Aliens

Jakūtija

Якутия.
Krievijas impērijas okupēts jakūtu apdzīvots apgabals Vidussibīrijā.

Iedzīvotāji. Jakūtu, jukagīri, eveni.

Vēsture. XVII gs. sākumā turpinājās maskaviešu ekspansija uz austreņiem un sasniedza Jeņisejas krastus.
1619.gadā Jeņisejas ostrogā Tungusas kņazs Iļtiks pavēstīja maskaviešiem par bagātajām jakūtu zemēm un daudzajām kažokādām tur.
Alkatīgie maskavieši 1620.gadā devās pirmajā ekspedīcijā uz Ļenu tirgoņa Panteleja Pendas vadībā.
1629.gadā uz jakūtu zemēm devās otrā maskaviešu ekspedīcija Antona Dobrinska vadībā. Tā nonāca pie Vilujas, Ļenas un Aldanas upēm, laupīja visus, ko spēja.
1631.gadā sekoja jau trešā ekspedīcija, nu jau iekarošanas nolūkos - Jeņisejas atamana Ivana Galkina vadībā. Sirotāji nonāca līdz Aldanas upei un ierādīja satiktajiem visus "krievu pasaules" jaukumus - vīriešus izslepkavoja, bet sievietes izvaroja un kopā ar bērniem ņēma dreļļos.
Cits kolonizators - Pjotrs Beketovs darbojās ne mazāk nežēlīgi. Apspiedis vietējo iedzīvotāju pretestību viņš nodibināja Ļenas ostrogu, uz kura pamata vēlāk izveidojās Jakutska. Beketovs nodedzināja vairķus jakūtu ciemus, bojā gāja vairāki simti cilvēku.
1631.gadā jakūti aplenca Dobrinska ostrogu, ielenktie aizbēga.
1632.gadā Tigina dēlu vadītā 1000 jakūtu jātnieku vienība sakāva I.Galkina vadītos iebrucējus.
1642.gada beigās cīņai pret krievu iekarotājiem sacēlās vairums jakūtu dzimtu un tām visai ātri izdevās pilnīgi patriekt maskaviešus no lielākās daļas savas zemes. 
1682.gadā Tajundžiniks ar saviem karotājiem vairākkārt mēģināja padzīt krievus arī no Jakutskas, tomēr galu galā tika sakauts. Gūstā kritušie jakūti tika nežēlīgi mocīti. Arī Tajundžiniks krita gūstā un krievi vinam dzīvam novilka ādu, vēlāk šai ādā ietina viņa tikko dzimušo bērnu, bet māti uzsadinaja uz mieta.
Jakūti turpināja bruņotu pretošanos līdz pat 1684.gadam, tomēr maskaviešiem to izdevās apspiest ar lielu nežēlību.
XVII un XVIII gs. mijā krievu iekarotāji jakūtu zemēs bija iekārtojuši jau daudzus ostrogus - Olekminsku, Vilujsku, Žigansku, Verhojansku, Zašiverku un Ohotsku, tā kontrolējot iekaroto Jakūtiju.
XX gs. sākumā, sagrūstot Krievijas impērijai, arī jakūti mēģināja iegūt neatkarību. 1921.-1923.gados uzliesmoja 4 sacelšanās, kas vēlējās Sahas zemes patstāvību, pat neatkarību. Amosova vadībā Jakūtija tika iekļauta PSRS sastāvā kā līdzvērtīga autonoma padomju republika.
Padomju varu Jakūtījā dibinājis kāds Jānis Strods (krievu iesauka - Jakutijas Strods). Par to padomju laikā uzņemta filma "Ilgās dienas rīts" (J.Stroda prototipu Krastu spēlē Uldis Pūcītis). Viņš tika nošauts Lielajās 1937.gada represijās. Ironiski, ka ieslodzīts kopā ar savu baltgvardu pretinieku ģenerāli Pepeļajevu.
1924.gadā notika sacelšanās Nahotova vadībā un jakūti mēģināja izstāties no PSRS (vai tomēr palikt kā PSR?). 1928.gads Jakūtijā bija lielo represiju laiks, kas jakūtu līderi tika sodīti ar nāvi. No Maskavas atsūtītās vienības nogalināja daudz jakūtu.
Līdz ar PSRS sabrukumu un B.Jeļcina nākšanu pie varas Krievijā, arī Jakūtija ņēma tik daudz neatkarības, cik spēja. Sahas 1.prezidenta Mihaila Nikolajeva prezidentūras laikā jakūtiem bija sava konstitūcija, pasludināja suverenitāti un ieviesa pat vīzu režīmu ar dažiem reģioniem. Paturēja arī lielāko daļu no ieņēmumiem, Jakūtija saimnieciski uzplauka.
2020.gadā jakūtu šamanis Aleksandrs Gabiševs kājām devās uz Maskavu, lai no tās izdzītu dēmonu Putinu. Viņš nonāca līdz Čitai, kur noturēja mītiņu "Krievija bez Putina," kuplinājās viņa pavadītāju pulks. Šamanis aicināja sākt bruņotu cīņu pret Putina diktatūru. 2020.gada 12.maijā viņu arestēja OMON-a vienība viņa būdiņā. Tiesa piesprieda viņam nošpricēšanu psihiatriskajā slimnīcā.
Līdz ar V.Putina nākšanu pie varas jakūtiem pamazām sāka atņemt visas tās demokrātiskās priekšrocības, kamēr nonāca pie tā kas ir šodien - jakūtu vīriešus ķer uz ielām, lai nosūtītu karā pret ukraiņiem.
GRU virsnieks jakūts Vladislavs Amosovs krievu-ukraiņu kara laikā pārgāja ukraiņu pusē un turpināja cīnīties pret maskaviešiem.
Jakūtu valodu pašlaik māca skolās tikai fakultatīvi.

