģiptē:
      garums – 200 metri;
      dziļums – 45 metri.
Lai saprastu, cik milzīgas ir faraona apakšzemes kapenes, iztēlē ir jāuzbur 13 stāvu apakšzemes celtne.
Apakšzemes kapenes sastāv no divām daļām:
1. “Ārējās kapenes,” kuras veido “stabu griestu” kamera, divas sānu kameras, 26 metrus garš horizontāls gaitenis, pārī savienotas šahtu kameras. Tās ass no ieejas līdz pat apbedījumu kamerai iet lineāri austrumu-rietumu virzienā (patiesībā, ziemeļu-dienvidu). “Ārējo kapeņu” sienu apdarē izmantots augstvērtīgs Tūras baltais kaļķakmens. Pāreju no “ārejām kapenēm” uz iekšējām veido slīps ar granīta blokiem piepildīts gaitenis, kas savieno pāra šahtu kameras ar apbedījumu kameru, kas iezīmē kapeņu viduspunktu.
2. “Iekšējās kapenes,” kuras veido apbedījumu kamera, lokveida gaitenis ar divām kamerām. To sienas gan kamerās, gan gaitenī ir apšūtas ar sarkano kvarcītu. “Iekšējas kapenes,” pilnībā atrazdamās apakšā zem Anubisa kalna virsotnes, pagriežas pret austrumu (īstenībā, ziemeļu) horizontu.
Neskatoties uz iespaidīgajiem izmēriem, kapeņu sienas nerotā gleznojumi, cilņi vai hieroglifu uzraksti. Toties tās ir klātas ar augstvērtīgu Tūras kaļķakmeni un sarkanu kvarcītu.
Kapa kamera. Apbedījumu kamera bija aizsargāta ar bloķējošiem granīta akmens blokiem, no kuriem smagākie svēra pat 50 tonnas, taču laupītāji jau senatnē izraka eju, kas apgāja kapeņu arhitektu labi domāto aizsardzības sistēmu. Pati kapa kamera ir neliela 3,2 x 3,7 m izmērā taisnstūra telpa, kuras sienas kādreiz bija klātas ar sarkanā kvarcīta plāksnēm. Vegnera komanda tajā atrada sarkana granīta sarkofāgu ar gludām malām un kanopu lādi (tvertne, kurā ievietoja mumificēšanas procesā izņemtos faraona iekšējos orgānus), arī no sarkana granīta, tikai vāks bija no kvarcīta.
Sākotnēji sarkofāgs un kanopu lāde bija novietoti kameras sienā rupji izcirstās nišās. Pēc tam tās bija pārklātas vai nu ar sarkana kvarcīta plāksnēm vai arī to malas bija integrētas kameras apšuvumā. Tādā veidā kapeņu arhitekti noslēpa sarkofāgu un kanopu lādi, lai laupītāji kapa kameru nevarētu identificēt kā valdnieka apbedījuma telpu.
Sensuerta III kapeņu simboliskā nozīme. Milzīgo Sensuerta III apakšzemes kapeņu arhitektūrā skaidri parādas gan Ozīrisa mirušo pazemes valsts – Duatas, gan saules dieva nakts ceļojuma pazemē simboliskie aspekti.
Tā sauktās “ārējas kapenes” simboliski attēlo Ozīrisa pazemes pasauli – Duatu. “Stabu griestu kameras” arhitektūras arhaiskais stils bija saistīts ar priekšstatu par Ozīrisu kā arhaisku valdnieku. Savukārt pāra šahtu kameras, kuras vienlaikus pildīja papildus aizsardzības funkcijas, milzīgajā kapeņu komplekša kalpoja arī kā simboliska Ozīrisa kapa vieta. Tās arī simboliski izteica priekšstatu par Ozīrisa pazemes pasaules dziļumu. “Ārējo kapeņu” ass striktā austrumu-rietumu linearitāte akcentē ideju par fizisku nolaišanos rietumos, kuri fundementāli bija saistīti ar priekšstatu par ieeju duatā.
“Iekšējas kapenes,” kuras, sākas ar apbedījuma kameru, veidojot lielu loku zem “Anubisa kalna” piramīdai līdzīgas virsotnes, pagriežas uz austrumiem (ziemeļiem), attēlo saules dieva Ra nakts ceļojumu pazemē. Apbedījumu kamera, atrazdamās kapeņu viduspunktā, netālu no kalna pamatnes, iezīmēja pagrieziena punktu, pēc kuras sākas saules ceļs uz atdzimšanu jaunai dienai austrumos.
Apbedījumu kamera ar tajā apslēpto sarkofāgu un kanopu lādi, iespējams, simboliski attēloja Duatas noslēpumaināko apgabalu, kur notika maģiskais Saules dieva Ra, mirušā faraona savienošanās ar Ozīrisu process, bez kura nebūtu iespējama ne Saules, ne valdnieka atdzimšana jaunai dzīvei.

