Aliens

Bronzas laikmets (3500.g.pmē.-?)

Kultūrvēsturisks laikmets, kam raksturīga bronzas metalurģijas ieviešana, darbarīku un ieroču gatavošana no vara un alvas sakausējuma - bronzas.

Vēsture. Dažās zemēs starp Akmens laikmetu un Bronzas laikmetu izdala vēl arī eneolītu, t.i. laikmetu, kad darbarīkus un ieročus darināja no vara.
Bronzas laikmets aizsākās daudzus gadsimtus pirms dzelzs iegūšanas - ap 3500.g.pmē., bet dažādās pasaules malās tā sākuma laiks ir dažāds. 
Liekas, ka patlaban senākie uzietie bronzas artefakti atrasti Taizemē un nāk no Bančiangas kultūras. Tātad IV g.tk.pmē. vidū bronzas liešanas tehnoloģija un bronzas izstrādājumi sāka izplatīties Tālajos Austrumos, Irānā, Divupē, Mazāzijā un Ēģiptē.
III g.tk.pmē. - Indijā un Vidusjūras zemēs.
II g.tk.pmē.- visā Eiropā un Āzijā.
Šai pat laikā bronzu izmantoja ari tēlniecībā un arhitektūrā. Piemēram, senēģiptieši darināja lielas faraonu un dievu figūras, kuras atlēja bronzā.
Āfrikā Bronzas laikmets maz izpētīts, tomēr tas datējams ar laikaposmu ne vēlāku par I g.tk.pmē. sākumu.
Amerikā Bronzas laikmeta iestāšanos datē ar I g.tk.mē.
Vara un alvas atradņu rajonos izveidojās metalurģijas centri - Karpatos, Dienvidvācijā, Bohēmijā, Kaukāzā, Dienvidurālos u.c. No tiem bronza sāka izplatīties uz zemēm, kurās nebija izejvielu. Maiņas attiecības un bronzas ieviešanās sekmēja šo zemju straujāku attīstību. Eiropā svarīga nozīme bija t.s. Dzintara ceļam, pa kuru bronza nonāca Ziemeļeiropā, arī Baltijā.
Lai gan bronza pilnībā neaizstāja akmens un kaula rīkus, tomēr tās lietošana sekmēja darba prodiktivitātes pieaugumu, paātrināja amatniecības atdalīšanos no zemkopības un lopkopības. Zemēs ar attīstītu ražojošo saimniecūbu, piemēram, Tuvajos Austrumos, sākās pāreja uz šķuru sabiedrību, valstu veidošanās. Citur zemkopība un lopkopība kļuva par galvenajām saimniecības nozarēm, sākās pirmatnējās kopienas sairums.

Bronzas laikmeta arheoloģija. Arheoloģijas zinātnē apzīmējums "bronzas laikmets" ieviesās XIX gs. 1.pusē. Lielu darbu Bronzas laikmeta pētniecība veicis zviedru arheologs O.Montēliuss, pirmais klasificējot un datējot Eiropas Bronzas laikmetu.
Līdzīgas shēmas atsevišķām Eiropas daļām devuši S.Millers, P.Reineke, Ž.Dešelets. Arheoloģisko kultūru noteikšana iezīmēja kompleksu Bronzas laikmeta pētniecības sākumu. Šādā aspektā Tuvo Austrumu un Eiropas eneolīta un Bronzas laikmeta kultūras aplūkojis angļu arheologs G.Čailds.
XX gs. 60.gados Viduseiropas un Austrumeiropas Bronzas laikmeta periodizāciju izstrādājusi M.Gimbuta (Gimbutiene). Krievijā laikmetu pētījuši O,Baders, S.Kiseļovs, V.Masons, K.Saļņikovs, T.Paseka u.c.

