Fotografēšana, mākslas
- Detaļas
- Publicēts 22 Novembris 2025
- Autors Redaktors
Mākslas veids, kas rada dokumentali poētisku mākslas tēlu, izmantojot fotogrāfijas izteiksmes līdzekļus - gaismu, līnijas, ritmu, rakursu, montāžu, solarizāciju u.c.
Fotogrāfiju izmantošana mākslā, tāpat kā zinātnē, sākās ar fotografēšanas atklāšanas brīdi. Fotomāksla veidojās uz tehnikas, optikas un ķīmijas sasniegumu bāzes. Tās rašanos nosacīja sabiedriskā nepieciešamība pēc ātri iegūstama un dokumentāli precīza attēla.
Pirmās fotogrāfijas tuvas tradicionālās glezniecības žanru darbiem - it īpaši portreti, ainavas. Vēsturiskā gaitā izveidojusies un nostiprinājusies lietišķā fotogrāfija, mākslinieciski dokumentālā fotogrāfija un mākslas fotogrāfija.
Lietišķā fotogrāfija ietver zinātniskus fotouzņēmumus, reklāmas, reportāžas presei.
Mākslinieciski dokumentālā fotogrāfija ietver darbus ar publicistisku raksturu; plašu sabiedrisko atbalsi XIX gs. ieguva frontes reportāžas no pilsoņu kara ASV (A.Gārdners), krievu-turku kara (M.Revenskis).
Mākslas fotogrāfijā pirmajā vietā izvirzās autora iecere.
Robežas starpfotomākslas veidiem nav stingri noteiktas, piemēram, mākslas fotogrāfija ar reportāžas elementiem. XIX gs. nozīmīgus ciklus, izmantojot vairākas kameras un fotografējot no vairākiem skata punktiem, radīja E.Maibridžs (ASV).
Sākot ar XX gs. fotomākslai raksturīgi jaunu fotomateriāla iespēju meklējumi - ungāru mākslinieks L.Mohojs-Naģs.
Fotomākslas prasības ir veicinājušas specifisku fotografēšanas tehnisko paņēmienu, piemēram, izohēlijas, pseidosolairizācijas u.c., izveidošanos.
Ievērojamākie mūsdienu fotomākslinieki: L.Almaši (Ungārija), R.Avedons, B.Deividsons, A.Kertess, D.Seimors (ASV), D.Harisiadis (Grieķija), A.Kartjē-Bresons (Francija), T.Lers (Vācija), L.Ložinskis (Polija), A.Mihailopols (Rumānija).
