Florence
- Detaļas
- Publicēts 09 Februāris 2013
- Autors Aliens.lv
Itāliski - Firenze.
Latīniski - Florentia.
Pilsēta Itālijas centrālajā daļā, Arno upes krastos Toskānas provinces administratīvais centrs, viens no ievērojamākajiem ekonomiskajiem un kultūras centriem Itālijā.
Iedzīvotāji - 464 800 (1976.g.).
Vēsture. Florenci dibinājuši romieši I gs.pmē. etrusku apmetnes vietā.
X-XI gs. Florence ietilpa Toskānas markgrāfistē, bija ievērojams banku, tirdzniecības un amatniecības centrs - ražoja vadmalu.
1115.gadā bija neatkarīga komūna.
Florences republikas galvaspilsēta Itālijas sadrumstalotības laikos.
Florence bija ļoti bagāta pilsēta. Tajā strādāja prasmīgi zeltkaļi. Cauri Florencei veda ceļš uz Franciju, Vāciju un citām Eiropas zemēm, tāpēc te attīstījās naudas mijēju rūpals. Naudu mainīja Florences zeltkaļi, kas kļuva par baņķieriem. Tā kā monētas pārvadāt bija neērti un bīstami, tad viņi izdomāja īpašas vēstules - kredītvēstules, kuras uzrādot, naudu varēja izņemt pie citu pilsētu naudas mijējiem.
Florences baņķieri kļuva tik ietekmīgi, ka sagrāba varu pilsētā. Varenākā no dzimtām bija Mediči, kas valdīja pilsētā vairākus gadsimtus. Mediči dinastijas dibinātājs bija Kosimo Vecais - viņš nopirka daudz bizantiešu grāmatu un izveidoja akadēmiju.
Viņa dēls Lorenss Lieliskais pulcēja ap sevi tā laika izcilākos dzejniekus un māksliniekus. Viņš pats rakstīja dzeju un gleznoja.
Ferdinands II Mediči nodibināja Eksperimentu akadēmiju - pirmo zinātņu akadēmiju pasaulē.
XIV gs. Florencē sāka veidoties agrā kapitālisma attiecības, radās manufaktūra.
1321.gadā Florencē nodibināja universitāti.
1327.gadā Florencē tika sadedzināts uz sārta itāļu astronoms Čeko 'Askoli, kas iedrošinājās propagandēt antīko zinātnieku uzskatu, ka Zemei ir lodes forma.
1345.gadā Florencē notika pirmais streiks Eiropā.
1348.gada Florencē izcēlās mēra epidēmija. Šis notikums ņemts par pamatu slavenajā Dž.Bokačo grāmatā "Dekamerons."
1252.gadā Florencē izkala pirmos florīnus.
1378.gadā pilsētā notika čompu sacelšanās.
XIV-XVI gs. Florence bija renesanses centrs.
Mediči 1.valdīšana (1434.-1494.g.).
1439.gadā L.Bruni sarakstījis vēsturisku sacerējumu "Florences vēsture" (izdota tikai 1610.g.), kurā kritiski novērtējis vēsturiskos notikumus, mēģinājis atklāt to cēloņus.
1438.gadā pāvests Eigēns IV sasauca Florences koncilu, kas turpinājās līdz 1445.gadam. 1439.gadā koncila laikā ar Florences ūniju pasludināja Romas pāvesta varu pār pareizticīgajiem Austrumiem, kas to, protams, neatzina.
1498.gadā Florencē izdota pasaulē pirmā farmakopeja.
Renesanses šūpulis.
Mediči 2.valdīšana (1512.-1527.g.).
Mediči 3.valdīšana (1530.-1737.g.).
No 1569.gada bija Toskānas lielhercogistes galvaspilsēta.
Tieši Florencē dzīvojošais astronoms un filozofs Frančesko Bordzīni debesīs redzēto diska formas NLO pirmo reizi nodēvējis par šķīvīti. Savā traktātā, kas veltīts 1676.gada 31.marta neparastajai gaismai virs Toskānas, viņš rakstīja, ka "vakarā debesīs parādījās spīdošs ķermenis šķīvja formā."
Te dzimis Vinčas Leonards, dzīvojuši un strādājuši Mikelandželo, D.Aligjēri un F.Brunelleski.
1801.-1807.gados Etrūrijas karalistes galvaspilsēta.
1865.-1871.gados apvienotās Itālijas karalistes galvaspilsēta.
1943.-1944.gados viens no nozīmīgākajiem Pretošanās kustības centriem.
1966.gada 4.novembrī cieta katastrofālos Arno upes plūdos.
