Aliens

Estamps

Estampe (franču val.).
Iespiedgrafika.
Augstspieduma, dobspieduma vai gludspieduma veidā iegūts grafisks nospiedums uz papīra, pergamenta vai auduma, kura tapšanā visus radošos procesus veicis pats mākslinieks.

No vienas estampa plātnes mākslinieks var nospiest lielāku skaitu adekvātu attēlu, kam piemīt mākslas darba oriģināla vērtība. Mūsdienu estampa pamatā ir trīs novilkuma paņēmieni:
    -  augstspiedums. Iespiedformai padziļina visas tās vietas, kuras vēlas atstāt bez krāsas. klišejas augstākās (neizgrieztās) vietas pārklāj ar krāsu un tām piespiežot ar veltni papīru, iegūst novilkumu. Galvenie augstspieduma tehnikas paveidi ir ksilogrāfija, kokgriezums un kokgrebums jeb kokdzelums, kuros iespiedformu sagatavo no koka plātnes t.s. galdiņa. kokgriezumam izmanto koka garenšķiedras, kokgrebumam - stāvšķiedras. Ir arī linogriezums, kur klišeju darina no linoleja. Ievērojami latviešu augstspieduma meistari ir P.Upītis, J.Plēpis, O.Ābelīte, A.Junkers, G.Krollis, D.Rožkalns u.c.
    -  dobspiedums. Tajā par pamatu izvēlas metāla plati (Vara, cinka, tērauda u.c.) un zīmējumu iegravē platē tā, lai iedobtas ir attēla tumšās līnijas, tās piepilda ar krāsu un nospiež. Šim paņēmienam ir daudz paveidu, kuri izriet no diviem pamatprincipiem: mehāniskās un ķīmiskās apstrādes. Pie mehāniskā dobspieduma pieder tādas tehnikas kā vara vai cinka grebums - viena no vecākajām dobspieduma tehnikām. Te zīmējumu iegrebj ar īpašu grebli metāla plāksnē. Vēl mehāniskā apstrāde ir tādām tehnikām kā aukstā adata, mecotinta u.c. Ķīmigrafiskajā dobspiedumā jeb ofortā zīmējuma tumšās līnijas metāla plāksnē iekodina ar skābi. Te galvenās tehnikas ir asējums, akvatinta, mīkstā laka u.c. Visvecākā un visvairāk pielietotā tehnika ir asējums. Šajā tehnikā strādāja lielais vācu meistars D.Dīrers, holandietis Rembrants u.c. Latvijā sevišķi liela nozīme bija R.Zariņam, kurš no 1921.-1936.gados, strādādams Latvijas Mākslas akadēmijā, izaudzināja veselu ofortistu paaudzi, kā A.Apini, Z.Tālbergu, A.Duburu u.c.
    -  gludspiedums. Sniedz iespēju pagatavot vislielāko novilkumu skaitu. No gludspieduma tehnikā, pazīstamākā ir litogrāfija, tāpēc to XIX gs. un XX gs. sākumā pielietoja ilustrācijās, vinjetēs un citos grāmatu, žurnālu un laikrakstu greznojumos. Te par pamatu izlieto īpaši sagatavotu kaļķakmens plāksni, uz kuras zīmē ar litogrāfisko zīmuli (eļļainu) vai tušu. Tad plāksni samitrina un noziež ar krāsu, kas pielīp tikai eļļainajās vietās, un nospiež. Litogrāfijā var strādāt arī audzkrāsaini, un tāpēc tai liela nozīme ilustrāciju izgatavošanā. Īpašs gludspieduma veids ir monotipija, te mākslinieks ar krāsām uzglezno uz metāla plāksnes un nospiež, tā iegūstot tikai vienu novilkumu. Autolitogrāfija ir litogrāfijas veids, kad zīmējumu uz akmens pamatnes izgatavo jau pats mākslinieks. Cinkogrāfija ir zīmējuma pārnešana uz īpašas cinka plāksnes un kodināšana. 
    -  sietspiedums.

Saites.
Grafika.