Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Čartisms

Charter - "harta" (angļu val.).
Pirmā masveidīgā, politiski organizētā revolucionārā strādnieku kustība Lielbritānijā XIX gs. 30.-50.gados.

Vēsture. 1836.gadā dibinātā Londonas strādnieku asociācija 1838.gadā pieņēma programmu "Tautas harta" (no tās kustības nosaukums), kurā čartisti prasīja Lielbritānijas valsts iekārtas demokratizāciju. 
Kustības 1.posmā 1837.-1839.gados strādnieki rīkoja demonstrācijas, iesniedza parlamentam petīciju ar savām prasībām. 1839.gada jūlijā parlaments to noraidīja. Čartismā bija mērenais - vadītājs V.Lovets, radikālais - vadītājs F.O'Konors un kreisais spārns - vadītāji Dž.Hārnijs un E.Č.Džonss.
Kustības 2.posmā 1840.-1848.gados tika nodibināta Nacionālā čartistu asociācija - pirmā strādnieku masu partija ar apmēram 50 000 biedru. Čartistu 2.petīcijā 1842.gadā bija iekļautas ekonomiskas prasības par nodokļu pazemināšanu, darba dienas saīsināšanu, darba algas paaugstināšanu utt. Petīciju parakstīja vairāk kā 3,3 miljoni strādnieki. parlaments to noraidīja. 1847.-1848.gados čartisti guva plašu vērienu. Parlamnts bija spiests pieņemt aktu par 10 stundu darba dienu. F.O'Konors tika ievēlēts apakšnamā. Taču panākumi bija īslaicīgi. Arī čartistu 3.petīciju parlaments noraidīja.
Kustības 3.posmā pēc 1848.gada iestājās apsīkums. Dž.O'Braiana F.O'Konora piekritēju grupas kļuva par reformistu sektām. Kreisā spārna līderi E.Č.Džonss un Dž.Hārnijs iestājās Komunistu savienībā. K.Markss un F.Engelss atbalstīja kreisos čartistus.  1851.gadā čartistu konvents pieņēma jaunu programmu, kura pirmo reizi pasludināja čartistu kustības sociālos mērķus - nodibināt strādnieku šķiras politisku virsvadību, īstenojot "Tautas hartas" prasības; veikt zemes un banku nacionalizāciju, darba kooperēšanu u.c. pasākumus. Pastiprinoties reformistiskām tendencēm Lielbritānijas strādnieku kustībā, čartisti zaudēja ietekmi strādnieku šķirā un XIX gs. 50.gadu beigās izbeidzās.

Čartistu darbība daudzējādā ziņā sagatavoja marksisma uznācienu. To pieredzei un mācībām bija starptautiska nozīme.

Čartistu literatūra. Literatūra, ko radījuši čartistu kustības dalībnieki Anglijā XIX gs. 30.-50.gados. E.Č.Džonsa, V.Lintona, Dž.Mesija episkā, liriskā, satīriskā un  aģitatoriskā dzeja bija strādniecības cīņas hronika un kalpoja arī praktiskiem politiskiem mērķiem. Daudzi dzejnieki publicēja savus darbus čartistu presē anonīmi.  Prozā E.Č.Džonss, T.Vīlers teloja tautas masu revolucionāro cīņu. Proletāriskās estētikas jautājumus publicistikā un literatūras kritikā risināja E.Č.Džonss, Dž.Mesijs, Dž.Hārnijs. Čartistu literatūru iespieda galvenokārt laikrakstā "Nothern Star."