Senās Ēģiptes zinātne un maģija: Teti Neb Fu mastaba un ārsta amata loma faraonu galmā
- Detaļas
- Publicēts 24 Februāris 2025
- Autors Laika Ceļotājs
Franču un šveiciešu arheologu komanda, veicot izrakumus Sakāras nekropoles dienvidu daļā, atklājusi senēģiptiešu ārsta un priestera Teti Neb Fu mastabas veida kapenes. Šis atradums, kas datējams ar Senās Ēģiptes Vecās valsts VI dinastijas faraona Pepi II valdīšanas laiku, tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem pēdējā laika atklājumiem. Par atradumu 6.janvāra Facebook ierakstā paziņoja Ēģiptes Senlietu un tūrisma ministrija.
Nesen atklātās kapenes liecina, ka medicīna un maģija Senajā Ēģiptē tika vienādi augstu vērtētas. Sen mirušais ārsts, būdams gan dziednieks, gan dievietes Serketas priesteris, ieņēma godpilnu un augstu vietu seno ēģiptiešu sabiedrībā. Šī loma ne tikai saistīja viņu ar faraona galmu, bet arī padarīja par ļoti svarīgu un ietekmīgu personu, kura zināšanas un prasmes apvienoja zinātni un garīgumu, ko ļoti cienīja tā laika cilvēki.
Sakāras nekropole
Sakāras nekropole, kas atrodas uz dienvidiem no Ēģiptes galvaspilsētas Kairas, jau tūkstošiem gadu bija viena no svarīgākajām seno ēģiptiešu apbedījumu vietām. Pirms aptuveni 5000 gadiem tur, īpašās par mastabām sauktās kapenēs tika apglabāti augsta ranga mirušie. Sakārā atrodas arī vairāku faraonu piramīdas. Pati slavenākā no tām ir pasaulē senākā pakāpienu piramīda, kas paceļas virs III dinastijas faraona Hora Neterehita jeb Džosera kapavietas. Šī piramīda, ko projektēja ģeniālais arhitekts un dziednieks Imhoteps, ir viens no nozīmīgākajiem Senās Ēģiptes arhitektūras pieminekļiem. Arheologi nekropolē ir atklājuši ne tikai simtiem kapavietu un sarkofāgu, bet arī mūmiju izgatavotāju darbnīcu un 16 metrus garu papirusu, kurā uzrakstīta seno ēģiptiešu “Mirušo grāmata.”
Tagad veikts jauns un nozīmīgs atklājums. Ženēvas universitātes rģiptologa Filipa Kolombera vadībā 2022.gadā uzsākto franču un šveiciešu arheologu komandas izrakumu mērķis bija VI dinastijas faraona Pepi II un viņa sievu kapeņu tuvumā apbedīto augsta ranga valsts darbinieku kapavietu izpēte. Arheologu darbs vainagojās ar unikālu atklājumu – pirmo reizi arheoloģisko izrakumu vēsturē Sakāras nekropolē tika atrastas faraona personīgā ārsta kapenes.
Kapenes ar spilgtiem krāsainiem sienu gleznojumiem
“Virspusēji apbedījumu vieta izskatījās diezgan parasta un iepriekš mēs esam atklājuši vairākas šāda veida kapenes,” - savā blogā raksta Filipa Kolombēra vadītās komandas pētnieki. Tāpat kā pārējās mastabas Sakāras nekropolē, arī šī kapavieta bija izlaupīta jau pirms vairākiem gadsimtiem, tomēr tā joprojām slēpa nozīmīgas vēstures liecības.
Tālāka kapeņu izpēte arheologiem sagādāja patīkamu pārsteigumu. “Kad sākām atrakt laukumu virs kapa šahtas, mēs atklājām skaistu viltus durvju stēlu ar ārsta Teti Neb Fu vārdu,” - raksta arheologi. Aiz šīs stēlas pētnieki uzgāja akmens ieeju, uz kuras tāpat bija iegravēts Teti Neb Fu vārds, un pašu apbedījuma kameru, kuras sienas rotāja spilgti krāsaini gleznojumi. “Jo tālāk izpētījām kapa šahtu, jo vairāk atklājās kapa kameras sienu gleznojumu spilgtās un svaigās krāsas. Gandrīz var aizmirst, ka šiem gleznojumiem ir ap 4000 gadu,” - komentē pētnieki.