Jakūtija un Latvija. 1904.gadā par revolucionāru darbību tika apcietināts J.Fabriciuss un izsūtīts uz Jakūtiju.

Aplūkojamie objekti.
      Labinkiras ezera briesmonis.
      Vorotas ezera briesmonis.
      Velna vārti (Чертовы ворота), Kolimā, Jakūtijā. 
      Jakūtijas Nāves ieleja. (Долина смерти, "Елюю Черкечех") Tajā atrodoties slavenie "katli," arī NLO novērojumu vieta.

      Dimantu raktuves "Mir." Atrodas Mirnija ciemā, un ir viens no lielākajiem "caurumiem" pasaulē. 525 metrus dziļas un 1200 metrus platas, tās ir tik milzīgas, ka uz leju ejošo gaisa plūsmu dēļ, itin mierīgi "iesūc" sevī garām lidojošos helikopterus.

      Oimjakonas aukstuma centrs. Te 1924.gadā fiksēts aukstuma rekords -71,2^oC. 
      Šamaņa koks. (Шаман-дерево) Zināma leģendāra vieta, kurai nostāsti pieraksta vēlēšanu izpildi.
      Ustmaijas joslas. (Усть-Майские полосы) Nezināmas funkcijas būves.
      Dīringjurjaha. (Диринг-Юрях) Sena cilvēku apmetne. 
      Krasnojes ezers. (Озеро Красное) Ezers ar ūdensbriesmoni.
      Pudeles klints. (Бутылочная скала) Ģeopatogēna zona.
      Velna acs ezers. (Озеро Чертов глаз) Olemkinas zonā (Олекминская зона). 
      Igiatas dzirdinātava. ("Ыгыаттский водопой") Uzskatīta par anomālu vietu, tomēr ufologi savos pētījumos to nav apstiprinājuši. 
      Haijiras ezers. (Озеро Хайыр, озеро Песцовое) Ticis uzskatīts par anomālu vietu ar savu briesmoni, tomēr ufologu pētījumi to nav apstiprinājuši.

Saites.
Jakūti.
Krievijas impērija.