Aliens

Grafika

Tēlotājas mākslas veids, kurā galvenie elementi ir tumšais un gaišais laukums un līnija. 

Parasti tā ir "melnbaltā" māksla, kaut arī neizslēdz citu krāsu pielietošanu. Izteiksmes lielākai pastiprināšanai pēdējā laikā mūsu grafiķi iecienījuši t.s. krāsaino grafiku, izpildot novilkumus ar vairākām klišejām vai arī vairākām krāsām, tā panākot vienā lapā dažādu krāsu laukumu. 

Grafika ir viens no visizplatītākajiem tēlotājas mākslas veidiem, jo to iespējams veidot vienkāršākiem līdzekļiem, viegli pavairot, tā ir lētāka un tai ir plašs praktisks pielietojums. Grafikas masveidīgums un  sabiedriski politiskā nozīmība izvirza to par tiešāko laikmeta ideju propagandētāju tēlotājā mākslā. Šim nolūkam kalpo dažādie grafikas veidi.

Viens no tiem ir stājgrafika. Tā, līdzīgi stājgleznai, var darboties kā patstāvīgs mākslas darbs neatkarīgi no kāda praktiska uzdevuma. Stājgrafikas darbus autors vai nu darina kā vienu patstāvīgu darbu vai arī saistot ciklos. Stājgrafikā izšķir divus galvenos izpildījuma veidus: zīmējumu un estampu (iespiedgrafiku).

Pēc sava satura grafika, tāpat kā glezniecība, var pārstāvēt visdažādākās tēmas - gan vēsturiskas, gan mūsdienu,  var arī attēlot visdažādākos žanrus: figurālo, ainavu, kluso dabu u.tml.

Nozīmīgu vietu mūsdienu grafikā ieņem grafiskie cikli. Te mākslinieks dziļāk var parādīt notikumu attīstību, mērķtiecīgāk izvērst savu domu, jo cikls sastāv no vairākām lapām. Latviešu grafikas pirmsākumi XX gs. sākumā atrodami jau žurnālā "Svari," kad tādi mākslinieki kā J.Tilbergs, G.Šķilters, R.Zariņš un citi savos satīriskajos tēlojumos vērsās pret carismu. Aktīvi politiskā plakāta jomā 1918.-1919.gados strādāja latviešu grafiķis A.Apsītis. Pirmskara neatkarīgajā Latvijā grafikā darbojās mākslinieki K.Bušs, S.Haskins, A.Pupa un citi ar saviem plakātiem, grafiskajām lapām, karikatūrām un ilustrācijām. 

Ļoti plašu pielietojumu mūsu dienās gūst tāds grafikas veids kā grāmatu, žurnālu un preses izdevumu grafika. Te mākslinieks darina ilustrācijas, burtus un citus teksta un visa izdevuma rotājumus. Latviešu grāmatas grafikas attīstība sākās XX gs. sākumā. Tad nodibinājās vairākas grāmatu izdevniecības un paplašinājās latviešu periodikas izdošana. Grāmatu grafikā toreiz strādāja latviešu tēlotājas mākslas klasiķi J.Rozentāls, G.Šķilters, V.Purvītis u.c. Mūsu dienās grāmatu un žurnālu grafika ir ļoti plaši attistījusies un tajā strādā gan grafiķi, gan gleznotāji u.c. Daudzu mākslinieku darbi šajā grafikas veidā apbalvoti, piemēram, Ģ.Vilka, I.Zariņa, D.Rožkalna, A.Apiņa, K.Sūniņa u.c. grāmatu noformējumi. 
Arī plakāts kā īpašs grafikas veids mūsu dienās aktivizējies un kļuvis daudzveidīgs.

Īpašs grafikas veids ir lietišķā grafika. Te ietilpst visi tie grafiskie darbi, kas kalpo kādai utilitārai vajadzībai, piemēram, etiķetes, vērtspapīri, pastmarkas, dažādi goda raksti un diplomi, afišas, ielūgumi, reklāmas, grezni iesaiņojamie materiāli utt. Lietišķo grafiku izpilda visdažādākajās grafiku tehnikās, bieži pielieto arī krāsaino grafiku.