Šajos gleznojumos attēlotas ārsta darbības un priekšmeti, kurus viņš izmantoja ārstēšanā. Attēlotas arī bēru dāvanas.
Sienu gleznojumos attēloti dažādi trauki, piemēram, krūkas un trauki, kuri izskatās kā vāzes. Tāpat gleznojumos redzamas krāsainas abstraktas formas un ģeometriskas figūras.
Pils galvenais ārsts un dievietes Serketas burvis Teti Neb Fu
Brīnišķīgi sienu gleznojumi, uzraksti gan uz viltus durvju stēlas, gan uz ieejas, gan arī sarkofāgā iegravētie uzraksti identificē Teti Neb Fu kā “vecāko pils ārstu,” “galveno zobārstu” un “ārstniecības augu pārzini.” Uzraksti padara šīs kapenes par nozīmīgu un īpašu atklājumu, neskatoties uz to, ka mūmija ir pazudusi un tai kapā līdzi dotās lietas sen paņēmuši laupītāji, teikts arheologu komandas paziņojumā.
Teti Neb Fu tituls “Ārstniecības augu pārzinis,” pēc Kolombēra teiktā, Senās Ēģiptes pieminekļos konstatēts tikai vienu reizi. Arī tituls “galvenais zobārsts” ir reti sastopams. Šis tituls liecina, ka Teti Neb Fu ārstēja arī slimus zobus - visticamāk zobārsta pakalpojumi bija pieejami tikai faraonam un galminiekiem.
“Liecību par Senās Ēģiptes zobārstiem ir ļoti maz,” - portālam Livescience adresētajā e-pastā rakstīja Mančestras universitātes KNH biomedicīnas eģiptoloģijas centra goda lektors Rodžers Foršovs, kurš gan nebija saistīts ar pētījumu.
“Viņam bija arī tituls “dievietes Serketas burvis [un priesteris].” Šī dieviete bija saistīta ar skorpioniem un, domājams, nodrošināja aizsardzību pret to dzēlieniem. Šis tituls arī norādīja, ka viņš bija indīgu kodumu speciālists," - portālam Livescience pastāstīja Ženēvas universitātes eģiptologs un apvienotās franču un šveiciešu komandas vadītājs Filips Kolombērs.
Visi šie tituli liecina, ka Teti Neb Fu bija sasniedzis savas profesijas virsotni. “Viņš noteikti bija pils galvenais ārsts un tāpēc ārstēja pašu faraonu,“ - sacīja Kolombērs.
Vai tikai faraona Pepi II personīgais ārsts: cik faraoniem kalpoja Teti Neb Fu?
Tomēr nav skaidrs, vai Teti Neb Fu kalpoja tikai vienam faraonam, vai arī viņa pakalpojumus izmantoja vairāki faraoni. Pirms 4180 gadiem Ēģiptē valdīja VI dinastijas faraons Pepi II, kura piramīda atrodas netālu no nesen atklātajām ārsta un burvja kapenēm. Tāpēc ir pilnīgi iespējams, ka Teti Neb Fu bija tieši šī faraona personīgais ārsts.
Saskaņā ar Britu enciklopēdiju, Vecās valsts VI dinastijas faraons Pepi II, Pepi I dēls, kļuva par valdnieku aptuveni sešu gadu vecumā un valdīja ļoti ilgi - aptuveni 2246.-2152.g.pmē.
Pepi II valdīšanas laikā Ēģipte vēl bija vienota valsts, un aktīvi tika celtas piramīdas. Tomēr jau faraona dzīves laikā sākās centralizētās varas vājināšanās, un pēc viņa nāves valsts sāka sairt, nomarhiem (gubernatoriem) iegūstot arvien lielāku varu.
Franču un šveiciešu arheologu komandas pētnieki pieļauj, ka Teti Neb Fu varētu būt dzīvojis Pirmajā starplaikā – periodā, kad faraoni bieži un ātri mainījās. Tādējādi Teti Neb Fu pacienti, iespējams, bija vairāki valdnieki.
