Cveigs, Stefans (1881.-1942.g.)
- Detaļas
- Publicēts 16 Februāris 2018
- Autors Redaktors
Stephan Zweig.
Austriešu rakstnieks.
Radniecība. Brālis - Alfrēds (1879.-1977.g.).
Dzīvesgājums. Dzimis 1881.gada 28.novembrī.
Pirmie lirikas krājumi "Sudraba stīgas" (1901.g.) un "Agrīnie vainagi" (1906.g.) sarakstīti franču simbolisma ietekmē.
Noveļu krājumos "Pirmie pārdzīvojumi" (1911.g.), "Amoka skrējiens" (1922.g.), "Jūtu mulsums" (1927.g.), romānā "Sirds nepacietība" (1938.g., latviski 1981.g.), antinacistiskā novelē "Šaha novele" (1941.g., latviski 1961.g.) meistarīgi atklātas varoņa personiskās dzīves kolīzijas, kritizēti sabiedrības tikumi. Nozīmīgas ir monogrāfiskās esejas un biogrāfiju cikls "Pasaules celtnieki" (1920.-1928.g.) par R.Rolānu (1921.g., latviski 1935.g.), F.Mazerelu, Č.Dikensu, Stendālu, Ļ.Tolstoju u.c. radošām personībām.
1928.gadā Ļ.Tolstoja dzimšanas dienā apmeklēja PSRS.
Sarakstījis arī biogrāfiskus romānus "Marija Antuanete" (1932.g., latviski 1933.g.), "Marija Stjuarte" (1935.g.), "Magelāns" (1938.g., latviski 1972.g.), "Amerigo" (1942.g.).
1934.gadā emigrēja uz Angliju, 1940.gadā - uz Dienvidameriku.
Monogrāfijās "Roterdamas Erasma triumfs un traģika" (1934.g.) un "Kasteljo pret Kalvinu" (1936.g.) pausts individuāli humānistisks protests pret nacismu.
Izmisumā par jauna pasaules kara sākšanos, arī nespēdams pārdzīvot atrautību no dzimtenes, kopā ar sievu izdarīja pašnāvību 1942.gada 23.februārī.
Pēc nāves izdota atmiņu grāmata "Vakardienas pasaule" (1944.g.), kur atainota Austrijas sabiedriskā un kultūras dzīve I Pasaules kara priekšvakarā, un O.de Balzaka biogrāfija (1946.g., nepabeigta), ko S.Cveigs rakstījis 30 gadu.
