Slovāku literatūra
- Detaļas
- Publicēts 21 Decembris 2024
- Autors Redaktors
Senākie slovāku rakstu pieminekļi bija reliģiski teksti senslāvu valodā, kas radās IX un X gs. mijā sakarā ar Kirila un Metodija un viņu skolnieku darbību.
XVI gs. sākumā Slovākijā sāka lietot čehu rakstu valodu ar slovāku tautas valodas elementiem.
XVII gs. pēc reformas kustības apspiešanas Čehijā un Slovākijā nostiprinājās feodāli katoliskā reakcija un rakstītajā literatūrā par noteicošo kļuva latīņu valoda. Čehu grāmatas iznīcināja, daudzi anonīmi autori tās pārrakstīja rokrakstos. Sevišķu nozīmi ieguva tautas mutvārdu daiļrade.
XVIII gs. beigās un XIX gs. 1.pusē sākos atmodas kustība, cīņa par slovāku valodas, nacionālās kultūras, valodas un literatūras patstāvību.
Slovāku litaerārās valodas normu izveidē nozīmīgu darbu veica filologs A.Bernolāks.
Dzejā apgaismības idejas pauda P.Safaržīks un J.Kolārs. Patriotiskas tēmas risināja dzejnieki J.Boto un slovāku dramaturģijas aizsācējs J.Halupka.
XIX gs. vidū slovāku literatūrā spēcīgu izpausmi guva romantisms - Ļ.Štūra, J.Krāļa, A.Slādkoviča lirika.
Reālisms slovāku literatūrā ienāca vēlāk nekā čehu literatūrā - XIX gs. 80.gados - P.Hvjezdoslava sabiedriskā lirika un poēmas, kapitālistiskā laikmeta zemniecības tēlojums M.Kukučīna prozā.
90.gados nostiprinājās kritizētājs reālisms - J.Jesenska, J.Tajovska, Timravas stāsti par zemniecības un inteliģences dzīvi.
XIX un XX gs. mijā vērojama literāro tendenču daudzveidība.
Saites.
Slovāki.