Matērija
- Detaļas
- Publicēts 01 Jūlijs 2018
- Autors Redaktors
Matērija.
Izpēte. Senajā Grieķijā un Senajā Romā līdzās fenomenoloģiskiem pētījumiem, radās arī parādību izskaidrošanas mikroskopiskā pieeja, kas balstās uz priekšstatu par vielas mazāko sastāvdaļu - atomu. V-IV gs.pmē. Tieši Leikipa un Dēmokrita darbības rezultātā radās ideja, ka matērijai ir diskrēta uzbūve, un priekšstats par atomu kā vielas mazāko daļiņu.
Angļu dabaszinātnieks R.Boils ieviesis ķīmiskā elementa jēdzienu, saistot to ar matērijas atomāro uzbūvi, taču ierobežoto eksperimentālo iespēju dēļ nav varējis konkretizēt savus priekšstatus.
Zinātne konkrēti noskaidrojusi, ka bez matērijas nav kustība un bez kustības nav matērijas - dialektiskā materiālisma vispārējais princips. Tas konkrēti izteikts A.Einšteina formulētajā masas un enerģijas savstarpējās sakarības likumā. Saskaņā ar šo likumu katram ķermenim, katrai elementārdaļiņai piemīt stingri noteikts enerģijas, kustības daudzums. Ja matērija pārvērstos enerģijā vai otrādi, šī savstarpējā attiecība nepārtraukti mainītos. Tā kā nekas tāds nav ticis novērots, tad nekāda matērijas izzušana vai rašanās nenotiek.