Aliens

Latviešu valoda

"Bez savas valodas Tu esi sūds" /Guntars Godiņš, 1979.g./

Indoeiropiešu saimes baltu grupas valoda, līdzīga leišu un izmirušajai senprūšu valodai, viena no senākajām Eiropas valodām.

Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku. 
1,38 miljoni no tiem dzīvo Latvijā, pārējie - ASV, Austrālijā, Krievijā, Kanādā, Lielbritānijā, Vācijā, Lietuvā, Igaunijā, Zviedrijā, Brazīlijā u.c.

Valodas izpēte.
K.Fīrekera darbība. Viens no pirmajiem valodniekiem, kas nodarbojas ar latviešu valodu, bija vācietis K.Fīrekers (~1612.-1684./1685.g.). Viņš bija apprecējis brīva zemnieka atraitni latvieti un iemācijies latviešu valodu. Latviski atdzejojis M.Lutera, P.Gerharda garīgās dziesmas, tās iespiestas 1685.gadā H.Ādolfija izdotajā "Kurzemes dziesmu grāmatā." K.Fīrekera atdzejojumos pirmo reizi latviešu valodā ir sillabotoniskais vārsmojums, atskaņas, tēlaina valoda un emocionāla izteiksme, tie izmantoti XX gs. dziesmugrāmatās.
K.Fīrekers sastādījis latviešu-vācu vārdnīcu (pirmo?), kuras manuskrits saglabājies. To vēlāk izmantojuši visi XVIII gs. vārdnīcu autori. K.Fīrekera sagatavotos latviešu gramatikas materiālus H.Ādolfijs iekļāvis savā gramatikā 1685.gadā.

Rakstība. Senas, iespējams latviešu rakstu zīmes, uzietas uz divām koklēm Kurzemē.
K.Hardera ābecēs Rubenē 1784., 1785., 1796.gados ievietoti pirmie rakstītu latviešu burtu paraugi, pirmā reizināšanas tabula.

Grāmatas. Pati vecākā saglabājusies grāmata latviešu valodā atrodas Upsalas bibliotēkā. Ir zināms, ka grāmatas latviski bijušas arī agrāk, taču tās nav saglabājušās.
Vecākā grāmata latviešu valodā (vecākais iespiestais latviešu teksts), kas atrodas Latvijā, ir holandiešu izcelsmes jezuīta Pētera Kanīzija (Canisius, 1521.-1597.g.) luterāņu katķisma tulkojums latviešu valodā, kas 1586.gadā iespiests Viļņā. Šis iespieddarbs tika pamanīts 1911.gadā.
1844.gadā Jelgavā izdots Andreja Spāģa darbs "Bērnu prieks jeb Maza, maza grāmatiņa, caur ko bērni viegli, ātri un skaidri var iemācīties lasīt" - pirmā latviešu autora mācību grāmata.

Gramatika. K.Fīrekera sagatavotos latviešu gramatikas materiālus H.Ādolfijs iekļāvis savā gramatikā 1685.gadā.
No valodniecības viedokļa nozīmīgi ir Vecā Stendera darbi „Neue vollsta:ndigere lettische Grammatik” („Jauna pilnīgāka gramatika,” 1761.g., 1783.g.) un „Lettisches lexikon” („Latviešu leksikons,” 1.-2., 1789.g.). Vecais Stenders izveidojis arī latviešu valodā pirmo ilustrēto ābeci „Bildu ābice” (1787.g.).

1905.gada novembrī Rīgā sanāca Latvijas Skolotāju kongress, kas apsprieda jauno mācību programmu un nolēma visus priekšmetus mācīt latviešu valodā. 

Latviešu valodas vārdu etimoloģijas skaidrošanā visvairāk paveicis J.Endzelīns - K.Mīlenbaha, J.Endzelīna "Latviešu valodas vārdnīca," 1923.-1946.g., ar papildinājumiem. Šajā nozarē strādājuši A.Augstkalns, A.Breidaks, K.Karulis, N.Lapiņš, S.Raģe, D.Zemzare, J.Zēvers. 

Līdzība ar indoeiropiešu pirmvalodu. Valodnieki konstatējuši, ka mūsdienu baltu valodās (latviešu un lietuviešu) joprojām atrodamas ļoti arhaiskas indoeiropiskas formas. Īpaši daudz to ir lietuviešu valodā, tādēļ tā tiek uzskatīta par vistuvāko indoeiropiešu senvalodai un sanskritam. Latviešu valoda ir stipri modernizējusies, to stipri ietekmējušas ģermāņu un somugru valodas, taču arī tā nav pazaudējusi savas baltu valodas īpatnības.

Vēsture. 

Balsošana par krievu valodu kā otro Latvijas valsts valodu (2012.g.). 2012.gada 18.februārī tautas nobalsošanā par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" bija pilsoņu parakstu vākšanā ierosināts referendums par likumprojektu, kas paredzēja mainīt Latvijas Republikas Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104.pantu, piešķirot krievu valodai otrās valsts valodas statusu. 

Tā kā Saeima šo iniciatīvu neatbalstīja, tad tika organizēta pilsoņu nobalsošana referendumā. 821 722 Latvijas pilsoņi nobalsoja pret krievu valodu kā otru valsts valodu.

Apgūšana ārzemēs. No 2015.gada septembra latviešu valodu varēs apgūt Pekinas Starptautisko studiju universitātē.

V.Vīķe-Freiberga un latviešu valoda. Jau nākamajā dienā pēc ievēlēšanas V.V.F. pavēstīja, ka iedziļināsies Valodu likumā – tam esot jāaizstāv latviešu valodas kā valsts valodas tiesības un tas nedrīkstot kavēt Latvijas virzību uz ES. Viens no iedziļināšanās rezultātiem redzams šodien – krievu iekarotāju valoda de facto pastāv līdzās latviešu valodai.
Daudzi uzsver, ka ar Vairas svētību tika grozīts valodas likums un tā pasliktinājās latviešu valodas stāvoklis Latvijā.

"Latvijas valoda ir skaista, spēcīga un neatkārtojama. Tā ir attīstījusies gadsimtu gaitā, pārdzīvojusi okupācijas jūgu, kļuvusi stiprāka kā mūsu vienīgā valsts valoda. Tā ir bijusi iedvesmas avots tūkstošiem Latvijas mākslinieku un rakstnieku. Tā ir iedvesmas avots mums visiem." Agenese Logina, domā, ka ir LR kultūras ministre, "Progresīvie."
Vēl no tā paša dīvainā radījuma: "Viens no labākajiem veidiem, kā pēc būtības atbalstīt latviešu valodu, ir lasīt latviski. Mums ir krāšņa oriģinālliteratūra, kvalitatīvi tulkojumi un saistoši preses izdevumi, kas nodrošina Latvijas valsts valodas šodienu un rītdienu. Nepieciešams vien lasīt."

Raksti.
Apstiprināts paleoantropoloģijas terminu saraksts latviešu valodā.

Saites.
Latvieši.
Valodas.