Aplūkojamie objekti. Florence ir itāļu renesanses mākslas šūpulis.
Doma laukums. Viens no tūristu iecienītākajiem galamērķiem Itālijā. Te vēlas iekārtoties McDonalds, taču florencieši tam pretojas.
Sv.Lorenca bazilika. 1517.gadā pāvests apstiprināja Mikelandželo skices baznīcas fasādes apšūšanai ar marmoru, taču uzdevums netika izpildīts. Tagad pilsētnieki taisās projektu realizēt. Tas varētu izmaksāt 15 – 20 miljonu Ls.
Sv.Laurentija baznīca. Sācis celt 1421.gadā arhitekts F.Brunalleski.
Sv.Gara baznīca. To 1444.gadā uzūvējis F.Brunalleski.
Florences katedrāles Doms (Duomo). Renesanses laika arhitekts Brunelleski.
Sv.Marijas Fioras baznīca. (Santa Maria del Fiore) XIII-XV gs. katedrāle. Arhitekti Arnolfo di Kambio, F.Talenti; kampanile pēc Džoto projekta. Tās kupolu 1436.gadā būvējis F.Brunalleski.
San Miniato al Monte baznīca. XI-XIII gs.
Santa Maria Novella baznīca. XIII-XIV gs. Arhitekta L.B.Alberti fasāde.
Senjoras laukums (Piazza della Signoria). Tajā ir Florences valdnieka Kosimo de Mediči piemineklis uz zirga. Čellini darināta Perseja statuja ar nocirstu Medūzas galvu. Mikelandželo Dāvida statuja.
Ufici galerija. Tai sānos ir neliela niša ar Galileja statuju, ir arī B.Čellīni statuja.
Piti galerija.
Sv.Krusta bazilika. (Santa Croce) XIII-XV gs. franciskāņu baznīca, celta 1294.gadā. Arhitekts Arnolfo di Kambio. Te apglabāti Makjavelli, Mikelandželo, Rosīni, Galilejs u.c. Slavenais pirmsrenesanses itāļu mākslinieks Džoto ap 1320.gadu šai baznīca radījis monumentālos gleznojumus - episkus fresku ciklus par Jāni Kristītāju un evaņģēlistu Jāni Sv.Krusta baznīcas Peruci kapelā, kā arī Asīzes Francisku - tās pašas baznīcas Bardi kapelai 1320.-1325.gados.
Paci kapelu baznīcas pagalmā ap 1430.gadu sācis celt F.Brunelleski.
Vecais tilts.
Bāreņu nams. To 1444.gadā uzbūvējis F.Brunelleski.
Baptisērijs San Giovanni Battista. XI-XII gs.
Lanci lodžija. Ap 1380.g., arhitekti B.di Čone un S.Talenti.
Muzeji.
Zinātnes vēstures muzejs. Tajā glabājas Galileja pirksts – labās rokas vidējais. Ir arī misiņa un stikla brīnumrīks, ar kuru astronoms Džovanni Donati novēroja Saules aptumsumu 1860.gadā. Vairāki pirmie teleskopi, gatavoti no misiņa un koka. Te pagrabstāvā glabājas arī paša Galileja radītais teleskops: divi cilindri, viens mazliet garāks par metru, otrs – nedaudz īsāks. Abi nav resnāki par 10 cm.
Nacionālais muzejs.
Arheoloģijas muzejs.
Nacionālais keramikas muzejs.
Dantes muzejs.
Večio pils. Palazzo Vecchio. Arī Della Signoria. XIII-XVI gs. Arhitekts Arnolfo di Kambio. Te freskas 1564.gadā gleznojis itāļu mākslinieks A.Bronzīno.
Palazzo Strozzi. Ap 1500.g. Arhitekts B.da Majāno.
Palazzo Pitti. XV gs. Arhitekts F.Brunalleski; XVII-XVIII gs.
Palazzo Ruccellai. XV gs. vidus. Arhitekts L.B.Alberti.
Palazzo Medici-Riccardi. XV gs. vidus. Arhitekts Mikeloco di Bartolommeo.
Palazzo degli Uffizi. XVI gs. 2.puse. Arhitekts Dž.Vezāri.
XIII-XVI gs. tilti: Ponte Santa Trinita, Ponte Vecchio.
Ievērojamas mūsdienu celtnes: stadions (1932.g., arhitekts P.L.Nervi), centrālās stacijas ēka (1936.g., arhitekts Dž.Mikeluči), krājkases ēka (1962.g., arhitekts Dž.Mikeluči).