Senās Ēģiptes medicīna un maģija
Senā Ēģipte ir ne tikai pazīstama ar saviem iespaidīgajiem arhitektūras brīnumiem, piemēram, piramīdām un tempļiem, bet arī ar nozīmīgiem sasniegumiem medicīnas jomā. Senie ēģiptieši bija vieni no pirmajiem, kas sistemātiski pievērsās cilvēka veselībai, apvienojot praktiskās zināšanas ar garīgo izpratni par slimību cēloņiem un ārstēšanu. Viņu medicīniskie dokumenti, tādi kā Ebersa papiruss un Smita papiruss, sniedz ieskatu tajā, kā ārsti veiksmīgi ārstēja dažādas slimības, tostarp izdziedināja pat faraona deguna dobuma iekaisumu.
Savā gandrīz 3000 gadus ilgajā vēsturē senie ēģiptieši padziļināti bija izpētījuši sirds un asinsvadu sistēmu, eksperimentēja ar depresijas un demences ārstēšanas metodēm un lika pamatus zobārstniecībai. Viņi izstrādāja augsti attīstītas dziedniecības metodes, kas balstījās gan uz praktisko pieredzi, gan uz ticību maģijas un dievību spēkam. Šī unikālā pieeja medicīnai padarīja Ēģipti par vienu no ievērojamākajiem dziedniecības mākslas centriem tā laika pasaulē.
Kā liecina 2024.gada 29.maijā medicīnas žurnālā "Frontiers in Medicine" publicētais pētījums, Senās Ēģiptes ārsti, iespējams, mācēja pat ķirurģiski ārstēt noteiktus vēža veidus. Pētījumā Santjagodekompastelas universitātes (Spānijā) paleopatologs, pētījuma vadošais autors Edgards Kamaros un viņa komanda, izmantojot mikro-CT skenēšanu un mikroskopisku kaulu virsmas analīzi, aplūkoja divus dažādu laikmetu seno ēģiptiešu galvaskausus, kas glabājās Kembridžas universitātes Dakvortas (Duckwort) kolekcijā. Kolekcijā ar 236.numuru apzīmētais galvaskauss piederēja vīrietim, kurš bija 30-35 gadus vecs, kad nomira, un tiek datēts ar laika posmu no 2686.-2345.g.pmē. Otrs kolekcijā esošais galvaskauss, kas apzīmēts ar E270.numuru, piederēja pieaugušai sievietei, kas nāves brīdī bija apmēram 50 gadus veca. Tas tiek datēts ar laika posmu no 664.343.g.pmē. Abos galvaskausos pētnieki atrada operāciju pēdas ap vēža veidojumiem.
Lai gan maģija un buramvārdi bija svarīga daļa no seno ēģiptiešu medicīnas prakses, tie nekad netika pielietoti ārstēšanā bez atbilstošas medicīniskās pieejas. Ēģiptieši stingri ievēroja ārstēšanas praksi, kas ietvēra rūpīgu pacientu izmeklēšanu, slimības diagnozi, kā arī ārstēšanas stratēģijas un metožu izvēli. Maģija un buramvārdi bieži tika izmantoti kā papildinājums zinātniskajām ārstēšanas metodēm, palīdzot mazināt pacienta ciešanas un atbalstot garīgo veselību. Tādējādi šie elementi netika uzskatīti par alternatīvu ārstēšanas veidu, bet gan kā komponents, kas papildināja tradicionālās ārstniecības metodes (Segliņš, 2019.g., 239. lpp.).
Medicīniskie papirusi, kurus seno ēģiptiešu ārsti un dziednieki izmantoja ikdienas darbā, saturēja ne tikai detalizētus medicīniskus aprakstus un ārstēšanas metodes, bet arī buramvārdus un maģisko rituālu aprakstus. Šīs maģiskās prakses papildināja ārstniecisko pieeju, atspoguļojot seno ēģiptiešu dziļo ticību pārdabiskajam. Tempļos maģiskos rituālus bieži veica Sehmetas priesteri, kas bija arī skorpionu vārdotāji un aizsargātāji pret indēm. Tā kā senie ēģiptieši uzskatīja, ka slimības izraisa pārdabiskas būtnes vai ļaunie gari, maģija tika uzskatīta par neatņemamu dziedniecības procesa sastāvdaļu, apvienojot garīgo un fizisko dziedināšanu. Tomēr buramvārdi un maģiskas darbības nebija tikai simboliska dziedināšanas procesa daļa – tās bieži ietvēra arī konkrētu ārstniecības pasākumu, piemēram, herboterapijas (ārstniecības augu izmantošanas) kursu un stingru higiēnas ievērošanu, kas bija obligāta dziedināšanas periodā.
