Saules piramīda, Teotivakānas
- Detaļas
- Publicēts 06 Februāris 2019
- Autors Redaktors
Nosaukumu piramīdai devuši acteki, kuri Teotivākānā ieradās vairākus gadsimtus pēc tam, kad tās celtnieki pilsētu jau bija pametuši. Visaugstākā piramīda Teotivakānas senpilsētā, bet otra augstākā senā būve Meksikā pēc Čolulas piramīdas.
Novietojums. Saules piramīda atrodas Teotivakānā, līdzās Mirušo ceļam, starp Mēness piramīdu un Citadeli.
Parametri. Pamata laukums – 222 x 225 m (240 x 255 m pēc M.Stingla) = 49950 m2 jeb gandrīz 5 ha,
- augstums – 63 m (72 m pēc M.Stingla, 71 m pēc citiem datiem), tās virsotne atrodas 19 m augstāk par Mēness piramīdas virsotni, taču skatoties liekas tās vienādā augstumā;
- tilpums – 10 miljoni kubikpēdu, apmēram 1 miljons tonnu, 1 184 828,3 kubikmetri;
- perimetrs - 894 m;
- pamata malu garums - 223,5 metri;
- slīpuma leņķis - 32,495 grādi.
Vēsture. Arheologi šodien uzskata, ka Saules piramīda celta divos posmos.
Pirmajā celtniecības etapā, ap 100.gadu, uzceltajai piramīdai izmēri bija gandrīz tādi paši, kā mūsdienās.
Otrajā celtniecības periodā to vēl nedaudz palielināja, pamata malas garumam sasniedzot 224 metrus, bet augstumam - 75 metrus. Šajā celtniecības fāzē piramīdas virsotnē uzcēla altāri un svētnīcu, kas līdz mūsdienām nav saglabājušies.
III gs. sākumā, kad Teotivakānā notika Citadeles un Spalvotās Čūskas, Ketcalkoatla, piramīdas celtniecība, Saules piramīdai pievienoja klāt platformu.
Celtniecības darbu noslēgumā lielāko Teotivakānas piramīdu apšuva ar kaļķakmens apmetumu, uz kurā bija uzgleznotas krāsainas freskas. Diemžēl, no apmetuma un freskām līdz mūsdienām gandrīz nekas nav palicis pāri. Ir saglabājušies tikai nedaudzi ar piramīdām saistīti attēlojumi, kuros redzamas jaguāru galvas un ķepas, zvaigznes un čūskas.
Arheologi uzskata, ka Saules piramīda kalpojusi kādas Teotivakānas dievības kulta vajadzībām. Neko tuvāk uzzināt gan nav iespējams, jo svētnīca piramīdas virsotnē iznīcināta gan dabas spēku, gan cilvēku darbības rezultātā.
Agrāk piramīdas virsotnē ir bijusi svētnīca. Bez tam virsotnē atradusies arī kāda dieva statuja, klāta ar zeltu un sudrabu; viņa bijusi vēl Konkistas laikā, kad pirmais Meksikas bīskaps franciskānis Huans de Zugamara (1478.–1548.g.) licis to sadauzīt, bet sudrabu un zeltu pārkausēt. Vairāk nekas nav zināms.
Apraksts. Svētnīca piramīdas virsotnē nav saglabājusies. Pirmais kāpņu posms ir novirzīts attiecībā pret piramīdu un nesakrīt ar tās orientāciju. Pamatne mākslīga. Pati piramīda celta no māla ķieģeļiem, samana, bruģakmeņiem un oļiem. To visu kopā satur apvalks no rupji apstrādātiem akmeņiem un apmetuma. Sastāv no vairākiem stāviem, kas uzlikti viens uz otra. Apakšējā stāva leņķis ir 43,5o.
Piramīdai ir viena ieeja, kura sākas pakājē un ved lejup zem tās.