Bronzas laikmets Eiropā. Bronzas laikmets Eiropā bija III un II g.tk.pmē., izņemot D- Balkānu pussalu un Z- Kaukāzu, kur bronzas laikmets sākās III g.tk.pmē. pirmajā pusē. Izņēmums arī ir galējie ZA un ZR reģioni kur bronzas laikmeta periods iestājās II g.tk.pmē. pirmajā pusē.
Bronzas laikmets Eiropā ir pretrunīgs un nevienmērīgs. Ekonomiskā un sociālā nevienlīdzība ir novērota jau paleolītā, kas krasi pastiprinās bronzas laikmetā. Tajā laikā, kad Egejas jūras civilizācija (mīnojas, mikēnas) piedzīvoja savu politisko un ekonomisko uzplaukumu, būvēja pilis un attīstīja pilsētas (II g.tk.pmē.), galējos ziemeļos un ZA Eiropā saglabājās mednieku un makšķernieku ciltis, gandrīz palikušas pirmatnējās kopienas veidā. Eiropa bronzas laikmetā - tā ir sarežģīta konglomerācija sastāvoša no dažādām kultūrvēsturiskām savienībām, atsevišķām kultūras grupām, kurām bija pašām savi areāli, tradīcijas, sakari, attīstības līmenis. Lai zinātniski pievērstos bronzas laikmeta izpētei Eiropā ir nepieciešams zināt precīzu periodizāciju, taču Eiropai kopumā tā nav izstrādāta. Eksistē tikai virkne reģionālo datējumu, kas attiecas gan uz lieliem reģioniem (Z-Eiropa), gan mazākiem apgabaliem (Pannonija, Potise). Tomēr pieņemts runāt par agro, vidējo un vēlo bronzas laikmetu, taču tajā pat laikā dažādās Eiropas daļās ir pastāvējusi sava vēsturiskā un hronoloģiskā jēga. Tā Egejas agrais bronzas laikmets datējams ar III g.tk.pmē. un stāv „gandrīz” uz civilizācijas sliekšņa. Viduseiropas agrais bronzas laikmets datējams ar II g.tk.pmē. pirmo pusi un izpaužas kā pirmatnējās kopienas sabrukšanas laiks. Z- Eiropas agrais bronzas laikmets attiecas uz II g.tk.pmē. otro pusi un izpaužas kā pirmatnējā kopiena.
Vara un alvas atradņu rajonos izveidojās metalurģijas centri - Karpatos, Dienvidvācijā, Bohēmijā, Kaukāzā, Dienvidurālos u.c. No tiem bronza sāka izplatīties uz zemēm, kurās nebija izejvielu. Eiropā svarīga nozīme bija t.s. Dzintara ceļam, pa kuru bronza nonāca Ziemeļeiropā, arī Baltijā.
Bronzas laikmeta arheoloģiskie pieminekļi Eiropā veido vairākas arheoloģiskās kultūras: Uņetices, uzkalniņu kapulauku, urnu kapulauku, Lužicas kultūras, kā arī Rietumeiropā plaši pazīstamās megalītu kultūras.
Agrajā bronzas laikmetā 1300-1100 g.pmē. fiksēts viens no mūža ilguma krituma periodiem. Ļoti iespējams, ka to izraisīja īslaicīgas, bet vairākkārtējās krasas klimata svārstības un kopējā pasliktināšanās atlantiskā perioda beigās. 
Jēdziens agrais, vidējais un vēlais bronzas laikmets sākumā tika izstrādāts priekš Augšpomerānijas un Čehijas, kur ļoti labi bija pielietot šo shēmu. Agrais bronzas laikmets šeit tiek pārstāvēts kā Unetices kultūra ar bluķa zārku izmantošanu un saliektiem mirušo ķermeņiem kā pieņemtāko apbedīšanas tradīciju. Vidējais bronzas laikmets šeit izpaužas kurgānu kapeņu kultūrā ar tai raksturīgo mirušo kremēšanu un kaulu salikšanu anatomiskā secībā. Vēlais bronzas laikmets izpaužas urnu kapulauku kultūrā, kas izpletās pa visu Centrāleiropu un daļēji arī pārējā Eiropā.
Dažkārt Eiropas bronzas laikmets tiek iedalīts agrajā un vēlajā bronzas laikmetā ar mērķi pasvītrot to, ka tikai vēlajā periodā bronzas izstrādājumi stingri ieņem savu vietu Eiropas kopienā.

Vara un vēl jo vairāk alvas rūdu iegulas gan Āzijā, gan Eiropā ir samērā retas. Tādēļ bronzas tehnoloģijas attīstība veicināja plašu tirdzniecības sakaru paplašināšanos ar bronzas izstrādājumiem. Bronzas rūdas atradnes, bronzas metalurģijas un amatniecības centri, tirdzniecības vietas un ceļi kļuva par starptautiski svarīgiem objektiem, kas veicināja cīņu par kontroli pār tiem. Tas, kura rīcībā bija šādi objekti ieguva milzīgu ekonomisko potenciālu, militāro spēku un politisko ietekmi. Tas radīja vajadzību pēc nocietinātu pilsēttipa apmetņu celtniecības, ka arī pastiprināja sociālo diferenciāciju.
Tomēr pateicoties plašai tirdzniecībai bronza kļuva pieejama arī tām sabiedrībām, kuru rīcībā nebija vara un alvas rūdas piemēram Skandināvijā. Skandināvijā bronza un tās izstrādājumi tika importēti lielā skaitā, iespējams apmaiņā pret dzintaru.
Ir atrastas apbedījumu vietas, kurās apglabāti augstu statusu sabiedrībā ieņēmuši cilvēki. Šīs apbedījuma vietas attiecas uz agro bronzas laikmetu, atrastas Vācijā un Čehijā. Tās sastāvēja no apbedījuma bedrē vai zemes līmenī ieraktām speciālām koka konstrukcijām, bet starp apbedīšanas inventāru bija izstrādājumi no zelta un bronzas. Kapenes bija nosegtas ar kurgānu uzbērumiem diezgan ievērojamā lielumā. Savukārt Silēzijas kapenēs no unetices kultūras, tikai vienā no simts kapa vietām tika atrasti zelta izstrādājumi, bet astoņās no simts bronzas priekšmeti. Acīmredzot šajā periodā izstrādājumi no zelta un bronzas bija reti sastopami., bet to klātbūtne pieauga vietās, kuras atradās tuvu rūdas ieguves vietas.

