Aliens

Fidžija

Fiji.
Valsts Okeānijā, Melanēzijas DA, kas izvietojas Fidži salu arhipelāgā.

Galvaspilsēta - Suva.
Platība - 18 200 km2.
Administratīvais iedalījums 14 provincēs.
Oficiālā valoda - angļu.
Naudas vienība - Fidžijas dolārs.

Iedzīvotāji. 361 000 (1957.g.), 632 000 (1980.g.).
No tiem fidžieši ir 42%, kas ir vairāk nekā148 000 (1956.g.). Antropoloģiski un pēc valodas fidžieši pieder melanēziešiem, pēc kultūras - polinēziešiem.
Indieši - 51% (1977.g.). Tie tika ievesti plantācijās XIX gs. beigās.
Arī metisi, eiropieši, ķīnieši, rotumieši (Rotumas salā).
3/4 iedzīvotāju mīt Vitilevas salā.

Pilsētas. Lielākās: Suva (80 000 iedz.), Lautoka, Lambasa, Levuka.

Ģeogrāfija. Aptver 322 Fidži arhipelāga salas, no kurām apdzīvotas ir 106. Ir arī ap 480 koraļļu rifi. Lielākās salas: Vitileva (10 500 kvkm), Vanualeva (5500 kvkm), Kandava (535 kvkm), Taveuna (533 kvkm), koro, Ngava, Ovalava. Austreņu daļā atrodas Lau salas, ZR - Jasavas salas, uz ziemeļiem - Rotuma. Augstums līdz 1322 m  - Tomanivas virsotne Vitilevas salā. Tuvāk par to šķirklī - Fidži salas.

Valsts iekārta. Fidžija ir konstitucionāla monarhija - valsts galva ir Lielbritānijas karaliene, ko pārstāv ģenerālgubernators.
Augstākais likumdevēja orgāns - divpalātu parlaments, izpildorgāns - ministru kabinets ar premjerministru priekšgalā.

Vēsture. Leģendārie Fidži salu civilizatori, kas ieradās no austrumiem, dibināja savu pirmo apmetni pludmalē Ra. No tiem laikām salās palikuši megalītiskās kultūras piemēri.
Eiropieši atklāja Fidži salas 1643.gadā - to veica holandiešu jūrasbraucējs Ā.J.Tasmāns.
1774.gadā Fidži salās savas otrās ekspedīcijas (1772.-1775.g.) laikā  ieradās britu jūrasbraucējs Dž.Kuks.
Kolonizācijas sākumā salās pastāvēja pirmatnējās kopienas iekārta sairuma stadijā.
1835.gadā salās ieradās angļu misionāri.
No 1874.gada bija Lielbritānijas kolonija
Briti XIX gs. beigās ieveda plantācijās daudz indiešu strādnieku, kas tagad ir lielākā daļa valsts iedzīvotāju.
Pasludināja neatkarību no Lielbritānijas 1970.gada 10.oktobrī.
Palika Britu sadraudzības locekle.
1970.gadā iestājās ANO.
1974.gadā nodibināja diplomātiskās attiecības ar PSRS.
Šodien. Kad Fidži 2006.gadā notika militārais apvērsums - jau ceturtais pēdējos 20 gados -, par pagaidu valdības vadītāju kļuva apvērsuma vadītājs, toreizējais aizsardzības ministrs Frenks Bainimarama. Vēlāk vietējās tiesas spriedumā norādīts, ka Bainimaramas vadītā valdība ir nelikumīga un tā jāaizstāj ar citu pagaidu valdību, kuras vadībā nebūtu nedz Bainimarama, nedz arī apvērsumā premjera amatu zaudējušais Leisenija Karase.

Klimats. Tropisks, mitrs.
Nokrišņi - 1500-4000 mm/gadā.

Daba. Tropiskie meži ar vērtīgām koksnēm, savannas tipa augu valsts.
Zemkopība - cukurniedres, kokospalmas, banāni, ananāsi, kaučuka koki, kafija, kakao, kokvilna, ciyrusaugi.
Lopkopība - lielie ragulopi.

Ekonomika. Agrāra valsts, liela ozīme ārvalstu (galvenokārt Austrālijas) kapitālam. Zelta ieguve Vitilevas salā, kokrūpniecība.
Ražo cukuru, kokostaukus, kopru, augļu sulas un konservus, gaļas un tabakas izstrādājumus, cementu un finieri. No mežiem iegūst kaučuku un kokmateriālus.

Fidžiešu mitoloģija. Fidži polinēziešu reliģija ir vietējo animisko ticējumu mikslis ar misionāru atnesto kristietību. Fidžiešiem ir savi nostāsti par Lielajiem plūdiem. Viens no tādiem ir ikgadējais dziedājums Ngginggi-tangithi-Koro.

Aplūkojamie objekti.
Vitilevas sala. (Viti Levu) Lielākā arhipelāga sala 10 500 kvkm platībā un arī centrs, jo te atrodas galvaspilsēta Suva (80 000 iedz.). Salas vidienē ir mūžzaļš tropu mežu masīvs un visa arhipelāga augstākā virsotne Tomaniva (1324 m vai 1322 m?). Vitilevā īsas, ūdeņiem bagātas upes - Reva, Singatoka.
      Reģiona centrs Nadi.
      Garden of Sleeping giant. Tropu dārzs.
      Koraļļu krasts. Coral Coast. Salas DR.
      Tomanivas virsotne. Augstākā salā un arhipelāgā - 1324 vai 1322 m.

Colo-i-Suva tropu meža rezervāts.
Singatokas smilšu kāpu valsts dabas parks. Kāpas sasniedz 60 m augstumu.
Navua upe. Var doties raftingā.

Vanualevas sala. (Vanua Leva) 5500 kvkm.
Kandavas sala. 535 kvkm.
Taveunas sala. 533 kvkm.
Koro sala.
Ngavas sala.
Ovalavas sala.

Modriki sala. Tā mūsdienās iemūžināta filmā ar Tomu Henku ā Robinsonu Krūzo - Cast Away.

Nogrimusī ala ar klinšu zīmējumiem un nesaprotamiem uzrakstiem.

Lau salas. Arhipelāga austreņu daļā.
Jasavas salas. Arhipelāga ZR. 

Rotumas sala. Arhipelāga ziemeļos. Atsevišķi etniskie iedzīvotāji - rotumieši.
Rotumas salas megalīti. Par tiem pirmais pavēstīja U.U.Vuds, kas apmeklēja Rotumas salu 1870.gados: „Galvenās salas megalītiskie monumenti atrodas netālu no pludmales. Tie ir tikuši sakrauti no tik lieliem akmeņiem, ka grūti iedomāties, kā iezemieši varēja tos pārvietot. Katra kapene sastāvēja no zemas zemes platformas, kas ierobežota ar vertikāliem akmens blokiem, centrā atradās viens vai vairāki neregulāras formas milzīgi akmeņi - parasti bluķi, reizēm vairāku tonnu svarā. Pilnīgi neizprotami kā šie pirmatnējie ļaudis spēja bez mehānismu palīdzības pacelt un novietot tādus milzīgus akmeņus. Rotumas iezemieši pieder citai rasei un tiem ir daudz gaišāka ādas krāsa salīdzinot ar fidžiešiem.”
Čaildress gan apšauba, ka tās bijušas kapenes, drīzāk šie megalīti tika izmantoti citiem mērķiem.
Pēc vietējām leģendām šos megalītus esot cēluši gaišādaini milži (vienkārši liela auguma cilvēki) pēc Plūdiem.

Saites.
Fidži salas.
Melanēzija.
Klusais okeāns.