Ala bija vedusi cauri akmens pamatam. Tās griesti veidoti no lieliem akmens blokiem, bet sienas apmestas. Daudzviet sienas maina virzienu taisnos leņķos. Apmēram pēc 150 pēdām tunelis sadalās divās izstieptas formas istabās, šī vieta atrodas zem piramīdas pirmās pakāpes. Tālāk septiņu pēdu augstā eja turpinās vēl 200 pēdu. Jo tālāk, jo tā kļūst sarežģītāka un lielāka arī izmantoto materiālu daudzveidība: mozaīku grīda un nezināmas nozīmes drenāžas caurules. Visbeidzot tunelis apraujas ar āboliņa trejlapas formas alu zem piramīdas ceturtās pakāpes. Alas griestus balsta samana ķieģeļu un bazalta kolonnas. Šai telpā atveras divi kanāli no vizlas izolētajām kamerām. Tunelī tikt nevar, jo to aizsedz stipras metāla restes.
Saules piramīdu no ārpuses sedz 3 miljoni tonnu vulkāniski akmeņi, bet iekšpuse pildīta ar zemi. Tā uzbūvēta virs cilvēku rakta tuneļa, kas sešu metru dziļumā ved uz alu zem piramīdas centra. Ala, kura, saskaņā ar nauatlu tautu leģendām, ir Čikomostoka (Chicomoztoc), pirmā cilvēka izcelšanās vieta, izrādās ir mākslīgi veidota un, iespējams, izmantota kā valdnieku kapenes.
Izpēte. Jau XX gs. 20.un 30.gados arheologi zem celtnes izraka vairākus tuneļus, bet nekādas kapenes neuzgāja.
1964.gadā tieši Saules piramīdas priekšā arheologi uzgāja t.s. Nāves disku.
Piramīdas venīgo ieeju, kas sākas pakājē un ved lejup zem tās, atklāja nejauši 1971.gadā, pēc stiprām lietavām. 20 akmens pakāpieni ved lejup līdz horizontālās ieejas sākumam. Pēc izrakumiem arheologi nonāca pie secinājuma, ka tā ir mākslīgi paplašināta dabiska ala. Šis tunelis, kas veidots uz dabiskas alas bāzes, satur zināmu līdzību ar Pazemes kameru zem Lielās piramīdas Gīzā, Ēģiptē. Sākotnēji tika uzskatīts, ka ala ir dabiski veidojusies lavas caurules ala, bet jaunākie atklājumi zinātniekiem likuši mainīt viedokli.
Laikā no 2010.-2013.gadam Saules piramīdas iekšieni, izmantojot muonu detektoru, pētīja Meksikas Valsts autonomās universitātes pētnieku komanda Artūra Menčačas (Arturo Menchaca) vadībā.
Piramīdas matemātika. Piramīdas perimetra dalījums ar augstumu ir 4 pī.
Mitoloģija. Zem piramīdas esošā ala saskaņā ar nauatlu tautu leģendām ir Čikomostoka (Chicomoztoc), pirmā cilvēka izcelšanās vieta, izrādās ir mākslīgi veidota un, iespējams, izmantota kā valdnieku kapenes.
Atradumi.
Vizla. Tā tika atrasta arī attīrot Saules piramīdas pakāpes XX gs. sākumā. Ir hipotēze, ka vizlas kamerās glabājies dzīvsudrabs, kas pēc senindiešu tekstiem kalpojis par degvielu senajiem lidaparātiem.
Tunelī, kas ved uz apakšzemes telpu, atrastas keramikas lauskas, kokogles un obsidiāna naži.
Saules piramīdas iekšienē arheologi atraduši obsidiāna bultas un cilvēku figūriņas.
Vēl Saules piramīdas stūros uzieti bērnu apbedījumi, kas, domājams, varēja būt daļa no rituālajiem upuriem, kas nogalināti ar piramīdas celtniecību saistītos rituālos.
Nāves disks. Tāds liels disks ar miroņgalvas attēlu ticis arheologu atrasts Saules piramīdas pakājē 1964.gadā. Izstādīts Antropoloģijas muzejā Mehikā.
Raksti.
Saules piramīda Meksikā var sabrukt kā smilšu pils.