Senajā Ēģiptē pacienta ārstēšanas procesā izšķiroša loma bija divām medicīnas darbinieku kategorijām (Segliņš, 2019.g., 240.lpp):
• ārsts (“swnw”) – kā norāda Segliņš, šis speciālists pildīja funkcijas, kas līdzinās mūsdienu ģimenes ārsta lomai. Viņi bija augsti kvalificēti speciālisti, kas strādāja tempļos, kas bija zināmi kā "Per-Anh" jeb "Dzīves nami." Šajās institūcijās viņi ne tikai ārstēja pacientus, bet arī apguva un pilnveidoja medicīnas zināšanas;
• burvis (“sau”) – burvju vārdu zinātājs un dziednieks, kurš bieži vien ceļoja un nebija pastāvīgi saistīts ar konkrētu templi. Neskatoties uz to, burvim bija jāievēro noteikti standarti – viņiem bija regulāri jāatskaitās templim par savu darbu, jāiztur zināšanu pārbaudes un jāsaņem svētība, lai drīkstētu turpināt praktizēt savu amatu.
Šāda abu profesiju līdzāspastāvēšana un savstarpējā sadarbība norāda uz senās ēģiptiešu medicīnas daudzslāņainību, kurā harmoniski apvienojās zinātniskas un maģiskas ārstniecības prakses.
Kaut arī Senajā Ēģiptē dominēja uzskats, ka slimības izraisa pārdabiski spēki, jau Vecās valsts III dinastijas faraona Džosera valdīšanas laikā radās idejas par slimību dabiskajiem cēloņiem (Segliņš, 2019.g.,241.lpp). Šo uzskatu pārstāvēja izcilais arhitekts un dziednieks Imhoteps, kurš bija ne tikai Džosera piramīdas celtniecības projekta izstrādātājs un vadītājs, bet arī ārsts un zinātnieks. Viņš pauda viedokli, ka slimības izraisa dabiski cēloņi, nevis ļaunie gari vai lāsti, tādējādi radot pamatus zinātniskai pieejai medicīnā.
Imhoteps tiek uzskatīts arī par iespējamo Edvīna Smita papirusa sākotnējo autoru. Šis papiruss ir viens no nozīmīgākajiem senajiem medicīniskajiem tekstiem, kas apraksta ievainojumu diagnostiku un ķirurģisko ārstēšanu, izvairoties no maģijas un burvju rituāliem. Tādējādi Imhoteps bija pionieris medicīnā, kurš centās apvienot praktisko pieredzi ar zinātniskiem novērojumiem, ievērojami ietekmējot gan savas, gan vēlākās civilizācijas ārstniecības tradīcijas.
Ņemot vērā visu iepriekš minēto un papildinot ar nesenajiem franču un šveiciešu arheologu atklājumiem, var secināt, ka Teti Neb Fu apvienoja divas svarīgākās seno ēģiptiešu medicīnas profesijas. Viņš bija gan "swnw" – ārsts, kurš veica diagnostiku un ārstēšanu pēc zinātniskām metodēm, gan arī "sau" – burvis, kurš pārvaldīja maģiju un buramvārdus. Šāda zināšanu un prasmju sintēze padarīja viņu par izcilu sava laika dziednieku, kas vienlaikus balstījās gan uz zināšanām un pieredzi, gan uz garīgām un simboliskām praksēm.
Teti Neb Fu amati – ārsts, galvenais zobārsts un ārstniecības augu pārzinis – apliecina viņa ievērojamo lomu seno ēģiptiešu medicīnā. Tas viņu nostāda starp visaugstāk novērtētajiem un cienītajiem sava laika mediķiem.