Nigērijas bronza. Nigērijas meistari ir slaveni ar savām bronzas statuju gatavošanas metodēm, kuras gatavoja ar liešanu matricās. Pašas vecākās no statujām ar C metodi datētas ar 2100.g.pmē. Pie Ifes atrastas bronzas figūras. Sevišķi interesanta ir Poseidonam līdzīgā jūras valdnieka Olokuna galva. Tas bija zemestrīču dievs. Šie artefakti pieder senās jorubu cilts kultūrai – aptuveni 1600 g. pmē. Pētījis Leo Frobēnijs un atradis kultūrā daudz līdzību ar grieķiem, asīriešiem, ibēriešiem un etruskiem.

Bronzas laikmets Latvijā (1500.-500.g.pmē.). Latvijā bronza izplatījusies ierobežotā daudzumā, tāpēc bronzas priekšmeti - ieroči (šķēpu gali, kaujas cirvji), darbarīki (cirvji, sirpji, īleni) un rotas (adatas, aproces, kaklariņķi u.c.) atrodami reti. Bronzas laikmets un senākais dzelzs laikmets ar ierobežotu metālu lietojumu (zināmi ap 140 bronzas un daži dzelzs priekšmeti) Latvijā aptver vēstures periodu, ko arheoloģijā sauc arī par Agro metālu laikmetu 1500.-I gs.pmē. Šai periodā joprojām pastāvēja daļa neolīta apmetņu, piemēram, Lagažas apmetne.
Bronzas laikmeta vēlākā posmā radās nocietinātas apmetnes - pilskalni. No 24 pētītajiem Agro metālu laikmeta pilskalniem vismaz 10 radušies Bronzas laikmetā. Pilnīgi izpētīti pilskalni Ķivutkalnā, Vīnakalnā, Mūkukalnā, Brikuļos.
Bronzas laikmetā Latvijā radās uzkalniņu kapulauki ar akmeņu konstrukcijām, sākās mirušo kremācija - Reznu, Kalniešu 1 u.c. kapulaukos. jauna parādība bija bronzas priekšmetu depozīti. Lopkopība un zemkopība kļuva par galvenajām ražošanas nozarēm, nostiprinājās patriarhāts. Latvijas ziemeļdaļā dzīvoja somu, dienviddaļā - baltu ciltis.
Latvijā Bronzas laikmetu pētījuši J.Graudonis, I.Loze, L.Vankina, A.Vasks.

Bronzas laikmeta kultūras.
      Abāševas kultūra.
      Andronovas kultūra (III-I g.tk.pmē.).
      Bančiangas kultūra. Taizeme.
      Karasukas kultūra.
      Komarovas kultūra. Krievijas Eiropas daļa.
      Kūras-Araksas kultūra (3400.-2000.g.pmē.). Aizkaukāzs.
      Lužicas kultūra.
      Maikopas kultūra (XXIV-XXII gs.pmē.). Kaukāzs.
      Megalītu kultūras (2500.-1400.g.pmē.).
      Tazabagjabas kultūra. Horezma.
      Trialeti kultūra (XVIII-XV gs.pmē.). Kaukāzs.
      Uņetices kultūra (II g.tk.pmē. sākums). Centrālā Eiropa.
      Urnu kapulauku kultūra (II g.tk.pmē. 2.puse).
      Uzkalniņu kapulauku kultūra (XV-XIII gs.pmē.).   

Raksti.
Iznākusi grāmata "Bronzas un senākais dzelzs laikmets."  
Datorsimulācija apstiprina, ka bronzas laikmeta ziemeļnieku kuģi varēja droši šķērsot atklātu jūru.

Saites.
Bronza.