Aliens

Čehu mūzika

Čehu mūzikālās kultūras pamatā ir čehu mūzikas folklora. 
Čehu tautas mūzika bagāta deju dziesmām - skočna, sousedska, furiante. Tās ir galvenokārt vienbalsīgas, tām raksturīgas maiņu skaņkārtas, mainīgi metri, akcenti uz vieglajām takts daļām.
Čehu (arī slovāku) mūzikas instrumenti: dūdas, fujārs (stabules veids), arfa, cītara, vijole.
Čehu profesionālā mūzika izveidojās IX-X gs. baznīcas mūzikas ietvaros.
XIII gs.minnezengeru ietekmē sāka attīstīties laicīgā mūzika.
XIV gs. Prāgā darbojās mūzikas virziena ars nova pārstāvis franču komponists G. de Mašo.
XV gs. husītu himnas lika pamatus čehu kora mākslai.
XVI gs. uzplauka nacionālās polifonijas skola - komponisti J.Turnovskis un J.Rihnovskis.
Pēc neatkarības zaudešanas čehu mūzikālajā kultūrā iestājās pagrimums: daudzi XVII un XVIII gs. čehu komponisti darbojās ārzemēs - F.Benda, J.Benda un J.Stamics Vācijā, B.Černohorskis un J.Mislivečeks Itālijā, K.Černi - Austrijā.
Mūzikālā dzīve atjaunojās XIX gs. sākumā. 1811.gadā Prāgā tika nodibināta konservatorija, 1826.gadā iestudēja pirmo nacionālo operu čehu valodā - F.J.Škroupa "Drātenīku." Izvirzījās komponists J.Riba, V.Tomašeks, J.Voržišeks.
Čehu klasiskās mūzikas pamatlicēji - B.Smetana un A.Dvoržāks.
Nacionālās komponistu skolas tradīcijas XIX gs. beigās un XX gs. sākumā turpināja J.B.Fersters, Z.Fibiks, L.Janāčeks, V.Novāks, O.Ostrčils un J.Suks.
Pēc tam, kad tika nodibinātas daudzas mūzikas iestādes - Ērģeļu skola (1831.g.), Nacionālais teātris (1881.g.), filharmonija (1901.g.) un kolektīvi - vīru koris "Hlahol" (1861.g.), Čehu kvartets (1891.g.) attīstījās atskaņotājmāksla - dziedātāji K.Burjans, E,Destinova, B.Ferstrova-Lautererova, M.Jerica; vijolnieki - K.Hofmanis, F.Laubs, J.Kubeliks, P.Ondržičeks, O.Ševčiks.
Čehu mūzikas vēstures pamatlicējs - O.Hostinskis.
Pēc Čehoslovākijas republikas nodibināšanas līdzās nacionālajām tradīcijām čehu un slovāku mūzikā attīstījās modernisma tendences - A.Hāba. Impresionisma un neoklasicisma iezīmes raksturīgas B.Martinū daiļradei. Cīņā par reālisma virzienu mūzikā liela nozīme bija muzikologa Z.Nejedlija un komponista V.Nejedlija darbībai.
Pēc II Pasaules kara Čehoslovākijā plaši attīstījās operas, oratorijas, simfoniskās mūzikas un kamermūzikas žanri - J.Cikers, P.Ēbens, M.Kabelačs, A.Moizess, A.Ošenašs un E.Suhoņs. Atskaņotājmākslinieki: diriģenti - K.Ančerls, Z.Halabala, V.Talihs un K.Vlahs; dziedātāji - K.Gots, Z.Otava, M.Podvalova un M.Tauberova; vijolnieki - A.Ploceks un V.Pršihoda; čellists - M.Sadlo; pianisti - M.Gomane-Dombrovska, F.Maksjans un J.Pālenīčeks. Muzikologi: V.Helferts un A.Sihra.
Čehoslovākijā darbojās 12 operteātri. Starptautisku ievērību guvuši vairāki čehu orķestri - Prāgas simfoniskais orķestris, Čehoslovākijas radio orķestris; instrumentālie ansambļi - L.Janāčeka, B.Smetanas, Prāgas kvartets, Čehu nonets un J.Suka trio.
Kopš 1946.gada notiek starptautiskais mūzikas festivāls "Prāgas pavasaris."

Saites.
Čehi.