Aliens

Astronomija, astronomi

Grieķu astronomia = astron ("zvaigzne") + nomos ("likums").
Zinātne par debess ķermeņu un visas pasaules uzbūvi un attīstību.

Astronomija pētī debess spīdekļu izvietojumu un kustību, to fizikālo stāvokli, ķīmisko sastāvu, izcelšanos un attīstību.

Astronomijas vēsture. Vissenākā ir liecība, ka Šveices Alpos dzīvojošajiem neandertāļiem pirms 43 000 gadu bijis Lāča kults ar iespējamu astronomisku zemtekstu.
Astronomija radusies 17 000 gadu atpakaļ, par ko liecina Laskas alas (Francija, Dordoņas departaments) zīmējumi. Tieši ap šo laiku noticis kvalitatīvs zināšanu lēciens astronomijā mūsu senčiem.
Ķīniešu hronikās vispār apgalvots, ka viņu Saules kalendārs ieviests pirms 16 916 gadiem.
Nabtas akmens apļa menhīru komplekss tiek uzskatīts par vienu no vissenākajām astronomiskajām būvēm uz Zemes.
Astrolābija izgudrošana attiecināma uz laiku pirms mūsu ēras.
Šumeru astronomi jau ap 3000.g.pmē. rakstiski fiksēja savus astronomiskos novērojumus. Uz šumeru astronomisko zināšanu bāzes tālāk izveidojās un attīstījās babiloniešu astroloģija/astronomija.
Senajiem ēģitiešiem astronomijas aizbildnis bija Tots. Par seno ēģiptiešu astronomiju tuvāk - šeit.
Babiloniešus pamatoti uzskata par modernās astronomijas pamatlicējiem, no kuriem mācījušies un kuru zināšanas izmantojuši un tālāk attīstījuši seno grieķu, persiešu, indiešu, arābu un vēlākie Rietumeiropas Jauno laiku astronomi. Babiloņi astrologus/astronomus dēvēja par t·upšar. Lai arī babilonieši astronomiskos novērojumus nesāka tukšā vietā, bet tikai turpināja izmantot un pilnveidot šumeru uzkrātās zināšanas par debesu ķermeņiem, to novietojumu un kustību, taču tieši babilonieši, veicot sistemātiskus, ilglaicīgus zvaigžņu, planētu, Saules un Mēness novērojumus, kas cita starpā tika darīts tikai tāpēc, lai labāk varētu izdarīt astroloģiskos paredzējumus (jo planētas, Saule un Mēness tika uzskatīti par dievu manifestācijām debesīs, kuru gribas un ietekmes noskaidrošanai bija svarīga nozīme Divupes civilizācijas cilvēku, jo īpaši valdnieku, ikdienas dzīvē), lika pamatus mūsdienu zinātniskajai metodei, kurā būtiska loma ir eksaktai datu iegūšanai, apkopošanai, sistematizēšanai, to matemātiskai apstrādei un pārbaudīšanai ar atkārtotiem novērojumiem.
Stounhendžas komplekss kalpoja kā sena observatorija.
3500 gadu seni, iespējams, astronomiskas nozīmes simboli uzieti Peru ziemeļos - Likurnikas arheoloģijas kompleksā.
Visai "pieklājīgas" bijušas arī sengrieķu astronomiskās zināšanas. Viens no vecākajiem grieķu zvaigznāju attēlojumiem atrasts uz keramikas lauskas, kas datējama ar grieķu mākslas ģeometriskā perioda vēlo posmu (760.-700.g.pmē.) un uzieta šodien Itālijai piederošajā Iskijas salā Tirēnu jūrā. Tas, iespējams, attēlo Vēršu dzinēja jeb Gana zvaigznāju.
Lamnijas Arheoloģijas muzejā Grieķijā izstādīts apmēram 2625 gadus sens skifa tipa vīna trauks ar medību ainu dzīvniekiem, kuri nesenos pētījumos atzīti par zvaigznāju prototipiem. Ja tas ir tiesa, tad šis ir viens no senākajiem mums zināmajiem zvaigznāju attēlojumiem sengrieķu mākslā, lasīt - šeit. Sengrieķu astronomi visai labi bija spējuši noteikt Saules aptumsumus. Īstu sensāciju radīja XX gs. pašā sākumā Egejas jūrā atrastais aptumsumu paredzēšanas skaitļotājs - Antikitēras mehānisms, kas pat tiek dēvēts par "pirmo datoru."
Astronomisku novērojumu rezultātā sastādītas zvaigžņu kartes poļu arheologi saskatījuši arī pueblu indiāņu Mesaverdes apmetnē Kolorādas pavalstī ASV.
Pilnīga pakļaušanās savam Svētajam kalendāram bija vērojama Centrālamerikas indiāņu civilizācijās, īpaši jau maiju.
Antīkā astronomija pazina septiņas planētu sfēras, kurām vēl pievienoja astoto — stāvzvaigžņu sfēru un devīto — virzītāju sfēru (lat. primum mobile). Bet teologiem ar tām nepietika. Tie izgudroja vēl desmito sfēru, kurā ierādīja vietu svētlaimīgajiem.
Džainisma reliģijā eksistē 12 tā saucamās Upangas, no kurām var uzzināt ne mazums interesanta par Sauli, Mēnesi u.c. debesu ķermeņiem, kā arī par visvisādām dzīvības formām, mītošām uz tām.
Primitīvas ziņas par astronomiju satur arī žīdu talmūdi (III gs. Jeruzālemes talmūds un V gs. Babilonijas talmūds).
1327.gadā Florencē tika sadedzināts uz sārta itāļu astronoms Čeko 'Askoli, kas iedrošinājās propagandēs antīko zinātnieku uzskatu, ka Zemei ir lodes forma.
1551.gadā Krievu pareizticīgo baznīcas Simtpantu koncils aizliedza nodarboties ar veselu rindu zinātņu, ieskaitot astronomiju, ko pareizticīgie teologi pieskaitīja "ķecerīgiem sastāviem un gudrībām." Krievu baznīca izjuta lielu nepatiku pret Kopernika mācību un izvirzīja lozungu: "Nolādētais Koperniks - Dieva konkurents" (vārdu spēle no krievu valodas: Кoпepниk - coпepниk).
Optiskās astronomijas vēsture sākās līdz ar teleskopu - t.s. "holandiešu cauruļu" izgudrošanu, kuru pirmais efektīvi sāka izmantot Galileo Galilejs. 
Keplera un Ņūtona atklāti fizikas likumi izskaidroja debess ķermeņu kustību.
Astronomijas un fizikas attīstība sasniedza tādu līmeni, ka Kantam un Laplasam tapa iespējams radīt pirmo zinātnisko kosmogonisko hipotēzi - vācu filozofs I.Kants izveidoja mācību par Saules sistēmas rašanos no gāzu un putekļu mākoņa.
Angļu astronoms A.S.Edingtons pētīja Galaktikas struktūru un zvaigžņu kustību tajā, pirmais izstrādājis zvaigžņu iekšējās uzbūves teoriju un cefeīdu pulsāciju teoriju, atklājis zvaigžņu starjaudas atkarību no masas u.c. fundamentālas likumsakarības teorētiskajā astrofizikā un vispārējā relativitātes teorijā.
Līdz ar spektrālanalīzes metodes apgūšanu kļuva iespējams pētīt kosmisko objektu ķīmisko uzbūvi. Tādēļ nodalījās atsevišķa astronomijas nozare - astrofizika.

