Aliens

Sāgas

To pierakstīšanas laiks ir vismaz 150–200 gadu pēc attiecīgajiem notikumiem. Grūti pareizi noteikt hronoloģiju. Tās labi atspoguļo vikingu laikmeta garu un vidi.

Teodors Zeids savā grāmatā “Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti” sāgas raksturo šādi: “Īpatnēju vietu pārējo avotu vidū ieņem skandināvu sāgas. Tikai daļa no tām atbilst savam nosaukumam “teikas”, bet daļa ir senislandiešu mutvārdu historiogrāfija, galvenokārt par laiku apmēram no 1050. līdz aptuveni 1250.–1300. gadam. (..) Sāgas atvietoja agrākās ziemeļnieku skaldu dziesmas, kas bija dzeja ar vēstures motīviem. Sāgas vienotas noteiktā prozas formā un pēc tam lasītas vai, pareizāk, runātas valdnieku galmos. Saglabājies ap 500 sāgu manuskriptu. Visvairāk sāgu pierakstīts ap 1230.gadu.
Sāgām raksturīga lietišķa, spēcīga tautas valoda, objektivitāte, dramatiska iekšējā uzbūve, bieži dialogi, uz ģenealoģijas balstīta hronoloģija. Ārējā formā sāgas atgādina pa daļai vēsturisku romānu, pa daļai noveli, bet tās satur īstu vēsturi.”

Sāgas mēdz iedalīt divās lielās kopās:
    -  vēsturiskās sāgas;
           -  īslandiešu dzimtu sāgas (Íslendingasögur);
           -  laikabiedru sāgas (Samtíðarsögur);
           -  ķēniņu sāgas (Konungasögur). Tās vēstī par skandināvu, galvenokārt norvēģu, konungu dzimtu vēsturi.
    -  mītiskās jeb pasaku sāgas. Tās satur mazākā mērā vēsturiskus, bet lielākā – mītiskus un leģendārus elementus.

Atsevišķi vēl tiek izdalītas baznīcas svēto vīru, sievu un jaunavu dzīvesstāstu sāgas (Heilagra manna sögur), kā arī sāgu tapšanas beigu posmā (XIV un XV gs.) sarakstītās, tā sauktās bruņinieku sāgas (Þýddar riddarasögur), kurās ietilpst gan Rietumeiropas viduslaiku bruņinieku stāstu tulkojumi, gan pēc to paraugiem darināti, ar pasaku sāgu elementiem bagātīgi papildināti oriģināli īslandiešu bruņinieku stāsti (Frumsamdar riddarasögur).

Senskandināvu sāgas prozā apdarinājis dāņu rakstnieks Ā.Ēlenšlēgers.

Sāgu teksti.
Egila sāgu XLVI nodaļa, kas stāsta par vikingu sirojumu uz Kursu ap 925.gadu.

Saites.
Vīkingi.