Antropoloģija, antropologi
- Detaļas
- Publicēts 04 Jūlijs 2016
- Autors Redaktors
Antropo (nāk no grieķu vārda anthrōpos - "cilvēks") + logos ("mācība" - grieķu val.).
Dabaszinātņu nozare par cilvēka fizisko organizāciju, fiziskajām pazīmēm, tā rasu izcelšanos un izplatību, cilvēku vidi, evolūciju, sociālās attiecības un kultūru.
Antropoloģijas nozares:
- antropoģenēze,;
- cilvēka morfoloģija, mācība par augšanas likumībām un visai cilvēcei kopīgajām variācijām ķermeņa uzbūvē;
- etniskā antropoloģija, t.i. rasu mācība;
- kultūrantropoloģija;
- sociālā antropoloģija.
Vēsture. Viens no antropoloģijas pamatlicējiem ir vācu anatoms un zoologs J.F.Blūmenbahs. Viņš pētījis cilvēku un dzīvnieku galvaskausus, cilvēku rasu veidošanos un to klasifikāciju.
Cits antropoloģijas pamatlicējs ir franču zinātnieks P.Brokā (1824.-1880.g.), kas 1859.gadā dibinājis Parīzes Antropoloģisko biedrību. 1865.gadā viņš izstrādājis antropometrijas un kraniometrijas metodiku, izveidojis skalas matu, acu un ādas krāsas noteikšanai, konstruējis un pirmo reizi lietojis dažādus antropometriskos instrumentus.
Līdz 1991.gadam bija viena no svarīgākajām zinātnēm. Kopā ar arheoloģiju un folkloru tā bija zinātne, kas arī piederēja parādībai, ko var dēvēt par nacionālo pretošanās fronti. Bet Eiropa ieradās ar savu skatījumu uz antropoloģiju. Ja tagad ieslēdzam televizoru, no vienas puses mūs it kā uzrunā bez gala daudz antropologu - kultūras antropologi, sociālie antropologi un tādi un šitādi, un viņi visi bez izņēmuma skaisti runā. Bet - neviens nespēj nodefinēt, kas tad īsti ir antropoloģija. Es nodarbojos ar fizisko antropoloģiju, un šajā jomā faktiski esmu pēdējais mohikānis. Bet Eiropas doma pauž, ka tieši fiziskā antropoloģija ir atbildīga par rasisma rašanos un vēl virkni dažādu citu pagājušā gadsimta negāciju, līdz ar to fiziskā antropoloģija Eiropas skatījumā faktiski ir noliegts priekšmets. Tāpēc es, vēl jo vairāk arī tāpēc, ka nodarbojos ar tautas etnisko vēsturi, ar savām tēmām esmu zem tabu zīmoga.
Fiziskā antropoloģija nodarbojas ar cilvēku un cilvēku sabiedrību laikā un telpā. Tātad - no cilvēka izcelšanās līdz pat futūristiskajai antropoloģijai, kas jau prāto par to, kāds cilvēks izskatīsies nākotnē un tamlīdzīgi. Bet dažādās valstīs to, ko mēs dēvējam par arheoloģiju, sauc par kultūras antropoloģiju, proti - tā pēta cilvēku seno kultūru. Un patlaban tieši šis virziens, ja tā var izteikties, ir ļoti modē. Savukārt sociālā antropoloģija jau ir atsevišķa tradīcija, ar ko kultūras antropoloģijas kontekstā nodarbojas faktiski tikai Eiropā un arī Amerikā, un tā būtībā skar tikai mūsdienu sabiedrības. Fiziskā antropoloģija savukārt paliek vienīgā, kas stāsta par visu, kas jau skāris, skar un vēl tikai skars tieši cilvēku.
fiziskā antropoloģija nodarbojas tieši ar cilvēka fiziskā ķermeņa pētīšanu, ar tā variācijām. Tā ir atšķirība no anatomijas. Katrs no mums patiesībā ir unikāla variācija
Ģenētiķi savukārt apgalvo, ka cilvēki par deviņdesmit pieciem procentiem visi esot absolūti vienādi.
- Jā, un tieši tie atlikušie pieci procenti ir visinteresantākie, un tie arī ir antropoloģijas priekšmets. Ģenētikā varam uzsvērt kopīgo un atšķirīgo - atkarībā no tā, kādas ir konkrētās sabiedrības morāles normas, un, ja mums šīs normas šodien ir tādas, ka, piemēram, uz jums skatoties, es nedrīkstu teikt - eiropeīdā rase, jo man jāsaka - 'eiropietis' vai kā tamlīdzīgi, tad, manuprāt, tas ir izteikti liekulīgi. Mēs tagad vispār dzīvojam ārkārtīgi liekulīgā sabiedrībā.
Nopietnāk ir tas, ka etniskā antropoloģija, kas skar tautu izcelsmi, veidošanos, ģenētiku, fizisko izskatu, dzīvi vispār kopumā, šodien faktiski ir tēma zem tabu. Mēs it kā drīkstam nodarboties tikai ar kaut kāda noteikta loka sabiedrības pētīšanu, bet nevaram nodarboties ar tautas etniskās vēstures pētīšanu. Raugi, tas nav modē, tas kaut kā neesot labi, tas neskaitās humāni. Lūk, iespējams, tieši tāpēc antropoloģija it kā aizvirzījusies otrā plānā.
- Un kāpēc, jūsuprāt, tas tā pēkšņi vairs nav modē? Ja par zinātni vispār tā drīkst izteikties...
- Jau teicu - tā ir viena no eiropeiskās liekulības izpausmes formām. Faktiski tas pats, kas gadījumā ar cilvēktiesībām. Ko mēs redzam no tā, ka cilvēka individuālās tiesības stāda augstāk par sabiedrības interesēm
tautas veidošanās jeb etnoģenēze arī ir viens no antropoloģijas priekšmetiem.
Slaveni antropologi.
Francs Boāss (1858.-1942.g.). ASV.
Johans Frīdrihs Blūmenbahs (1752.-1840.g.).
Karls Bērs (~1860.g.). Baltvācietis.
Nikolajs Čeboksarovs (1907.-1980.g.). Krievija.
Pols Brokā (1824.-1880.g.). Francija.
Darbi.
Francs Boāss. "Antropoloģija un mūsdienu dzīve," 1929.g.
Raksti.
Apstiprināts paleoantropoloģijas terminu saraksts latviešu valodā.
Saites.
Cilvēka evolūcija.
