Aliens

Dīvaini objekti uz Marsa

Marsa seja. Savulaik lielu interesi izraisījis objekts, kas tagad, kā noskaidrots, izrādījies par gaismu-ēnu spēli.

Piramīdas. Apkārt tā saucamajai „Marsa sejai” it kā grupējoties veselas 7 piramīdas. Tās esot stipri cietušas meteorītu bombardēšana, taču pazīt tās varot.
NK piramīda. Arī atrodas uz viena platuma ar D&M piramīdu.
D&M piramīda. Šo nosaukumu veidojumam ir devis pētnieks Ričards Hoglends par godu astronomiem Vinsentam di Petro un Grogorijam Molenāram, kas pirmie detalizēti izpētīja šos objektus fotogrāfijās. Piramīda atrodas 10 jūdzes no Marsa sejas un ir orientēta ideāli gar Marsa asi. Vienas no piramīdas malas garumiem ir 900 m.
Kāds veidojums, uz kuru ved kāpnes kā maiju un acteku piramīdām.

Sidonijas kalni. Neparasts apvidus uz Marsa blakus Acidālijas līdzenumam, kur, iespējams, atrodas senas pilsētas drupas. Pirmo reizi neparastie veidojumi uz virsmas, kas atgādināja piramīdas, sfinksu u.c. drupas nofotografēja 1979.gadā orbitālais aparāts "Vikings," pēcāk ekstrasensi ne reizi vien paši sev pierakstīja Sidonijas pilsētas atklāšanu un izpēti.
Ilgi neizdevās Sidoniju nofotografēt otru reizi, jo daudzi aparāti ("Foboss," "Fobos-2," "Mars Observer"), kas tika palaisti 1980.-1990.gados, izgāja no ierindas. Pirmā veiksmīgi Sidonijai pietuvojusies zonde nofotografēja iespējamās senpilsētas drupas un nekādas "sfinksas" tur nebija - par iemeslu mistifikācijai bija kalpojušas gaismēnu spēles.

Acidālijas līdzenums. Tuksnesīgi kalnains apvidus Marsa ziemeļu puslodē. Ar fotografēšanu no orbītas te tika uzietas tādas reljefa detaļas, kas atgādināja piramīdas, mājas, ceļus, milzīgu sievietes galvu utt. 1998.gadā Acidālijas līdzenumā atkārtoti nofotografēja reljefu - nekādas galvas/sejas nebija. Agrāk tika pieņemts, ka tieši šeit glabājas izzudušās Marsa civilizācijas pēdas. Šeit it kā atrodošās drupas līdzās Sidonijas kalniem tika nodēvētas par Sidonijas pilsētu.

Kvadrāts. Attēls tika uzņemts ar "Mars Orbiter Camera" (MOC) uz "Mars Global Surveyor" orbītas. Attēla autentiskumu var pārbaudīt, izmantojot Arizonas universitātes "Mars Image Explorer," kas novērš viltošanas iespēju.
Fotogrāfijā skaidri redzama ģeometriski regulāra kvadrātveida struktūra, kas pati par sevi ir neparasta dabas veidojumiem. Tās izmēri ir aptuveni divi kilometri. Pagaidām iespējamie šīs fotogrāfijas skaidrojumi ir šādi - tā varētu būt ģeoloģiskā anomālija - rets veidojums, ko veido vējš un erozija; seno tektonisko procesu rezultāts, kad Marsa garozas kustība radīja ideāli gludas malas; senās Marsa civilizācijas paliekas - versija, kuru atbalsta ārpuszemes civilizāciju teorijas piekritēji. Līdz šim NASA un citas zinātniskās organizācijas nav sniegušas skaidrojumu par dīvaino objektu.  

Senas ostas drupas. Tādas var izšķirt Kofrāta zemienē. Te rodamas četrstūru konstrukcijas, kas izskatās pēc dokiem, ceļiem un ēkām.

Forts. Atrodas netālu no Marsa sejas, arī Sidonijā. Tam izšķiramas divas skaidri redzamas sienas.

Pentagons.

Pazemes lidlauks.

Viena no piramīdām esot trijstūraina.
Apaļš laukums, kurā satek vairāki ceļi.

Marsa "tārpejas." 1999.gada augustā viena no ASV privātajām kompānijām NASA vadībā ar jaudīgas optikas palīdzību ieguva dažus visai skaidrus Acidālija līdzenuma (viena no Marsa zemienēm) attēlus. Uzņemtajās bildēs bija redzama līdzenuma virsma, kas bija dīvainu šūnveidīgu plaisu izraibināta. Katra no šīm plaisam atradās posmtārpiem līdzīgi gari veidojumi.
Zinātnieki vēlējas detalizētākus uzņēmumus, taču tāda izdevība no jauna parādījās tikai pēc 3 gadiem. Pa to laiku dažādi "pētnieki" paspēja sarunāt visvisādas dīvainības. Piemēram, 2000.gada zinātniskajā konferencē Japānā fiziķis Frenklins Laijons paziņoja, ka tie ir Marsa "tārpi" - sarkanās planētas faunas parstāvji.
Nopietnāks jau pieņēmums bija, ka tie ir izturīgi gofrēti tuneļi.
2002.gadā Habla teleskopa attēlos atkal nokļuva Marsa "tārpejas." Tie parādīja, ka pa to laiku līdzenuma veidojumos nekādas izmaiņas nav notikušas.
"Tārpeju" apraksts. To garums mērāms kilometros, bet platums ir līdz pat 180 m. Ejas savienotas vienotā tīklā. Ejas sašaurinās, ieejot meteorīta krāterī un paplašinās - izejot no tiem. Uz dažām fotogrāfijām redzami atspīdumi, kas nāk no šo "cauruļu" virsmas, it kā tās būtu gatavotas no stikla vai kāda cita līdzīga materiāla. Tuneļu pamatā ir stipras puslodes formas ribas, kas, iespējams, palīdz uzturēt tā formu. Pie tam ribas ir nesimetriskas: viens no tās slīpumiem ir plūstošī slīps uz leju, bet otrs - stāvs.
Vienā no fotogrāfijām redzams, ka tunelis beidzas ar dīvainu ģeologisku veidojumu gigantiskas "liekšķeres" formā ar nosacīti līdzenām un stūrainām malām. Šā veidojuma dibenā var izšķirt padziļinājumu, kas ļoti līdzinās ieejai tunelī.

Secinājums. Grūti tomēr vēl ko apgalvot, taču šo objektu sakopojums vienā nelielā rajonā rosina fantāziju. 

Saites.
Marsa anomālijas.
Marss.