Astronomija Latvijā. Latviešu mehāniķis Ernests Johans Bīnemanis (1753.-1806.g.) piedalījies Latvijā pirmās astronomiskās observatorijas organizēšanā. Viņš arī Jelgavas Pētera akadēmijai konstruējis unikālus astronomijas instrumentus.

Astronomijas nozares.
      Astrofizika.
      Radioastronomija.

Slaveni astronomi.
      Artūrs Stenlijs Edingtons (1882.-1944.g.).
      Džeimss Džīnss (1877.-1946.g.).
      Dž.K.Adamss (~1855.g.).
      Džovanni Kasīni.
      Čako d'Askoli (?-1327.g.). Itālija.
      Edmunds Halejs.
      Edvīns Habls ().
      Fjodors Bredihins (1831.-1904.g.). Krievija.
      Fricis Cvikijs (1898.-1974.g.). ASV.
      Galileo Galilejs (1564.-1642.g.).
      Jānis Ikaunieks (1912.-1969.g.). Latvija.
      Kristians Heigenss.
      Nikolajs Koperniks (1473.-1543.g.).
      Simons Ņūkoms (1835.-1909.g.). ASV.
      Stīvens Hokings.
      Subrahmanjans Čandrasekars (1910.-1995.g.). ASV.
      Vasīlijs Fesenkovs (1889.-1972.g.). PSRS.
      Volters Sidnijs Adams (1876.-1956.g.). ASV.

Astronomija Latvijā. 
"Zvaigžņotā debess." Latvijas astronomijas žurnāls. 
Baldones observatorija.

Raksti.
Vai tas ir valdības sveiciens astronomiem Starptautiskajā astronomijas gadā?

Saites.
"Zvaigžņotā debess."