Dabas resursu ģeogrāfija
- Detaļas
- Publicēts 17 Jūlijs 2025
- Autors Redaktors
Ekonomģeogrāfijas nozare, kas pēta atsevišķu dabas resursu izvietojumu un to teritoriālo sakopojumu struktūru, risina resursu racionālas saimniekošanas izmantošanas problēmas.
Ievērojamus pētījumus nozarē veikuši E.Akermanis un H.Benets (ASV), Ž.Dorsts (Francija), L.D.Stemps (Lielbritānija).
Dabas resursu un apstākļu ekonomiskā vērtēšana. Kādas teritorijas dabas resursu un apstākļu kopuma vai atsevišķu komponenšu ekonomiska raksturošana pēc vienota kritērija, ņemot vērā tautas saimniecības pašreizējās vai perspektīvās vajadzības.
Šaurākā nozīmē tā noskaidro dabas faktoru kvalitatīvo un kvantitatīvo ietekmi uz sabiedriskās ražošanas ekonomisko efektivitāti. Atsevišķi dabas resursu veidi izplatīti nevienmērīgi, tāpēc to raksturojums ir sevišķi svarīgs, kad tiek risinātas ražotājspēku izvietošanas problēmas.
Pastāv 3 vērtēšanas veidi:
a) dabas resursu atsevišķo veidu (vai izrakteņu atradņu) vērtēšana;
b) ražošanai vai cilvēka dzīve nepieciešamo dabasapstākļu vērtēšana;
c) reģionāli kombinēta dabas resursu un apstākļu ekonomiskā vērtēšana.
Dabas resursu nozīmīgumu vērtē divējādi: vērtības izteiksmē (absolūti) un nosacītās vienībās - ballēs (relatīvi). Praksē atkarībā no uzdevuma un novērtēšanas stadijas lieto abus vērtējumus, bet pareizāka un precīzāka ir vērtēšana vērtības izteiksmē - tā ietver materializētā un dzīvā darba kopējās izmaksas. Resursu vērtība nav pastāvīgs lielums, bet mainās atbilstoši zinātnes, tehnikas un ekonomikas progresam. Vērtēšanu ballēs nosaka resursu veida relatīvais noderīgums tautas saimniecībā.
Saites.
Dabas resursi.
