Flote
- Detaļas
- Publicēts 15 maijs 2025
- Autors Redaktors
Franciski - flotte.
Vāciski - Flotte.
Vienai valstij piederošu vai vienam uzdevumam parezētu kuģu kopums.
Ir jūras kara flote (JKF), transporta flote, tirdznicības, zvejniecības, ekspedīcijas flotes.
Militārā jomā tā ir lielvalstu JKS operatīvā vienība militāro operāciju veikšanai jūrās un okeānos. mazajām valstīm ir viena flote - šo valstu JKS. Militārajā flotē ietilpst zemūdenes, karakuģi, jūras kara aviācijas, jūras kājnieku, krasta raķešu artilērijas karaspēks. Militāro floti vada pavēlnieks, kam pakļauts štābs u.c. pārvaldes orgāni.
Par floti mēdz dēvēt arī kādas valsts kara vai civilo lidmašīnu kopumu.
Flotes bruņojums. Karakuģu un jūras aviācijas stratēģiskie, operatīvi taktiskie un taktiskie ieroči.
Līdz XX gs. vidum tajos dominēja artilērijas ieroči, ko iedalīja galvenā kalibra (kaujas uzdevumu veikšanai), pretmīnu kalibra (lieto kuģu pašaizsardzībai) un zenītartilērijas ieročos.
Mūsu dienās zemūdeņu, jūras raķešnesēju, lidmašīnu un kuģu galvenais triecienspēks ir raķešu ieroči. Uz karakuģiem izvieto 76-130 mm universālās artilērijas iekārtas un 20-40 mm vairākstobru automātus (līdz 6 x 1000 šāvienu minūtē), torpēdas, zenītraķešu kompleksus, dziļumbumbas, pretzemūdeņu vadāmās raķetes, pretzemūdeņu tīklus, jūras mīnas, mīnu meklēšanas un iznīcināšanas līdzekļus. Pretzemūdeņu lidmašīnās un helikopteros izmanto aviācijas apbruņojumu un pretzemūdeņu ieročus.
Flotes bruņojumā ietilpst arī ienaidnieku kaujas līdzekļu atklāšanas, mērķu pazīšanas un uguns vadīšanas hidrolokācijas un radiolokācijas sistēmas, bet cīņai pret tām - akustiskās maldināšanas, radiomaskēšanās un radioelektroniskās pretdarbības sistēmas.
Saites.
Kuģniecība.