Aha kapa komplekss Abīdā. XX gs. 50.gadu uzņēmums. Komplekss uzbūvēts trijās secīgās kārtās un, lai gan 1.kārta arhitektoniski līdzinās izmēros mazākajiem 0.dinastijas valdošās kārtas kapiem, visa būve ar trim zemē iedziļinātām lielām kamerām, kuru ķieģeļu sienu biezums pārsniedz 1,5 m, rāda virzību uz monumentālu arhitektūru, kas apliecina jauno stāvokli, kādu ieguvis apvienotās Ēģiptes valdnieks.

Dena kapene. I dinastijas 5.faraons.
Narmera kapene. Kapenes B17 un B18.

Atradumi.
Hufu figūriņa - vienīgais faraona Hufu atveids, kas saglabājies līdz mūsdienām. Tā ir 6,5 cm augsta figūriņa no ziloņkaula, kuru 1909.gadā uzgājis eģiptologs sers Flinders Pitrijs.

Ēzeļu apbedījumi – par tādu atradumu ziņoja amerikāņu zinātnieki 2002.gadā esejā žurnalā Proceedings of the National Academy of Sciences. Tika uzietas 10 ēzeļu mirstīgās atliekas, kas tiek datētas ar Pirmsdinastisko periodu – 3.g.tk.pmē. Ēzeļi apbedīti ceremoniālās nekropoles robežās, kas liecina par šo jūga dzīvnieku augsto statusu tai laikā. Tas ir pirmais un pašlaik vienīgais tāds ēzeļu apbedījums, jo nekropolē tika glabāi citi dzīvnieki – putni, kaķi vai krokodili. Apbeītie ēzeļi bijuši vesel, taču to kauli, locītavas un skrimšļi norād, ka tie bijuši darba dzīvnieki, kas daudzus gadus veikuši smagu fizisku darbu. Īpaša nozīme atradumam ir pētniekiem, kas interesējas par mājdzīvnieku piejaucēšanas vēsturi. Pirmkārt apbedījums ir vissenākā liecība par ēzeļu izmantošanu darba dzivnieku kārtā. Otrkārt, apbedītie ēzeļi ir lielāki par mūsdenu ēzeļiem, tiem ir garākas ekstremitātes. Tādējādi tas apgāž tradicionālo priekšstatu par to, ka piejaucēšana automātiski samazina dzīvnieka izmērus. Tad, kad ēzeļi vair nebija nekas neparasts, tad tie arī zaudēja savu īpašo vietu, un netika vairs svinīgi apglabāti.

Vecākais Ēģiptes vīns. 5000 gadu veca krūka ar vīnu uzieta 2009.gada sākumā. Tas ir vecākais Eģiptē uzietais vīns. Zinātnieki izmantoja organiskos šķīdinātājus, tad nošķīra sastāvdaļas un izanalizēja tās. Pārbaudes parādīja, ka traukā ir vīnskābe, kāda parasti sastopama vīnā. Pētnieki domā, ka vīns izmantots dziedniecībā.

Zīmogi un trauki. Tie kaut kādā mērā ļaujot spriest, ka Narmers un Meness ir viena un tā pati persona.
Džedkāres statuja. Vienīgā zināmā faraona Džedkāres Brīnišķīgā statuja atrasta Ozīrisa templī, Abīdā.

Raksti.
Milzīgas faraona Senusreta III apakšzemes kapenes Abīdā simboliski attēlo Ozīrisa pārvaldīto pazemes pasauli, Duatu un Saules dieva nakts ceļojumu tajā.

Saites.
Abīdas ķēniņu saraksts.
Senēģiptiešu kultūras centru saraksts.
Senā Ēģipte (~3100.-30.g.pmē.).
Ēģipte.