Arī ex-libris jeb grāmatu zīmes pieder grāmatu grafikai un tiek darinātas dažādās tehnikās. Ex libris ir neliels rotājums, kuru ielīmē grāmatas pirmajā lapā un kas apliecina grāmatas piederību grāmatzīmē uzrādītajam cilvēkam. Parasti šajā rotājumā iekļauj īpašnieka vārdu vai tā iniciāļus, kā arī atbilstošu stilizētu ainiņu vai ornamentu. Iemīļots paņēmiens ir atrast uzvārdam atbilstošu attēlojumu vai ar zīmējumu parādīt ''i cilvēka nodarbošanos un personību vispār. Tā, piemēram, mūsu ievērojamais kokdzeluma meistars P.Upītis savā personiskajā grāmatzīmē rāda lielu sienāzi, kas, uzlicis brilles, sēž uz koka ripas (no tās izveido plati kokdzeluma izgatavošanai), kūpina pīpi un tur lielu dzeli - kokdzeluma īpašo darbarīku. Grāmatzīmes izgtavo ne tikai atsevišķiem cilvēkiem, bet arī iestādēm - jurisdiskām personām. 

Vēsturiski grāmatzīme radusies jau Senajā Ēģiptē kā speciāla īpašnieka zīme. Viduslaikos tā veidojās no veco rokrakstu titullapas ieraksta, kurā bija norādīts īpašnieks. Latvijā pirmo grāmatzīmi izgatavoja mūsu grafikas vecmeistars R.Zariņš 1897.gadā kā kāzu dāvanu savai jaunajai sievai Evai Zariņai.  No šī laika sākās latviešu grāmatzīmju darināšana, un tai pievērsušies tādi ievērojami latviešu grafiķi kā J.Plēpis, S.Vidbergs, N.Strunke un citi. Krievpadomju okupācijas gados grāmatzīmju darinātāji tās ne tikai darināja, bet arī kolekcionēja. Ievērojamākie tā laika grāmatzīmju meistari bija P.Upītis, Dz.Ezergaile, Z.Zuze, A.Jupatovs, O.Mednis, D.Rožkalns, I.Varžapetova u.c.  Regulāri notika grāmatzīmju izstādes - pirmā lielākā tāda notika Rīgā 1962.gadā. 1976.gadā toka nodibināta Latvijas Eslibristu sekcija LPSR Brīvprātīgajā grāmatu draugu biedrībā.

Vēsturiski grafika bija pazīstama jau sirmā senatnē, jo zīmēšana senajām tautām aizstāja rakstu valodu. Iespiedtehnika straujāk saka attīstīties līdz ar grāmatu iespiešanas mākslu, kas Rietumeiropā pazīstama jau kopš XV gs. beigām. Krievijā tā aktivizējās XVI gs. Latvijā profesionālās grafikas uzplaukums sākās XIX gs. beigās un saistījās ar periodikas un grāmatniecības attīstību. Jau "Pēterburgas Avīzēs" parādījās pirmās karikatūras kokdzeluma tehnikā. Plašāka grafiķu apmācība aizsākās ar Latvijas Mākslas akadēmijas nodibināšanu. Kokdzeluma tehnikā lielu ieguldījumu deva Rīgas Tautas augstskola, kurā XX gs. 30.gadu sākumā māījās mūsu ievērojamie kokdzeluma meistari J.Plēpis, A.Junkers, O.Ābelīte u.c.

Grafikas tehnikas ir ļoti dažādas, un mākslinieki tās papildina un variē ar dažādiem jauniem paņēmieniem. Pamatā grafiku pēc tehnikas iedala 2 lielās grupās: zīmējums un estamps.

Zīmuļi grafikā. Grafikā izmanto grafīta zīmuļus - darinot zīmējumus, kā arī glezniecībā kā palīglīdzekli zīmējuma kontūras uzmetumam. Grafīta zīmējumi ir viegli izdzēšami un labojami. To plānā līnija nav redzama zem krāsas kārtas. Daudzi mākslinieki grafīta zīmuli izmanto studiju, uzmetuma skiču un citu palīgdarbu darināšanā. Ar grafīta zīmuli darina arī patstāvīgus mākslas darbus. Jaukus zīmējumus smalkā, vieglā līnijā darinājusi māksliniece K.Dāle. Spēcīgu dinamisku zīmējumu zīmulī cienīja mūsu vecmeistars K.Miesnieks u.c.

Saites.
Tēlotāja māksla.